Kā bailes no vientulības traucē izveidot attiecības

Kā portālā "Psychologies" skaidro psiholoģe Jekatrina Veļičkina, bailes palikt vienai, tātad – ne tādai, kā visas, rodas mūsos jau bērnībā. Vecāki atkārto: lūk, izaugsi, pabeigsi augstskolu, pēc tam apprecēsies, laidīsi pasaulē bērnus... Sanāk: nav vīrieša – nav arī sevis realizēšana pilnā apmērā.

Meitenes apziņā veidojas pasaules aina, kurā laime bez vīrieša nav iespējams. Bet apprecēties – tas ir vienīgais veids, kā dzīvot. Meitene izaug ar sajūtu, ka bez otra cilvēka viņa nevarēs būt laimīga, risināt savas problēmas. Tas ir loti nopietns atkarības līmenis.

Psiholoģe akcentē, ka pastāv otrs iemesls – nevēlēšanās atšķirties. Bailes neatbilst standartiem. Mūsu sabiedrība aktīvi propagandē laimīgas sievietes tēlu, kura sevi realizē sociālajā sfērā un ģimenes attiecībās. Tātad, ja esmu viena, tad ar mani kaut kas nav tā. Un daudz dziļākā zemapziņas līmenī sieviete baidās, ka tā būs vienmēr, ka viņa neatradīs savu vietu sabiedrībā.

Sieviete, kura baidās palikt viena, vēlas visiem patikt un sagaida pastāvīgu atbalstu un apliecinājumu. Viņa vienmēr ir saspringta: ko vīrietis padomās, ko darīs, kā viņai labāk uzvesties? Kopš bērnības nomocīta ar vecāku padomiem, viņa izskatās nedaudz apjukusi, nesaprot, ko vēlas, un vai vispār viņas vēlmēm ir kāda nozīme uz tā fona, ko vēlas no viņas. Tas traucē komunikācijai un savā ziņā atgrūž no sevis pretējā dzimuma cilvēkus.

Šādas sievietes vēlmju priekšgalā ir vēlme iegūt vīrieti par katru cenu. Dažreiz viņa pat arī apprec pirmo, ceļā pagadījušos pretendentu, lai tikai nebūtu viena. Bet viņa nesaprot, kāpēc patiesībā nolēmusi spert šādu soli.

Par to, ka vientuļas sievietes mēdz nobiedēt vīriešus, citā rakstā portālā "Psychologies" min arī psihoterapeits Aleksandrs Orlovs. "Kādas jūtas vīriešos raisa pastāvīgas sievietes? Apbrīnu, skaudību, interesi? Visupirms – bailes," tā uzskata Orlovs. Tiesa, viņš uzsver, ka ir divu veidu "vientuļnieces".

Orlovs atzīmē, ka mūsdienās visai tipiska ir kategorija "stipro sieviešu vientulība". Lai to raksturotu, speciālists min kādu piemēru: "Adrianai ir 34 gadu, viņa ir loģistikas nodaļas vadītāja, sevi sauc par "tipisku uzņēmēju": "Man ir iespējas, kā apmierināt savas seksuālās vēlmes, bet neviens no šiem veidiem nav saistīts ar kopdzīvi. Vīrieti, ar kuru es vēlētos kopā dzīvot, vēl neesmu satikusi. Bet es nejūtu, ka man tas tik ļoti būtu nepieciešams."

Taču, kā norāda speciālists, vientuļnieces lomā var nonākt arī gluži "parasta" sieviete – vidēji veiksmīga un ne pārāk pašpārliecināta. Pēc viņa domām, šādu sieviešu vientulība tomēr ir īslaicīga situācija, lai gan, protams, pastāvot risks šādām sajūtām iegūt pastāvības statusu, un tad gan šīs skumjas par to, ka esi viens, var dziļi iesakņoties.

Kā saprast, ka partneris ir noskaņots nopietnām attiecībām? Vispirms ar skaidru galvu novērtē situāciju: vai vīrietis tev velta pietiekami daudz uzmanības? Viņš vairāk runā vai dara?

Stāsta psiholoģe: "Nesen pie manis uz konsultāciju bija ieradusies kliente, kura pastāstīja par savu jauno romānu. Viņas mīlestība – nopietns uzņēmējs, kuram nav laika randiņiem. Tikai retām tikšanās reizēm – vienu divas reizes mēnesī. Viņš nekad nezvana, neraksta vēstījumus, neizrāda nekādas uzmanības zīmes, bet kad abi ir kopā – tas esot sprādziens. Neprātīgs sekss, skaisti solījumi, kaisle. Pēc tam viņš atkal pazūd."

Kā atzīmē speciāliste, tas ir klasisks piemērs vīrietim, kurš nav noskaņots nopietnām attiecībām. Mēs dzīvojam sociālo tīklu un mobilo sakaru laikmetā. Un ja vīrietis tev parāda, ka viņam dienā nav pat piecas minūtes brīvā laika saziņai ar tevi, pārtrauc sevi pārliecināt, ka tu viņam esi vajadzīga, iesaka Veļičkina.

Mēdz būt arī tā, ka sievietei nepietiek vien ar partnera atrašanu, – viņu obligāti jāapprecina ar sevi, bet pēc tam jānotur laulībā. Un tas viss tikai baiļu dēļ – lai tikai nepaliktu viena. "Bieži saskaros ar tādiem pāriem, kad varoni burtiski piespiedu kārtā ved pie altāra. Vai tādās attiecībās būs laime? Atbilde jau ir acīmredzama. Pēc dažiem gadiem vīrietis vai nu atradīs sev mīļāko, vai izlems šķirties," norāda psiholoģe.

Pavaicā sev: vai tev ir vajadzīgs cilvēks, kurš dzīvo blakus tikai ērtību dēļ? Tādu pāru attiecībās vienmēr klātesoša ir manipulāciju spēle. Tā, piemēram, kad vīrietis vēlas šķirties, sieviete visādi cenšas parādīt, ka nespēs bez viņa dzīvot. Vai arī ķeras pie slavenā izteiciena: "Es tev atdevu savus labākos gadus, bet tu visu sabojāji."

"Līdzīgās situācijās es vienmēr lūdzu godīgi atbildēt uz jautājumu: vai tev pašai ar sevi ir interesanti? Iedomājies, ka tu esi vienīgais cilvēks pats savā dzīvē. Ar ko tu nodarbosies? Kādas tev ir aizraušanās? Vai tu vispār vēlies būt pats ar sevi?" skaidro speciāliste.

Labā ziņa: ar bailēm no vientulības ir iespējams strādāt. Pirmkārt, tiec skaidrībā par to, kādēļ tev ir vajadzīgas attiecības. Lai parādītu draudzenēm, cik pieprasīta esi vīriešu aprindās? Vai arī tādēļ, lai tava ģimene beidzot nomierinātos ar jautājumiem par precēšanos? Bet varbūt tādēļ, lai būtu ar ko pavadīt kopā brīvo laiku?

Otrkārt, atbrīvo savu galvu. Pacenties no tās izmest visus stereotipus un nevajadzīgās domas. "Iesaku uz lapiņas sagatavot jūtu sarakstu, kuras tu vēlētos piedzīvot attiecībās, bet pēc tam pameklēt visas šīs jūtas pašai sevī. Piekritīsi, cik grūti ir izstarot mīlestību, kad tev pašai tā tik ļoti nepieciešama," aizdomāties mudina psiholoģe.

Treškārt, atbildi uz jautājumu: "Ar kādu sievieti tavam vīrietim būs interesanti?" Un izdomā sev kādas nodarbes, atrodi jaunas aizraušanās. Pilnībā baudi savu dzīvi.

Atceries, ka bailēm pār mums ir vara tikai tad, kad mēs tās neapzināmies. Godīgi atbildot uz jautājumu, kāpēc tu baidies būt viena, tu par 180 grādiem izmainīsi savu pasaules uztveri. Nav izslēgts, ka tavas bailes ir izdomātas un tām nav nekāda pamata.

Esot vientuļnieces lomā, ir visai ērti būt upurim, visas neveiksmes norakstot uz to, ka blakus nav vīrieša. "Vienas manas klientes stāsts tam ir piemērs. Deviņus gadus viņa bija precējusies ar vīrieti, kuru burtiski apprecināja ar sevi. Parādījās bērns, kopīga sadzīve. Bet vienā brīnišķīgā brīdī viņš aizgāja. Un tad sākās vistrakākais. Sieviete sevi nolika upura pozīcijā: esmu inkubators bērnu laišanai pasaulē, sociāli neesmu sevi realizējusi, nevienam neesmu vajadzīga. Visi apkārtējie ir vainīgi, tikai ne es," darba pieredzē dalās Veļičkina. Psiholoģe šai sievietei ieteikusi sākumā tikt skaidrībā pašai ar sevi, un viņas kopīgiem spēkiem atradušas baiļu iemeslu. "Ģimenē, kur viņa izaugusi, visu paaudžu sievietes precējušās, lai sabiedrībai parādītu savu pilnvērtību. Bet katra laulība, lai cik dīvaini tas nešķistu, beigusies ar šķiršanos. Tiklīdz mēs uzzinājām iemeslu, kļuva skaidrs, ka problēmu ir iespējams atrisināt – atbrīvoties no bailēm, atteikties no upura pozīcijas un nokārtot savu dzīvi," stāsta speciāliste.

Just bailes ir normāli. Taču, ja bailes kļūst par daļu mūsu dzīves, pienācis laiks sākt strādāt ar sevi. "Nemeklē partneri tikai tādēļ, lai nepaliktu vienatnē ar sevi. Vientulība nebūt nav spriedums," uzsver psiholoģe.