Savādas seksa sarunas, ne tā? Starp ikdienu un erotiku ir nepieciešamas slūžas

Tā raksta uz ķermeni orientētas psihoterapijas speciālists Marks Rakelmans savā grāmatā "Mīlēties. Grāmata vīriešiem", kuru izdevis Ģimenes psiholoģijas centrs "Līna". Ar centra atļauju publicējam fragmentu no grāmatas.

Ir daudz veidu, kā satuvoties. Viens no vienkāršākajiem (un tomēr daudziem pāriem visgrūtākajiem) veidiem ir saruna par to, kas šobrīd notiek. Nevis lai analizētu, bet lai pastāstītu otram, kā es šobrīd jūtos: "Domās vēl esmu pie sava projekta. Es jūtos sasprindzis no sēdēšanas pie datora. Būt te ar tevi ir mazliet satraucoši. Es jūtu, ka gaidu no sevis, ka tagad ir jānotiek kaut kam ļoti īpašam, un saspringstu vēl vairāk."

Vai arī: "Es jūtos nogurusi. Es domāju – ko viņš no manis grib! Tajā pašā laikā es domāju, ka tā nedrīkstu domāt, jo man taču tagad ir jābūt aktīvai un seksīgai. Vēl man šķiet, ka pēdējā laikā esmu kļuvusi resna. Es neuzdrošinos tavā priekšā izģērbties."

Savādas seksa sarunas, vai ne tā?

Lai cik tas sākumā izklausītos neerotiski un varbūt pat biedējoši, šis pāris ir ceļā viens pie otra. Tikai atzīstot sev, kā jūtos, es varu to atstāt pagātnē. Un tā es dodu tev iespēju nākt man līdzi.
Kad esam tikko iemīlējušies, finansiālas un citas rūpes atkāpjas fonā. Taču pāra ikdienā tās atkal ir klātesošas. Tas nav nekas traģisks, tas ir pilnīgi normāli un nozīmē to, ka mums vispirms ir jāiziet cauri šiem ikdienas sārņiem, lai nokļūtu līdz erotiskai kvēlei.

Kāda sieviete pāra terapijas seansā stāstīja: "Grūtākais seksā, manuprāt, ir nemitīgi domāt, ka patiesībā man šobrīd būtu jābūt pavisam citādai, jājūtas pavisam citādi. Ja viņš pieņem mani tādu, kāda es esmu, un, protams, ja arī pati varu ļauties tāda būt, es atslābstu. Tad manī kaut kas atveras, un es varu ļauties tuvībai ar viņu."

Viņas partneris piebilda: "Dažreiz man randiņa sākumā nākas noklausīties no viņas tādas "dziļumbumbas" – kas viņu pēdējā laikā manī kaitina un tā tālāk. Pirms pāris gadiem es būtu apvainojies un vēl divas dienas nerunājis. Tagad es zinu – viņa man nemēģina pateikt, ka mani pilnībā "noraksta". Viņa tikai atspoguļo savas tā brīža izjūtas. Es zinu, ka tās var ātri mainīties. Un galu galā tieši viņas emocionalitāte ir tā, kas man viņā tā patīk. Esmu piedzīvojis ar viņu ļoti skaistu un dziļu erotisku tuvību pēc tam, kad biju izturējis šo pirmo vētru."

"Jā," viņa piemetina, "savā ziņā es tevi tā pārbaudu. Atzīšos, ka tu man tāds patīc, ja neļauj sevi izsist no sliedēm!"

Daudzi pāri izvairās no šādas atklātības, jo baidās, ka otrs varētu justies sāpināts, ja viņam atklāti pateiktu, kādā situācijā viņi atrodas. Ja es varu izturēt sāpīgo atziņu, ka mans partneris šobrīd netvīkst pēc manis iekārē, vai ja mans partneris var izturēt faktu, ka man vispirms ir jānovērš domas no nodokļu deklarācijas, tad pastāv iespēja, ka mēs varam iekvēlināt erotikas uguni.

Ja mēs vienkārši drīkstam būt tādi, kādi esam, un nemēģināt atbilst kaut kādiem priekšstatiem, tad var notikt īsta satikšanās. Līdz ar sarunām pāri izmanto vēl dažādus variantus, lai noskaņotos viens otram pretī: viņi dejo, masē viens otru, nodarbojas ar jogu, meditē, smejas, ķircina viens otru, dzied, iedzer glāzi vīna un daudz ko citu.