pusaudze, meitene, jauniete, skumjas, emocijas, vientulība
Foto: Shutterstock
"Pirms sešiem gadiem es šķīros no vīra. Tobrīd mūsu meitai bija astoņi gadi. Šķīrāmies, varētu teikt, pēc abpusējas vienošanās. Norunājām, ka reizi divās nedēļās tēvs ņems bērnu uz brīvdienām pie sevis. Pirmais gads bija brīnišķīgs. Viņi braukāja pa parkiem, daudz savstarpēji komunicēja. Ar laiku bijušajam vīram uzradās jauna sieva. No sākuma viss bija attiecībās ar meitu kā agrāk. Pagāja laiks. Meita paaugās un atteicās braukt pie tēva. Nē, nekādā gadījumā ne viņa jaunās sievas dēļ. Viņa paša dēļ – viņš jau kādu laiku vairs negribēja ar viņu nodarboties, tik vien kā priecāties par viņas panākumiem. Viņa jaunā sieva ir lieliska sieviete – spēcīga, gudra, pievilcīga, labi satiek arī meitu, pietiekami pelna. Bet mana meita jautā: "Priekš kam man divas mammas? Man jau esi tu. Varbūt man varētu būt arī tētis?"

Šādu jautājumu kāda lasītāja uzdod portālā "Psychologies". Psiholoģe Inna Čirkova aicina mammu padomāt par šādiem jautājumiem.

"Jūsu meitai ir 14 gadi. Viņa nevēlas braukt pie tēva. Kas tieši jūs uztrauc? Meitenei ir tiesības satikties ar tiem cilvēkiem, ar ko viņai ir interesanti. Jaunietes laiks ir viņas pašas ziņā, tas ir normāli. Ja tēvs par to satrauksies, iespējams, var domāt par bērna attālināšanās iemesliem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!