Raksts no mūsu lietuviešu kolēģiem portālā “Delfi.lt”.
Kas īsti ir pusmūža krīze?
Pusmūža krīze galvenokārt ir saistīta ar apziņu, ka esi jau nodzīvojis pusi dzīves, tā notiek 40 līdz 60 gadu vecumā. Citi psihologi sašaurina periodu līdz 37 līdz 50 gadiem. Krīzi nosaka spēcīga negatīvā pieredze, piemēram, izsīkums, nemiers, skumjas vai pat bēdas, kuru laikā tiek pārdomāti dzīves sasniegumi un mērķi. Šajā periodā cilvēki var būt pilnīgi apjukuši un precīzi nezināt, ko un kā viņi vēlas. Sākumā cilvēks var zināt, ko vēlas, bet neuzdrošinās veikt kardinālas izmaiņas. Dažreiz pieņemtie lēmumi radikāli maina pārējo cilvēka dzīvi. Pēc Ērika Ēriksona teiktā, ja cilvēks šo krīzi neatrisina pareizi, viņš sāk rūpēties tikai par savtīgām vajadzībām. Bet, ja izdodas šo krīzi atrisināt, cilvēks sāk izpaust savu radošumu, rūpēties par sabiedrības vajadzībām, palielinās viņa produktivitāte. Pusmūža krīzes sākums var būt saistīts ar fiziskās veselības pasliktināšanos, karjeras izmaiņām, pieaugošām sabiedrības vai ģimenes problēmām.
Kāpēc visbiežāk tiek apspriesta vīriešu pusmūža krīze?
Varbūt tāpēc, ka izmaiņas vīrieša dzīvē ir kardinālākas, vieglāk pamanāmas un biežāk savtīgas. Pēc sievu domām, pusmūža krīzes skartie vīrieši zibenīgi atstāj savu ģimeni, atrod mīļāko un simtprocentīgi maina karjeras mērķus. Iespējams, sievietēm ir vieglāk runāt par vīriešu pusmūža krīzi nekā par līdz šim pieredzētajām domstarpībām un abu pieļautajām kļūdām ģimenes dzīvē... Svarīgs aspekts ir arī tas, ka pusmūža krīze vīriešiem norit ilgāk nekā sievietēm.
Tas skar tikai ģimenēs dzīvojošos vīriešus vai arī tos, kuri dzīvo vieni?
Visi vīrieši pārdzīvo šo krīzi. Tikai, protams, vīrietim, kurš nedzīvo pārī, ir daudz vieglāk veikt izmaiņas dzīvē. Viņu nesaista ģimenes pienākumi – sieva un bērni.
Kā atpazīt šo krīzi?
Galvenās pusmūža krīzes pazīmes:
* Vīrietis jūt lielu vajadzību pēc piedzīvojumiem un pārmaiņām. Šie piedzīvojumi var būt liela mēroga, piemēram, ceļošana pa bīstamām valstīm. Tās var būt arī pārmaiņas, kas spēcīgi iespaidotu visas ģimenes dzīvi, piemēram, vēlme izmēģināt sevi jaunā darbā vai kļūt par veģetārieti.
* Var parādīties depresijas pazīmes, piemēram, pastāvīgas skumjas, bezpalīdzība, apātija, pesimisms. Vīrietis var zaudēt vēlmi iesaistīties aktivitātēs, kas iepriekš sagādāja prieku. Var būt pastāvīgs enerģijas trūkums, grūtības problēmu risināšanā, miega paradumu izmaiņas, apetītes zudums, svara zudums vai vienkārši liels svara pieaugums.
* Viņš sāk apšaubīt savus uzskatus un vērtības. Iespējams, vēlas pamest darbu vai mainīt dzīvesveidu, to labi nepārdomājot un nekonsultējoties ar kādu. Var arī sākt apšaubīt ģimenes nepieciešamību.
* Viņš sāk vainot un dusmoties tur, kur, šķiet, nav nopietna iemesla. Jebkura sievas rīcība šķiet kaitinoša, lai ko viņa darītu, tā joprojām būs nepareiza.
* Viņš paildzina laiku, kurā pieņemt nozīmīgus dzīves lēmumus. Piemēram, nevar izlemt – palikt kopā ar sievu vai doties pie mīļākās. Lēmuma nepieņemšana var ļoti ieilgt, pat līdz krīzes beigām.
* Viņš emocionāli vai fiziski izstājas no laulības, ir neuzticīgs. Ļoti bieži pusmūža krīzes laikā vīrieši vēlas pārbaudīt savu seksuālo meistarību ar jaunākām partnerēm. Tātad dzīvesbiedre var pamanīt izmaiņas uzvedībā – viņš sāk strādāt neierastās stundās, strādā virsstundas, dodas dīvainos komandējumos, tajā pašā laikā vairāk aizsargā savu tālruni un datoru, skrien runāt ārā, kad kāds zvana, stulbi smaida, skatoties tālrunī.
Mēs dzirdam daudz mītu par pusmūža krīzi, pat pasmejam: domājams, vīrieši sāk pirkt automašīnas, meklē jaunas meitenes un tā tālāk. Kā ir patiesībā?
Šie jūsu uzskaitītie mīti daļēji atbilst patiesībai. Tiek jokots, ka gudras sievas ļauj vīrietim biežāk mainīt vai iegādāties automašīnu, nekā “pirkt” mīļāko. Lietuvā ir izplatīts maldīgs mīts, ka vīrieši, kas pārdzīvojuši pusmūža krīzi, pērk motociklus. Tomēr motociklus biežāk pērk vīrieši, kas ir jaunāki vai vecāki par 60 gadiem.
Vai ir iespējams paredzēt šo krīzi? Ja jā, tad kā?
Vīriešiem ir grūtāk paredzēt krīzi, jo viņi ir jutīgāki pret jebkādām fizioloģiskām slimībām. Krīzes ilgumu var atvieglot un saīsināt šādi: konsultējoties ar ārstu par veselības problēmām, regulāri sportojot, izvēloties veselīgu uzturu, sarunājoties ar draugiem, kuri jau krīzi izdzīvojuši, sazinoties ar psihologu vai treneri, lasot psiholoģisko literatūru, apmeklējot vīrišķības nometni.
Lūk, kā var palīdzēt sieviete:
* Nevajag visu laiku mājās un publiski kritizēt savu dzīvesbiedru. Konsultāciju laikā sievietes ļoti bieži kritizē vīriešus par to, ka viņi neko nedara: “Man atkal un atkal ir jālūdz salabot grīdu vai piekarināt gleznu.” Un vīrieši atbild: “Un ko darīt, ja tas joprojām ir slikti un nepareizi?” Ģimenē dabiski ir darbs un pienākumi, katrs par kaut ko ir atbildīgs. Taču, ja rodas spriedze par darbiem, tie ir jāpārplāno. Un vissvarīgākais ir neaizmirst sirsnīgi pateikties savam partnerim par paveikto darbu, pat ja tas ir “nepilnīgs”. Draugu vai radinieku lokā vari novērtēt sava vīra spējas. Piemēram, ka viņš prot saremontēt mašīnu vai atrast pareizo vietu gleznai.
* Tu vari iesaistīties vīrieša vaļaspriekos vai atbalstīt un cienīt tos, nevis nosodīt, ja vien tas nav alkoholisms, azartspēles utt. Izbaudi, ka vīrieša vaļasprieks ir zemledus makšķerēšana, nevis “nakts medības”. Pusmūža krīzes laikā vīriešus bieži interesē kaut kas jauns, tas var būt sports, automašīnas, jahtas, neapstrādāta pārtika vai veģetārisms. Vīrieši ir nobažījušies par savu fizisko formu un to, kā to uzturēt, bieži izvēlas sportu vai īpašu uztura programmu. Citi savukārt aizraujas ar kādu kaislību – makšķerēšanu, medībām, monētu vai automašīnu kolekcionēšanu. Ja vīrieša hobijs nav aizliegts ar likumu un nav “sieviešu medības”, jūties brīva atbalstīt vai iesaistīties jaunajās aktivitātēs. Ja baidies, ka šī nodarbe tevi it nemaz neaizraus, vismaz pajautā, kā viņam klājas. Interesējies un atceries, ko vīrietis saka.
* Dod brīvību, bet kontrolē. Dažreiz ļoti mīlošas sievietes saka: “Es tevi tik ļoti mīlu, ka piedodu visu, pat neuzticību.” Ar šādiem vārdiem viņas var virzīt vīrieti uz neuzticību. Kontrolēšana nenozīmē, ka ir jāzvana ik pēc piecām minūtēm un jājautā, kur viņš ir un ko dara. Jūs varat vienoties, cik bieži sazvanīsieties dienas laikā un kurš kad zvanīs.
* Palīdzi izdzīvot negatīvās emocijas – skumjas, nemieru un bailes. Vīrieši, kuri piedzīvo pusmūža krīzi, var justies apbēdināti, ka viņu sapņi nav piepildījušies. Viņi var baidīties, ka viss labais jau ir noticis pagātnē. Vīrieši pamana, ka viņu ķermenis mainās, – ir jāpieliek lielākas pūles, lai izskatītos un justos labi. Var būt sāpes hronisku slimību dēļ, arī neveselīgs uzturs un zema fiziskā slodze var atstāt savu nospiedumu. Vīrieši sevi pielīdzina citiem vienaudžiem, salīdzina sevi. Bažas rada gaidāmā pensionēšanās un iespējamās finansiālās grūtības. Vissvarīgākais ir salauzt klusuma sienu un runāt.
* Ejiet pie ģimenes (pāru) psihologa. Ja vīrietis atsakās iet kopā, tu vari droši doties viena. Profesionāla speciālista atbalsts palīdzēs pārvarēt ģimenes krīzi.
Kādiem vīriešiem izdodas izvairīties no pusmūža krīzes vai izdzīvot to bez lielām nepatikšanām?
Vieglāk klājas tiem, kuriem dzīvē nav bijis lielu cerību un mērķu vai kuriem izdevies tos sasniegt, kuri bauda karjeras sasniegumus un ģimenes dzīvi ar spēcīgām pamatvērtībām.
Vai var būt tā, ka pusmūža krīzei ir savas priekšrocības?
Tai ir arī priekšrocības. Piemēram, dažkārt līdz ar pusmūža krīzi vīrieši pārstāj lietot alkoholu vai samazina to līdz minimumam, sāk aktīvāk sportot, ievērot diētu, atklāt jaunus vaļaspriekus. Šāda rīcība patiešām var pagarināt viņu dzīvi.
Kā ir sievietēm? Kāda ir atšķirība starp pusmūža krīzi sievietēm un vīriešiem?
Jā, sievietes arī piedzīvo pusmūža krīzi. Tikai, ja vīriešiem tā ir vairāk saistīta ar fizisko labsajūtu un karjeru, tad sievietēm vairāk ar menopauzes iestāšanos un ģimenes attiecību maiņu. Ja sieviete savā dzīvē ir vairāk dzīvojusi savas ģimenes – vīrieša, bērnu – dēļ, tukšās ligzdas sajūta var būt briesmīga. Tāpat šis posms var izrādīties smags, ja sieviete ir attālinājusies no vīra un nav sevi realizējusi sabiedriskajā dzīvē. Pēdējā laikā karjeras izmaiņas ir vairāk veicinājušas sieviešu pieredzi pusmūža krīzes laikā. Pētījumi rāda, ka pusmūža krīze vīriešiem var ilgt no trim līdz desmit gadiem, savukārt sievietēm tā ir daudz īsāka – no diviem līdz pieciem gadiem.
Kuras sievietes no tā var izvairīties?
Labāk tas var padoties sievietēm, kas sevi realizē vairāk nekā vienā jomā. Viņām ir ne tikai ģimene, bet arī saistošs darbs, draugu loks, interesantas aktivitātes, turklāt viņas ir sociāli aktīvas. Viņas var ņemt un dot. Šīs sievietes zina, kā rūpēties par ģimenes locekļiem, nekaitējot sev. Viņām ir ģimenes un draugu grupa, kas spēj radīt mājīgu vidi. Tās ir sievietes, kuras zina, kā mīlēt sevi, un spēj dalīties šajā siltumā ar citiem.
Kā šī krīze ir saistīta ar, teiksim, vēlīnu kļūšanu par vecākiem?
Šī krīze sievietei var sākties vēlāk vai būt vieglākā formā, jo viņai būs ilgāk par kādu jārūpējas. Vīriešiem vēla kļūšana par tēvu mazāk ietekmē krīzi, jo viņiem tā sākas daudz agrāk.
Ko darīt, kad tas notiek? Kā to pieņemt, nezaudēt veselo saprātu?
Pirmkārt, ne visas sievietes pusmūža krīzi piedzīvo smagi. Bet, ja pārņem negatīvas emocijas, kuras nevar kontrolēt, var padomāt, varbūt būtu lietderīgi konsultēties ar ārstu par depresijas, trauksmes vai menopauzes simptomiem. Var būt noderīga hormonu aizstājterapija vai citas zāles.
Vēl citi padomi:
* Kognitīvā uzvedības terapija vai grupu terapija var palīdzēt novērst trauksmes un depresijas simptomus. Pētījumi rāda, ka tām sievietēm, kurām ir draugu loks, kuriem var uzticēties, ir daudz vieglāk pārdzīvot pusmūža krīzi.
* Garastāvokli vislabāk uzlabo atrašanās brīvā dabā. Tāpēc dienas kārtībā iekļauj pastaigas, lai atklātu vietas, kur var pozitīvi uzlādēt emocijas.
* Veselīgs uzturs palīdz atgūt vēlamo svaru. Ir pienācis laiks ļoti atbildīgi pārskatīt savus uztura paradumus, ja iepriekš tas nav darīts.
* Palīdzēt var rakstīšanas terapija. Ja esi uzkrājusi daudz skumju, pieraksti visu, kas nomāc, bet vienlaikus atspoguļo savus sasniegumus, atminies, kur esi bijusi, ko redzējusi, mīlējusi. Atvēli laiku atmiņām, tas palīdz atbrīvoties no nomācošām domām un dod spēku.
* Pieņem jaunus izaicinājumus. Nekad nav par vēlu sākt darīt to, par ko jau sen esi sapņojusi. Mācies, veido mākslas darbus vai pat jaunu uzņēmumu, un tas noteikti sagādās prieku.
* Lasi grāmatas, kas iedvesmo, motivē darīt kaut ko jaunu.
Katra dzīves krīze, to piedzīvojot un mācoties no dzīves, nes gudrību, jaunas spējas un sagatavo mūs citiem dzīves izaicinājumiem.