Foto: Shutterstock
Greizsirdību daudzi uzskata par patiesas mīlestības iezīmi. Ja cilvēks ir greizsirdīgs, tātad – partneris viņam nav vienaldzīgs. Taču totāla kontrole, neuzticēšanās, nopratināšana – tā ir pataloģija, kas var sagraut jebkuras attiecības. No kurienes rodas greizsirdība un kā ar to tikt galā?

Kā portālā "Psychologies" norāda psiholoģe Saša Strogonova, vēsturiski greizsirdība ir viena no dabiskās atlases metodēm. Cilvēki sāka to piedzīvot seksuālās dzīves transformācijas brīdī – no poligāmijas (daudzsievības) uz monogāmiju. Tieši tajā brīdī sāka veidoties pāri un ģimenes. Līdz ar stabilām savienībām nāca arī bažas un bailes: "Vai partneris ir uzticīgs, vai es viņu un visu, kas mums tagad ir, nezaudēšu".

Vīrieši un sievietes: vai pastāv atšķirības?

Tiek uzskatīts, ka vīrietim ir lielāka nosliece būt greizsirdīgiem. Un viens no iemesliem tam ir trauksme par to, vai "es audzinu savu bērnu". Jo sieviete jau nu gan precīzi zina, ka viņa ir bērna māte, bet, lūk, vīrietis var piedzīvot mazu daļu šaubu. Tieši tādēļ vīrietis slimīgāk uztver tieši fizisku krāpšanu.

Sievietei greizsirdība veidojas citādi. Viņai ir svarīgi, lai vīrietis būt emocionāli piesaistīts sievietei, lai viņš smalki justu viņas jūtu, emociju pasauli, piedzīvotu beznosacījuma mīlestību. Tas sniedz drošības sajūtu: neraugoties uz lielo konkurenci, partneris paliks ar viņu un rūpēsies par ģimeni. Tāpēc sievietes spēcīgāk pārdzīvo emocionālu krāpšanu, kad vīrietis iemīlas citā.

Kas ir greizsirdība

Greizsirdība ir jūtas, kas mums liek baidīties, ka kāds, ko mēs mīlam, var pazust no mūsu dzīves. Tās piespiež domāt par iedomātu cilvēku, kurš var ieņemt mūsu vietu. Tādas domas ir bīstamas, īpaši, kad greizsirdībai nav pamata. Trauksme un bailes, ko izraisa greizsirdība, ir vien fantāzijas, kas balstītas uz zemu pašvērtējumu, norāda psiholoģe.

Nepamatota greizsirdība ir manipulācijas veids, kas tiešā veidā ir saistīts ar kontroli. Kad cilvēks ir pārliecināts, ka viņš nav tik labs, skaists, gudrs, ka viņu nevar mīlēt un pieņemt tādu, kāds viņš ir, viņš pārņem kontroli pār partnera dzīvi.

Parasti šādi cilvēki bez sirdsapziņas pārmetumiem "ielien" partnera telefonā vai datorā, pārbauda saņemtos ziņojumus, elektroniskās vēstules, pārbauda sociālos tīklus, izdzēš no draugu loka tos, kuros saredz kādu apdraudējumu. Tāpat viņi vienā mierā pārbauda somas, automašīnu un visu apģērbu, vai uz tā neatradīs lūpu krāsas pēdas, svešu parfīmu, kontrolē bankas kartes darījumus.


Viņi pastāvīgi meklē apstiprinājumu savām bailēm un šaubām, jo iekšēji ir pārliecināti, ka partneris tikai izliekas, mānās, ka mīl. Šie uzskati mudina neatlaidīgi meklēt attiecībās kādu āķīti līdz brīdim, kamēr tas nebūs atrasts. Un nav svarīgi, ka tas būs tikai iztēles auglis.

Tādi meklējumi rada spēcīgus un destruktīvus pārdzīvojumus. Cilvēks sāk dramatizēt un aizdomāties tiktāl, ka var pat krist dziļā depresijā vai nonākt afekta stāvoklī, kas negarantē drošību nedz pašam greizsirdim, nedz arī viņa partnerim.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Iespējamie greizsirdības iemesli


Zems pašvērtējums

Zems pašvērtējums ir greizsirdības pamatu pamats. Tieši uz tā tiek uzceltas augstas pataloģiskas neuzticēšanās un kontroles sienas. Tātad, ja viņš ir pārliecināts, ka viņā ir kaut kas slikts, un viņa partnera vidē ir kāds, kurš, gluži pretēji, ir labs šajā aspektā, tas kļūst par greizsirdības un konflikta izraisītāju.

Piemēram, ja sieviete uzskata, ka viņas ķermeņa aprises ir apaļīgākas, tad, ieraugot savu vīrieti daudz slaidāku sieviešu sabiedrībā, viņa var kļūt greizsirdīga. Ja vīrietis uzskata, ka ir maza auguma un nepietiekami turīgs, tas visi stiprā dzimuma pārstāvji, kuri ir par viņu augumā garāki un viņu materiālais stāvoklis ir labāks, var atrasties greizsirdības zonā.

Sfērā, kurā cilvēks jūtas mazāk aizsargāts, viņš arī piedzīvos greizsirdību pret citiem. Tieši šo iemeslu dēļ greizsirdību var salīdzināt ar skaudību: "Es dusmojos uz cilvēku, kurš ir daudz skaistāks, gudrāks, veiksmīgāks, bagātāks."

Tieksme būt egocentriskam

Tāpat greizsirdība raksturīga cilvēkiem, kuriem piemīt tieksme būt despotiskiem un egocentriskiem. Viņi partneri uzskata par savu īpašumu, neraugoties uz to, ka pašiem varbūt piemīt tieksme krāpt partneri. Bieži vien viņi tur aizdomās partneri par analogām darbībām, projicē viņam savus iekšējos motīvus un piedēvē viņam savas tieksmes. "Ja es krāpjos, tad partneris uzvedas tāpat."

Piedzīvojot vainas sajūtu, viņi neapzināti ieslēdz aizsargmehānismus, kas liek viņiem pastiprināti un agresīvi meklēt pierādījumus partnera neuzticībai. Tas palīdz pašam remdēt vainas izjūtu un nomierināties.


Bērnībā "liktie pamati"

Der atcerēties, ka greizsirdība ir enerģiju patērējošas jūtas. Tās var veidoties vēl bērnībā, piemēram, kad meita no mātes dzird, ka visi vīrieši melo, viņiem nedrīkst uzticēties, viņi vienmēr krāpj savas partneres. Pieaugot, bērnā arvien spēcīgāk iesakņojas šī pārliecība, kas ietekmē pašapziņu un attieksmi pret pretējo dzimumu.

Paradokss ir tāds, ka pat partnera uzticība netiek izskatīta kā arguments, kas spēj kliedēt šaubas: "Neuzticies – viņš tevi pievils". Greizsirdīgs cilvēks vienmēr meklēs iemeslu konfliktam. Galu galā tas var draudēt ar to, ka partneris sāks pamanīt greizsirža zemo pašvērtējumu un neapzināti sāks viņu salīdzināt ar citiem cilvēkiem.

Te nostrādā algoritms: no kā mēs baidāmies, tas mūs arī panāk. Un šajā algoritmā nav mistikas. Cilvēks pats ar savām aizdomām burtiski izaicina otru uz sliktu rīcību, norāda psiholoģe.

Kā tikt galā ar greizsirdību


Iesākumā paanalizē: vai tā ir balstīta uz reāliem notikumiem vai tā tomēr ir zema pašvērtējuma un egocentrisma izpausme. Ja pataloģiskai greizsirdībai nav pamata un tu ar to esi spīdzinājis gan sevi, gan partneri, psiholoģe rekomendē izmantot pašpalīdzības paņēmienus.

Pastiprini greizsirdību emocionālā līmenī

Kad tevi pārņēmušas greizsirdības jūtas, tās būtu jāpārnes no mentālā lauka uz fizisko. Pamēģini kliegt, dauzīt spilvenu, ieej kontrastdušā, dejo, veido grimases, pamēģini sevi novest līdz histēriskiem smiekliem. Tavs mērķis – izdarīt visu iespējamo, lai izdzītu šīs jūtas un negatīvo enerģiju no sava prāta un ķermeņa.


Atklāti parunājies ar partneri

Nebaidies runāt par šo tēmu. Paskaidro, kas tevi satrauc. Padalies savās bailēs, pastāsti, kādos brīžos tevī pamostas šīs jūtas. Ja tu partnerim esi dārgs cilvēks, viņš tev palīdzēs tikt galā ar šo nepamatoto greizsirdību. Ja tomēr šīm jūtām ir kaut kāds pamats, tad nopietni ir jāaizdomājas par šo attiecībās pastāvošo problēmu.
Foto: Shutterstock

Neesi "aģents 007 "

Jo vairāk tu slēp no partnera (ar kodu bloķē viedtālruni, planšeti), jo lielāka iespējamība raisīt greizsirdības jūtas. Tiklīdz tu kādu viedierīci aši aizver, tu sniedz iemeslu domāt, ka tev ir kaut kas slēpjams. Psiholoģe uzstājīgi iesaka nebūt tik noslēpumainam, tādā veidā atbrīvojot partneri no liekiem greizsirdības iemesliem. Un otrādi – izrunā šo ar partneri: ja tā dara viņš, paskaidro, kas tev neliek mieru.

Meklē iespējas savai izaugsmei

Sāc paaugstināt savu pašvērtējumu. Pievērsies sevis izglītošanai, lai trenētu prātu, – nodarbojies ar sportu, – lai trenētu ķermeni. Nosaki sev izaugsmes atskaites punktus un centies līdz tiem aizsniegties. Sasniedz iekšējo harmoniju.

Kontrolē domas

Fokusē savu uzmanību no partnera uz ko citu. Atrodi hobijus, kas prasīs visu tavu uzmanību un neatstās vietu negatīvām domām.

Pats galvenais, kā norāda psiholoģe Strogonova, – savlaicīgi sākt strādāt ar greizsirdības jūtām, lai neveidotos negatīva dzīves pieredze, kas tavu dzīvi var padarīt nelaimīgu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!