Tests: vai tavā dzīvē nav pārāk daudz stresa

Šo tēmu skar grāmatā "Re, kā es augu", ko sarakstījuši Hetija van de Reita, Fransa K. Ploijs un Ph. D. Ksavjers Ploijs. Hetija van de Reita un Franss Ploijs ir vīra un sievas komanda, viņi vairāk nekā 35 gadus pētījuši vecāku un mazuļu mijiedarbību. Ar izdevniecības "Zvaigzne" atļauju publicējam fragmentu no grāmatas.

Stress ir normāla parādība, tas ir pat noderīgs, jo padara jūs par modrākiem un acīgākiem vecākiem, kas labāk pamanīs pat sīkākās izmaiņas mazulī.

Stresam ir noteikta funkcija, un, atklāti sakot, dzīve pilnīgi bez stresa nemaz nav iedomājama. Jaunajiem vecākiem stresa līmenis ir ļoti augsts, un to sauc par pēcdzemdību stresu. Līdz ar bērna nākšanu pasaulē dzīvi skar lielas pārmaiņas pilnīgi visās jomās, un šīs pārmaiņas nes līdzi arī uztraukumu, bailes un stresu. Pats par sevi tas nav nekas slikts, tikai jāpiesargās, lai stress nekļūtu nekontrolējams.

Ir vērtīgi apzināties, ka dzīvē ir iestājies jauns posms, kurā stresa būs vairāk, un šī apziņa palīdzēs neļaut stresam ņemt virsroku un negatīvi ietekmēt dzīvi.

Divi zinātnieki – Tomass Holmss (Thomas Holmes) un Ričards Rāhī (Richard Rahe) – savulaik izveidoja veselu sarakstu ar stresu izraisošiem notikumiem cilvēka dzīvē. Daži notikumi rada vairāk stresa, citi – mazāk. Ja saskaita saraksta elementus un kopējais punktu skaits nesasniedz 150 punktu robežu, viss kārtībā un šobrīd nav jābaidās, ka tevi varētu apdraudēt stresa izraisītas saslimšanas. Jo vairāk punktu, jo lielāks risks, ka tā tomēr varētu notikt. Holmsa un Rāhī sarakstā ir daudz dažādu notikumu, kuri, iespējams, tevi skars, kļūstot par vecāku.

Saskaiti sarakstā atzīmēto, kas tavā dzīvē noticis pēdējos sešos mēnešos, un noskaidro, cik augsts ir tavs stresa līmenis. Iedomāsimies šādu piemēru: sievietei ir trīs mēnešus vecs mazulis un viņa atgriežas darbā. Pēc bērna piedzimšanas viņa ir nomainījusi pilnas slodzes darbu pret nepilnu slodzi un paņēmusi nelielu naudas summu kredītā, lai izremontētu bērnistabu. Turklāt naktī viņa vairs neguļ tik cieši kā kādreiz. Gluži normāla, tipiska situācija. Saskaitot punktus, viņas rezultāts ir 179 punkti.

KOPĀ: 179

Neaizmirsīsim arī par vīriešiem. Paaugstinātu stresu izjūt ne tikai jaunās māmiņas, bet arī jaunie tēti. Arī viņi iesaistās mazuļa aprūpē, un arī viņu dzīvi skar krasas pārmaiņas. Iedomājieties vīrieti, kurš pirms četriem mēnešiem kļuvis par tēvu. Abi ar sievu vienojušies, ka viņa turpmāk strādās nepilnu slodzi vai pat nestrādās nemaz. Tas nozīmē, ka uz vīrieša pleciem nu gulst smagāka nasta – viņš kļūst par galveno vai pat vienīgo ģimenes apgādnieku. Grūtniecības laikā abiem ar sievu biežāk nekā agrāk radās domstarpības. Attiecībām nekas nekaitēja, taču hormonālās izmaiņas var ietekmēt vecāku garastāvokli un to, cik bieži izceļas vārdu apmaiņa. Un, tā kā šis vīrietis ir mūsdienīgi domājošs, viņš gādā par mazuli, naktī ceļoties tikpat bieži kā māte. Saskaitot visu kopā, iegūstam 154 punktus (ģimenes pieaugums: 39 punkti + izmaiņas finansiālajā stāvoklī: 38 punkti + biežākas domstarpības: 35 punkti + partneris pārtrauc vai uzsāk strādāt: 26 punkti + izmaiņas gulēšanas paradumos: 16 punkti = 154 punkti).

Kā redzams, mazuļa piedzimšana un viss, kas ar to saistīts, ievieš dzīvē pārmaiņas, un šīs pārmaiņas var radīt stresu. Sasniegt 150 punktu robežu nav nemaz tik grūti. Jebkurš dzīves notikums, kas papildina jau esošos, paaugstina risku, ka visa var gluži vienkārši kļūt par daudz. Nedrīkst aizmirst, ka arī jaunās māmiņas un tētus ikdienas dzīve mēdz pārsteigt ar dažādiem pavērsieniem, un var gadīties, ka ap to laiku, kad mazais būs nācis pasaulē, dzīve sagādās vēl citus pārdzīvojumus. Nav izslēgts, ka saslims kāds ģimenes loceklis, varbūt būs no kāda jāatvadās, bet varbūt piemeklēs finansiālas grūtības. Kad nesen piedzimis bērniņš, jebkurš no šiem notikumiem var likt kopējam stresa līmenim pacelties galvu reibinošos augstumos.

Iegūtais punktu skaits nozīmē, ka pastāv lielāka iespēja saslimt ar stresa izraisītām slimībām, neko citu. Ir cilvēki, kuriem savāktos pat 200 punkti, bet tas neatstāj nekādu iespaidu uz viņu fizisko un garīgo veselību. Galu galā mēs visi esam dažādi un katrs reaģē uz stresu citādi. Dažiem piemīt dabas dota noturība, citiem ir spēcīgāks vai plašāks atbalsta loks. Pat nesāksim runāt par to, kā cilvēkus var ietekmēt hormonālās izmaiņas.

Vai zināji, ka smadzeņu daļas, kurās rodas mātes instinkts un stress, ir savstarpēji cieši saistītas? Aktivizējoties mātes instinktam, aktivizējas arī stress.

Stresa skala nav paredzēta iebiedēšanai. Mēs tikai vēlamies parādīt, ka