15 gadus ilgā pētījumā, kurā piedalījās 24 000 cilvēku no Vācijas, atklāts, ka laulība patiešām palielina cilvēku apmierinātību ar dzīvi, taču šī viedokļa pārsvars bija pavisam neliels. Turklāt pētnieki uzskata, ka šāds rezultāts varētu būt saistīts ar sajūtām, kas pāriem rodas laulības sākumposmā. Pētījuma galvenais autors un psiholoģijas profesors Ričards Lukass arī secināja, ka lielākā daļa dalībnieku nesajuta lielāku apmierinātību ar dzīvi, kā pirms laulības noslēgšanas. Taču salīdzināt to, kuri ir laimīgāki – vientuļnieki vai laulības ostā iestūrējušie –, ir grūti. Šis temats ir pētīts vairākkārt, un rezultāti ir ļoti atšķirīgi. Viens no pētījumiem, piemēram, liecina, ka tie cilvēki, kas jūtas laimīgi, arī dzīvojot vieni, visdrīzāk agri vai vēlu aprecēsies, kā arī katra laulība ir individuāla, tātad arī ieguvumi un sajūtas katram pārim ir atšķirīgas.
Savā psihoterapeita praksē bieži redzu, ka cilvēki, kuriem nav otras pusītes, ir nelaimīgi. Dažus nomāc vientulības sajūta un bailes par to, ka paliks vieni vienmēr. Bet bieži vien neredzams paliek kāds cits, ne mazāk svarīgs iemesls. Šie cilvēki jūtas apkaunoti par to, ka ir vieni, jo izjūt sabiedrības un arī savu spiedienu par to, ka cilvēkiem vajag attiecības un dibināt ģimeni.
Budismā tiek runāts par to, ar kādu reakciju mēs uztveram dažādas dzīves situācijas. Tas, ko mēs nevaram ietekmēt, ir dzīves notikumi, kuri dažkārt var būt arī nepatīkami. Taču mēs varam kontrolēt to, kā uz to reaģējam. Mirkļos, kad esi noskumis un tevi pārņem vientulības sajūta, vai tu spēj ar to samierināties, vai tomēr turpini sevi nesaudzīgi šaustīt par to, ka ar tevi pavisam noteikti kaut kas nav kārtībā?
Tiklīdz apzinies, ka mēs visi esam pakļāvušies sabiedrībā nospraustajām normām un uzskatiem, tu vari izvēlēties – turpināt tiem ticēt vai tos apstrīdēt. Turpinot šiem uzskatiem ticēt, mēs turpinām sevi sāpināt un būt neapmierināti ar to, kādi esam un kādu dzīvi dzīvojam. Taču sperot soli atpakaļ un saprotot, ka tas, ka šādi domā lielākā daļa sabiedrības, nenozīmē, ka tā ir taisnība, uz šo dzīves situāciju vari lūkoties citādi.
Vai precēti cilvēki ir laimīgāki?
Vai precēti cilvēki patiešām ir laimīgāki par tiem, kuriem blakus nav mīļotais cilvēks? Tas ir atkarīgs no katra cilvēka. Iespējams, ka cilvēki, kuri pašlaik ir laimīgi laulājušies, bija laimīgi arī pirms satika savu partneri. Iespējams, ka daži no pāriem sākotnēji ir laimīgi, taču laika gaitā atsvešinās, un attiecības nonāk strupceļā, un izeju no tā viņi nemāk vai pat nevēlas atrast. Savukārt vēl kāds attiecībās var uzlikt masku, kas ārēji liecina par laimīgām attiecībām, taču patiesībā šis cilvēks klusībā cieš.
Piesaistes stils norāda, ka mums visiem ir nepieciešamas attiecības, un veselīgas attiecības palīdzēs dzīvē uzplaukt. Būšana attiecībās apmierina mūsu vajadzību pēc tuvības un uzlabo dzīves kvalitāti, jo esam atbrīvoti no nastas nemitīgi tiekties pēc neesošā. Protams, būt bez partnera nenozīmē, ka dzīvē esam vientuļi. Arī draudzība, kurā jūtamies droši un varam būt mēs paši, dod drošības un piepildījuma sajūtu.
Ja vēl neesi atradis cilvēku, ar kuru vēlies pavadīt kopā savu dzīvi, atceries, ka "vientulības" periodi var būt tie, kas nesīs tev izaugsmi. Tu vari fokusēties tikai uz sevi un sevis pilnveidošanu. Atskatīties uz iepriekšējām attiecībām un saprast, kādu iemeslu dēļ tās neizdevās, lai to nepieļautu nākamreiz. Un ir svarīgi iemācies izbaudīt pašam savu kompāniju. Iespējams, ka uzlabot labklājību un attīstīt radošumu var meditācija, māksla, grāmatu lasīšana, rakstīšana, mūzika vai fiziskās aktivitātes. Ja tas nepalīdz, palīdzību var meklēt psihoterapijā un koučingā, kuru laikā izzināsi sevi, savas vēlmes un veidus, kā tās sasniegt.
Es nevēlos mazināt tavu neapmierinātību par to, ka aizvien neesi atradis savu mīļoto cilvēku. Tomēr, ja šīs izjūtas raisa kauns, ko jūti sabiedrības un sava spiediena dēļ, iesaku pret sevi izturēties saudzīgāk, jo vienmēr zāle otrpus žogam šķiet zaļāka.
No sākuma mēģini pilnveidot sevi, jo laimīgiem cilvēkiem arī ir laimīgas partnerattiecības, taču vienlaikus esi atvērts visām dzīves iespējām, kas dzīvē varētu ienest mīļoto cilvēku. Tomēr apsver iespēju, ka arī dzīve vienatnē var būt apmierinoša un jēgpilna – katram dzīves ceļam ir savas svētības un iespējas.