Tad gribu vai negribu? Kāpēc daļa pikanto fantāziju paliek tikai domu līmenī  (1)

Ja esam noskaidrojuši un pieņēmuši, ka patiesi visiem ir seksuālās fantāzijas, kuras pamatā rodas, lasot kādu erotisku romānu, skatoties kādu pikantāku kinolenti vai kā citādi izjūtot uzbudinājumu, svarīgi sevi par tām nešaustīt. Un, ja reiz mēs visi fantazējam, ļoti iespējams, ka lielai daļai tās arī pat sakrīt.

Kas attiecas uz populārākajām fantāzijām, tās variē no pieticīgām līdz patiesi drosmīgām. Starp visbiežāk apspriestajām sieviešu vēlmēm minama romantiska un kaislīga mīlēšanās īpašā atmosfērā, sekss ārpus guļamistabas, ļaušanās baudai kopā ar svešinieku, varas spēles un sekss ar diviem vīriešiem vai sievieti un vīrieti. Savukārt vīriešu prātos scenārijs ir nedaudz citāds – viņi uz guļamistabu pārnesuši tādas fantāzijas kā lomu spēles, glāstus neordinārās vietās, orālo baudu un mīlēšanos ar vairākiem partneriem. Protams, tas nenozīmē, ka fantāzijas abiem dzimumiem nevar pārklāties.

Lai arī seksuālās fantāzijas, neapšaubāmi, ir veids, kā uzzināt, ko paši vēlamies ieviest savā guļamistabā, ir daudz citu iemeslu, kāpēc tās vismaz atzīt. Šeit daži no tiem:

Taču, lai arī cik īpatnēji tas nebūtu, ne visas prātā dzīvojošās fantāzijas patiesi gribam realizēt arī dzīvē. Kā portālam "Psychology Today" norādījis psihoterapeits Deivids Vāls, to apzināšanās un pieņemšana vēl nav pamats, lai aktīvi darbotos to realizācijas virzienā.

Svarīgs aspekts fantāziju būtībā ir tas, ka caur tām dod sev iespēju detalizētāk analizēt savas intereses, zinātkāres objektus, un varbūt pat konstatēt, kas tajās ir tik "nepareizs". Ja cilvēks uzklausa stāstu par intīmām darbībām, kas viņā raisa savā ziņā pretīgas izjūtas, tas automātiski nenozīmē, ka viņš dzirdēto ignorēs. Bieži vien pēc šādām situācijām cilvēki pavisam pavirši sev prātā uzzīmē kādu pikantu ainiņu, kurā viņi ir šo šķietami nepieņemamo un netīkamo izdarību epicentrā. Kā skaidro Vāls, šis ir viens no paņēmieniem, kas indivīdam tikai palīdz gūt apstiprinājumu – konkrētā izklaide noteikti nav domāta viņam, taču nevar izslēgt iespējamību, ka viņš šādā veidā arī cenšas iejusties cita kurpēs un saprast, kas tieši šajā fantāzijā šķiet tik aizraujošs.

Psihoterapeits turpina skaidrojot, ka cilvēks var fantazēt par to, kā tas būtu – ļauties tuvībai ar svešinieku, taču tas nenozīmē, ka viņam nav sirds, jūtu un viņš bez pārmetumiem plāno būt neuzticīgs savai sievai, vīram vai ilggadējam partnerim. Tāpat cilvēks var fantazēt par rupju seksu, kurā sadisms un mazohisms, dominance un pakļaušanās nav sveši vārdi. Tas var viņam šķist kaut kas interesants, tomēr tas nenozīmē, ka indivīds patiešām vēlas, lai viņam tiktu nodarītas sāpes vai viņš justos pazemots. Jebkurš cilvēks, skatoties kādu filmu, klausoties mūziku, pētot dažādus video vai runājot ar draugiem, var atklāt kaut ko jaunu, kas liek asinīm riņķot straujāk un uzbudinājumam mērķtiecīgi rāpties augšup. Vai tas uzreiz nozīmē, ka viņš metīsies ar galvu pa priekšu jaunajos piedzīvojumos? Nē, jo reizēm pilnībā pietiek ar aizrautību, kuru izdzīvo vienatnē. Speciālists arī piebilst, ka realitātē fantāzija nebūt var neizskatīties un nebūt tik erotiska un aizraujoša kā prātā, un tas savukārt var veicināt vilšanās sajūtu.

Vāls dalījies arī kāda sava pacienta pieredzes stāstā. Viņš vīrieti dēvē par Oliveru, un viņam ir 56 gadi. Oliveru uzbudina doma, ka pēc ierašanās mājās viņš ierauga savu sievu gultā ar citu vīrieti – šī fantāzija viņa prātu nav pametusi jau ilgstoši, un vīrietis to sauc par vienīgo, kas viņu seksuālu uzbudina. Taču tieši tāpat šī ir fantāzija, kuru viņš nekad pats speciāli neiniciēs vai mākslīgi neradīs iespēju tai realizēties dzīvē. Olivers par to nekad nav sacījis savai sievai, jo neplāno šo fantāziju kādreiz izlaist ārpus savām domām.

Taujāts, ja reiz šī fantāzija ir vīrieša prātā, kāpēc viņš to nekad partnerei nav stāstījis vai centies to padarīt par īstenību, Olivers atbildējis: "Jūs jokojat? Es negribu, lai manai sievai ir intīmas attiecības ar kādu citu. Man patīk par to padomāt, taču, ja tā realitātē būtu, es viņam iesistu pa seju." No tā iespējams izdarīt secinājumu, ka Olivers ļoti labi saprot, cik negatīvas sekas viņa fantāzijas realizēšanās varētu izraisīt. Tas, vai šo nevar uztvert kā fantāziju noliegšanu, ir pavisam cits stāsts, uzsver Vāls, taču šīs tēmas kontekstā šoreiz speciālists vērš uzmanību fantāziju izklaidējošajai dabai, kas indivīdu uzbudina, bet paliek tikai pie viņa. Cilvēkā var mosties seksuālā iekāre, vienlaicīgi nevēloties, lai fantāzija piepildās dzīvē.

Psihoterapeits arī atsaucas uz Džastina Lehmillera grāmatu "Tell Me What You Want", kurā autors norāda, cik svarīgi ir kvēlākās vēlmes pieņemt un nebēgt no tām. Taču Lehmillers arī uzsver, ka ne visu fantāziju sakarā groži jāņem savās rokās un jādodas uz mērķa realizēšanu. "Ir pilnībā normāli negribēt reāli darboties savu fantāziju virzienā. Nevēlos, lai tev rodas iespaids, ka jābūt savu fantāziju vergam."

Kā uzsver psihoterapeits, cilvēku seksualitātes pētījumos ir tikai daži temati, kas ir ļoti sarežģīti, un pikantās fantāzijas ir viens no tiem. Taisnība, ka kvēlāko un dziļi, dziļi glabāto vēlmju iznešana saulītē var pat ļoti uzkrītoši uzlabot mīlas priekus guļamistabā, kā arī pielikt savu artavu labsajūtas celšanā un attiecībās kopumā. Nešausti sevi par to dzīvošanos tavā galvā! Taču vēlreiz – nav nepieciešams strauji nospiest pogu, kas aizgādā no domas līdz rīcībai tikai tāpēc, ka šķiet – mīlas priekos jāienes jauns asumiņš.

Fantāzijas ļauj mums saprast ne tikai lietas, kuras gribētu izmēģināt, bet arī konstatēt, kam nu noteikti neredzi vietu savā guļamistabā. Tās ļauj arī izprast citu cilvēku seksuālās tieksmes. Taču, neaizmirsti, tu esi to pavēlnieks. Tikai un vienīgi tev pieder gala vārds – ar ko, kur un kā, tāpēc scenāriju vari perfekti pielāgot savām vēlmēm un patikšanai. Kas attiecas uz realitāti, tur šādu garantiju nav, tāpēc fantāziju dzīvošanai tikai mūsu galvās ir savi plusi.