Kur ir problēma?
Vairot uzticēšanos attiecībās un uzlabot komunikāciju ar pusaudzi nav viegli. Ar pārejas vecuma sākumu organismā vēl vakar, šķiet, tik mazajā bērnā, notiek vētrainas metamorfozes. Hormonālās pārmaiņas pavada personiskie pārdzīvojumi. Pāreja no bērnības uz pieaugušo dzīvi var izrādīties visnotaļ sāpīga, tādēļ nav pārsteigums, ka bērnam nav intereses par sarunām ar "sencīšiem".
"Aptuveni no divpadsmit trīspadsmit gadu vecuma bērns sāk sevi sajust kā pieaugušu, tādēļ, kamēr vecāki domā citādi," skaidro psihoterapeits Pāvels Besčastnovs portālā "Psychologies". "Bieži vien pusaudžiem neļauj veikt savas izvēles, tādējādi nedodot viņam pilnu rīcības brīvību.
Plaisa starp vērtībām un sevis izjūtu nenotiek tāpat vien. Pusaudzis nereti pamatoti bažījās, ka, labākajā gadījumā, vecāki nesapratīs vai neatbalstīs viņu. Sliktākajā – negatīvi reaģēs, apvainos vai uzspiedīs savas domas, pārvēršot sarunu pratināšanā."
Tur nekas labs nesanāks, kāpēc dalīties
Ja bērns jau iepriekš piedzīvojis savu jūtu un lēmumu atgrūšanu, kritiku vai noniecināšanu, tad ir maza iespējamība, ka viņš vērsīsies pie vecākiem.
Pēc kognitīvi biheiviorālās uzvedības terapeita vārdiem, lēmums nevērsties pie vecākiem bieži vien notiek zemapziņas līmenī: ja no tā vienalga nekas nesanāks, tad kādēļ ar viņiem dalīties? Tā būs tikai problēmas un nepatikšanas – to tāpat pietiek.
Aiza starp vecākiem un bērniem kļūst vēl lielāka dēļ elektroniskajām ierīcēm, kuras mūsdienās aizvieto bērniem klātienes komunikāciju. Pieaugušie ātri zaudē autoritāti bērnu acīs, bet nozīmīgi kļūst vienaudži, kuriem ir līdzīgas problēmas un kuri var saprast atvases pārdzīvojumus.
Kā veidot attiecības ar pusaudzi
- Lai starp dažādu paaudžu cilvēkiem būtu sapratne, pret pusaudzi jāizturas kā pret pieaugušo – jā, tikko "izšķīlušos", nobriestošu, bet tomēr – pieaugušo. "Pat ja tu nevari aktīvi atbalstīt viņu, vismaz nenoniecini viņa vārdus un rīcību," iesaka Pāvels Besčastnovs. "Neuzspied savu skatījumu, pat ja uzskati, ka zini labāk.
- Nelem, ko viņam jādomā un neatņem viņa savu "es". Tu vari nepiekrist vai neatbalstīt kādu viņa uzvedību, bet tas ir tikai tavs viedoklis. Lai tas tāds arī paliek. Protams, pagaidām tavos spēkos ir kaut ko aizliegt, piemēram, veikt bērnam tetovējumu, taču tev ir jāciena viņa tiesības uz savām domām."
- Ja tu tiecies, lai attiecības ar bērnu būtu uzticības pilnas, pajautā sev – par ko tieši tu pārdzīvo? Ko tu par viņu gribētu zināt? Varbūt ir vērts paplašināt jautājumu loku un neierobežot to ar banālo "Kā iet?". Zināms: kāds jautājums – tāda atbilde.
- "Lai veidotu attiecības ar bērnu, ir vērts atcerēties, ka labāk būt vērīgam klausītājam, just un dzīvot līdzi nekā rīkoties kā tankam," iesaka psihoterapeits. ""Neuzdod jautājumus ķeksīša pēc, piemēram, ja esi noguris vai nav patiesas intereses. Pusaudzis noteikti to sajutīs. Centies nepieprasīt atbildi uz katru uzdoto jautājumu.
- Galvenais – rādi personisko piemēru. Pastāsti par to, kā pagāja tava diena, kas tajā bija interesants, pamēģini dalīties savos pārdzīvojumos vai paprasi padomu. Parādi, ka tu novērtē viņa ieteikumus. Tā pats nepamanīsi, kā dialogs ievirzīsies vajadzīgajās sliedēs."
Jebkura vecuma bērnam ir svarīgi būt pārliecinātam par to, ka vecāki viņu mīl un vienmēr gatavi palīdzēt. Vecāka uzdevums šajā abām pusēm ne tik vienkāršajā laikā – rast zelta vidusceļu: lai patiesi interesētos par otra dzīvi un sava vērtējuma neuzspiešanu.
Kā rīkojas pusaudži
Zināmu mieru vecākiem var sniegt arī zināšanas – kā izpaužas pusaudžu vecums. Un tas pāries. Psihologs Karls Pikhārdts, kurš sarakstījis grāmatas "Jūsu vienīgā bērna nākotne" un "Pārstāt kliegt", uzskaitījis zināmas pazīmes, kas raksturīgas pārejas vecumam, tas var parādīties jau no deviņu gadu vecuma.
Ja tavs dēls vai meita dara kaut vai pusi no tā, tātad jūsu ģimenē ir pusaudzis. Taču nekrīti panikā. Vienkārši pieņem, ka viņa bērnība ir beigusies un sācies jauns, interesants dzīves etaps.
Lūk, ko nereti dara pusaudzis:
- Sāk kautrēties no vecākiem un kļūst mazāk iecietīgs pret fiziskām mīlestības izpausmēm.
- Bieži strīdas un runā, ka tu esi pret viņu negodīgs.
- Nereaģē uz tuvinieku lūgumiem.
- Testē vecākus, kas varētu "iziet cauri".
- Sāk sliktāk mācīties un negrib pildīt mājasdarbus.
- Kļūst izklaidīgs un ir grūtības koncentrēties.
- Mēdz būt neorganizēts un daudz ko aizmirst.
- Ignorē pienākumus mājās.
- Istabā rada lielu nekārtību.
- Pieprasa cienīt savu personisko telpu.
- Ātri zaudē interesi.
- Cenšas dzīvot tā, it kā nebūtu ģimenes loceklis, bet pats par sevi.
- Laiku ar draugiem novērtē vairāk nekā ar tuviniekiem.
- Vairāk norūpējies par to, kā izskatās, ilgi pošas, pirms iziet no mājām.
- Pieprasa vairāk brīvības un izteikšanās iespējas.
- Kļūst paškritiskāks.
- Asi reaģē uz vecāku jokiem un ķircināšanu.
- Vēlas līdzināties kādam publiskam tēlam.
- Bieži ir sliktā noskaņojumā, viegli sabojājas oma un ir ļoti emocionāls.
- Dod priekšroku saziņai sociālajos tīklos un interneta izklaides.
- Vēlu iet gulēt un dzīvo "nakts dzīvi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
