Palēninies, joko, iepazīsti bērnu. 13 pētījumos balstīti psihologa ieteikumi vecākiem

Neliels kautrīgums ir zināma personības iezīme, savukārt, pēc zinātnieku domām, bērni, kas ļoti lēni iejūtas un ir īpaši piesardzīgi jaunās situācijas, ir ar lielāku risku attīstīties trauksmei un neirotiskiem traucējumiem. Bet vecāki, kas "piesedz" bērna uzvedību, faktiski atbalsta viņa lielās kautrības izpausmes, patiesībā var situāciju pasliktināt. Tiesa, vecāki ne vienmēr paši saprot novirzes sava bērna uzvedībā. Pēc Ņujorkas Universitātes psiholoģes Sendī Makklovri vārdiem, labākais, ko vecāki var iedot, ja bērns ir kavēts uzvedībā – maigi ievirzīt viņus nedaudz ārpus no komforta zonas.

Pieaugušie tiecas dzīvot nākotnē, bet bērni, īpaši pirmsskolas vecuma (no diviem līdz pieciem gadiem), dzīvo šeit un tagad, gatavi apgūt jauno. Lai labāk saprastu savu bērnu, kuram vēl nav izpratnes par rītdienu, un nav izjūtas par vakardienu, vecākiem jāiemācās dzīvot tagadnē un saprast, ka bērna izpratnē ir tikai tagadne. Tā vietā, lai stāstītu trīsgadniekam, ka ir laiks sagatavoties kaut kam nākotnē, piemēram, skolai, vecākiem jādod bērnam instrukcija, kura būtu vienkārša un saprotama. Vecākiem nevajadzētu lietot divdomīgus izteicienus, kā, piemēram, "ir jau gandrīz laiks uz skolu", bet izmantot saprotamus un vienkāršus skaidrojumus un norādes, piemēram: "Mums vajag drīz iet uz dārziņu, lūdzu, velc jaku."

Kamēr vecāki bērni bez grūtībām var sevi izpaust, mazākiem bērniem nereti pietrūkst vārdu, lai apzīmētu savas emocijas. Pēc pētnieku vārdiem, bērni vecumā no diviem līdz pieciem gadiem tikai sāk saprast tādas emocijas kā bailes, vilšanās un īgnums. Lai bērns saprastu, kā sauc viņa jūtas un varētu izteikties pats, tev viņu jāmāca, nosaucot atvases jūtas: "Tu noskumi, ka ārā ir lietus un tu nevaru iet spēlēties ar draugiem".

Pēc Tovijas Klainas vārdiem, spraigais pieaugušo dzīves grafiks nereti nesakrīt ar atslābināto bērnu dzīves ritmu. Bērni savās darbībās ir lēnāki un vecākiem ir vērts mēģināt atbilst viņu tempam, veltot papildus laiku sīkumiem, tādiem kā, piemēram, darbības pirms miega vai veikala apmeklējums.

Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts 2014. gadā, stingra vai kontrolējoša vecāka uzvedība var atstāt negatīvas sekas bērna fiziskajā veselībā. Stingri audzinātiem bērniem biežāk ir liekais svars. Pētījumos noskaidrots, ka bērni vecumā no diviem līdz pieciem gadiem, kuru vecāki lika stingrus ierobežojumus izklaidēm, kuri maz tikās ar vienaudžiem un kuru vecāki neizrādīja pret atvasēm īpašu piesaisti, par 30 procentiem biežāk cieta no aptaukošanās nekā vienaudži, kuru vecāki bija maigi un atvērti komunicēja ar saviem bērniem.

Pētījumi pārliecinoši rāda, ka tēti ir tikpat labi audzināšanā kā mammas. Turklāt viņi ienes spēlēs daudz vērtīgu prasmju. Virdžīnijas Universitātes sociologs Bredfords Vilkoks, kurš pēta dažādus laulības un ģimenes aspektus, noskaidrojis, ka tēvi ļoti spēcīgi ietekmē savu bērnu dzīvi. Pirmkārt, tēti, kā likums, spēlējas ar bērniem, sniedzot plašākas robežas nekā mammas, kuras vairāk māca kontrolēt savu ķermeni un emocijas. Praktiskais, nevis abstraktais veids, kādā spēlējas tēvi, palīdz mācīties atbilstoši novērtēt risku, un tas var ietekmēt bērnu ambīcijas ilgstošā perspektīvā. Tāpat pētījumi rāda, ka bērni, kuriem ir labas attiecības ar tēvu, daudz retāk kļūst par seksuālas vardarbības vai uzbrukumu upuriem.

Vai vēlies, lai tavs bērns pusaudžu vecumā neeksperimentētu ar narkotikām vai alkoholu? Pēc pētnieku domām, pats efektīvākais veids, kā to panākt – būt viņam autoritātei. Pētījums, kas 2012. gadā publicēts "Archives of Pediatrics and Adolescent Medicine", rāda, ka pusaudži, kuru vecāki bija autoritatīvi un vienlaikus ar siltām attiecībām pret viņiem, daudz retāk dzēra, smēķēja cigaretes vai "zālīti" nekā jaunieši, kuru vecāki bija kontrolējoši un nesniedza bērniem attiecībās siltumu.

Saskaņā ar pētījumu, par kuru stāstīts sociālo zinātņu festivālā 2011. gadā, ko veikusi Ekonomikas un sociālo pētījumu padome, jokošanās ar mazuli palīdz viņiem gūt panākumus sabiedrībā. Kad vecāki joko un izliekas par kaut ko, bērniem tiek iedots instruments radošai domāšanai, prasmei rast draugus un pārvaldīt stresu.

Ja jūs esat vecāki, kas joprojām ir pāra attiecībās, neļaujiet tām aiziet otrajā plānā pēc bērna piedzimšanas. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts 2011. gadā žurnālā "Bērna attīstība", vecāki, kas cieš no nestabilitātes pāra attiecībās, var būt iemesls bērna miega traucējumiem agrā bērnībā. Pētījums rāda, ka problēmas laulībā, kad bērnam ir deviņi mēneši, noved pie viņa miega grūtībām 18 mēnešu vecumā.

Bērnu audzināšanai nav universālas metodes. Saskaņā ar pētījumu, kurš 2011. gadā publicēts žurnālā par bērnu psiholoģiskajām anomālijām, bērni, kuru vecāki adaptē savu personisko audzināšanas stilu, pielāgotu bērna personībai, piedzīvo divreiz mazāk trauksmes un depresijas kā viņu vienaudži ar stingrākiem vecākiem. Izrādās, ir bērni, īpaši tie, kuriem ir problēmas ar emociju regulēšanu, kuriem vajag neliela mammas vai tēta papildus palīdzību. Taču vecāki var sniegt par daudz palīdzības bērniem, kas veiksmīgi izdzīvo savas emocijas. Vašingtonas Universitātes vadošā pētniece Liliāna Lengva min, ka atslēga ir atbalstā, ko vecāks sniedz, pamatojoties bērna signālos un atgriezeniskajā saiknē, pamatojoties tajos.

Ja tev ir aizdomas, ka tev varētu būt depresija, vērsies pēc palīdzības – sevis un bērna dēļ. Pētījumi rāda, ka emocionāli nospiestas mammas cīnās ar audzināšanu un pat apslāpē reakciju uz bērna raudāšanu salīdzinājuma ar veselām mammām. Pētījums, kurš veikts 2011. gadā, rāda, ka bērni, kurus audzinājušas mammas negatīvā audzināšanas stilā, pirmsskolas vecumā vieglāk nonāk stresa ietekmē. Taču pētījumus iedrošina ar to, ka pozitīvo audzināšanu var iemācīties pat tad, ja mamma vai tētis cīnās par savu psihisko veselību.

Saskaņā ar 2010. gadā veiktu pētījumu, ciešas attiecības ar māti var palīdzēt puikām nebūt agresīviem. Siltas, uzticības pilnas attiecības ar māti ir svarīgas, lai novērstu iespējamās problēmas – zēniem pat vairāk nekā meitenēm. Rezultāti publicēti žurnālā "Bērna attīstība", tajā uzsvērta drošas piesaistes nepieciešamība starp bērniem un vecākiem – vecākiem jābūt kā drošības bāzei, kurā vienmēr var nākt un gūt atbalstu, pirms doties lielajā pasaulē. Pieredze, esot tuvās attiecībās ar māti, var uzlabot romantisko attiecību pieredzi vēlākā vecumā, jo cits pētījums, kurš publicēts 2010. gadā, rāda, ka tuvas attiecības ar māti pirms pusaudžu vecuma (ap 14 gadiem), korelē ar lielāku romantisko attiecību skaitu jaunībā.

Attiecības ar vecākiem ir ārkārtīgi svarīgas un tieši tā mēs attīstām prasmi būt veiksmīgās attiecībās pieaugušā vecumā. Mūsu vecāki rāda mūsu pirmo attiecību modeli.

Neviens nav ideāls, tādēļ nav vērts sevi mocīt ar neiedomājamiem augstiem mērķiem kā vecākiem. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts 2011. gadā žurnālā "Personība un individuālās atšķirības", jaunie vecāki, kuri uzskata, ka sabiedrība no viņiem gaida pašu pilnību, vairāk cieš no stresa un ir mazāk pārliecināti par savām kā vecāku prasmēm. Pacenties ignorēt ārējo emocionālo spiedienu, tu vari būt atslābinātās vecāks.