Padomi publicēti žurnālā "Psychologies".
1. Esi pacietīgs. Bērnu audzināt attālināti ir ļoti grūti. Taču atceries, ka tu joprojām uz viņu atstāj lielu ietekmi, ne mazāku, kā viņa māte. Pildi savus pienākumus, ieskaitot atbalsti atvasi finansiāli, bez vainas sajūtas. Paliec joprojām mierīgs, mīlošs un uzticams vecāks savam bērnam. Un palīdzi bērna mātei būt tādai pašai.
2. Uzturi kontaktu ar bērna māti. Attiecības, kas veidojas tavai atvasei ar viņa māti, nav līdzīgas tām, kas tev ir ar šo sievieti. Iespējams, tie noteikumi un kārtība, uzvedības stils, kas pieņemts bijušās sievas vai draudzenes ģimenē, var šķist pavisam nepareizs. Taču bērnam ir vajadzīgas šīs attiecības. Tādēļ atbalsti viņa saikni ar māti, atzīstot sev, ka tu neesi atbildīgs par viņu attiecībām. Protams, bērnam ir vajadzīga tava aizsardzība, ja ir situācijas, kas saistītas ar vardarbību vai atgrūšanu, bet visos citos gadījumos tavām attiecībām ar bērna māti vajadzētu būt mierīgai līdzās pastāvēšanai.
3. Nodrošini sev veselīgu sociālo un emocionālo atbalstu. Tevi var pārņemt dusmas, aizkaitinājums, skumjas, nemiers un citas grūti izdzīvojamas jūtas. Tas ir normāli. Vairāk satiecies ar psiholoģiski veseliem, nobriedušiem, viediem cilvēkiem, risini savas grūtības kopā ar psihologu, bet nejauc šīs emocionālās grūtības attiecībās ar bērnu.
4. Atceries, ka tavs bērns dzīvo divās mājās. Bērnam katra "maiņa", tiekoties ar tēvu un māti, brauciens uz otru māju un atgriešanās, ir īpašs psiholoģiskās pārslēgšanas periods, tādēļ bieži vien to pavada kaprīzes un slikts noskaņojums. Cieni viņa nevēlēšanos stāstīt par mātes dzīvi, par "to" ģimeni tieši tagad, ļauj viņam pašam lemt, kad un ar ko dalīties. Nelien bērna dvēselē un nemazini bērna acīs viņa pārdzīvojumu nozīmi.
5. Esi tik labs tētis, cik vari. Tu nevari izmainīt otra vecāka audzināšanas stilu un nevari izlabot to, ko viņš palaidis garām. Tādēļ koncentrējies uz to, ko tu vari kontrolēt: savu rīcību. Nenosodi un nekritizē bijušās otrās pusītes lēmumus, jo neviens (ieskaitot tevi) nevar būt ideāls vecāks. Tici, ka māte, tāpat kā tu, dara visu, kas ir viņas spēkos. Paud mīlestību un iespējami daudz uzmanības bērnam gan, kad viņš ir kopā ar tevi, gan kad nav (telefonsarunās un elektroniskajās vēstulēs).
6. Nelamā un nenosodi sava bērna māti. Ne ar vārdiem, ne žestiem neizrādi bērnam noraidošu attieksmi pret viņa māti, pat kad dusmojies uz viņu vai ja viņa par tevi runā sliktu. Ja neizdodas teikt neko labu, labāk gudri paklusēt.
Negatīvi izteikumi par māti bērnu pazemo un sāpina. Galu galā viņš arī par sevi domās sliktu, tāpat kā par māti un tevi. Neskaidro attiecības ar māti bērna priekšā, pat ja otrs tevi uz to provocē. Nav bērnu darīšana iesaistīties pieaugušo konfliktos.
7. Sadarbojies. Ja situācija atļauj, esi atklāts un saudzē savas attiecības. Augošam bērnam nekad nav par lieku vēl viens skatījums, cits rakurss un vēl kāda domas. Svarīga ir sadarbība – apspriest rūpes un priekus, bērna sasniegumus un problēmas. Tas tikai nāks par labu tavām un bērna attiecībām.
8. Tavs bērns un viņa māte ir atsevišķi cilvēki. Nevērs pretenzijas, kas sakrājušās pret bērna māti, pret pašu atvasi. Kad viņš neklausa, dara palaidnības, kaut ko dara ne tā (normāla uzvedība mazā vecumā), nemeklē saikni starp viņa rīcību un māti. Attiecies pret viņa izpausmēm kā vērtīgu pieredzi, kas palīdzēs viņam mācīties un attīstīties tālāk. Vairāk klausies viņā, nevis lasi morāli. Tā tu ātrāk ieraudzīsi un pieņemsi viņu tādu, kāds viņš ir, nevis tādu, kādu gribētu viņu redzēt. Un ne tādu, kāds viņš būtu pēc tavām domām, ja viņu audzinātu tikai tu.
9. Esi saprātīgs attiecībā pret bērna gaidām. Mātes mājās ir sava kārtība un noteikumi, tavā – cita. Esi iecietīgs pret bērna ne vienmēr mierīgo reakciju uz šīm atšķirībām, bet tomēr atgādini, ko sagaidi no atvases savās mājās. Nav vērts kompensēt ģimenes sarežģīto stāvokli, nemitīgi piekāpjoties. Nesteidzies izpildīt visas bērna vēlmes un lutināt viņu tikai tāpēc, ka viņš ir "šķirtas ģimenes bērns". Atceries, ka godīga, atklāta attieksme visas dzīves garumā ir svarīgāka nekā tas, kas notiek tikai šodien.
10. Esi tēvs, nevis māte. Tu esi stiprs un uzticams, tu esi piemērs un tu nepārtrauc teikt bērnam, ka viņš tev ir dārgs un viņam ir īpaša vieta tavā sirdī. Tava enerģija, aktīvā dzīves pozīcija un atbalsts var palīdzēt bērnam saprast, ka arī viņš var būt drosmīgs, mīlošs, dzīvespriecīgs un veiksmīgs. Viņš arī var gūt sabiedrības pieņemšanu. Tava ticība bērnam palīdzēs viņam izaugt par cienījamu jaunu cilvēku, ar kuru tu un viņa māte leposies.