Kā noturēt bērna interesi par mūzikas instrumenta spēli gan dienās, kad gribas vingrināties un spēlēt, gan tajās, kad prāts uz to nenesas? Stāsta psiholoģe Zanda Neilande, kura min padomus ne tikai no teorijas, bet arī no pašas pieredzes un bērnu pedagogu veiktā, jo gan pati savulaik beigusi mūzikas skolu Kuldīgā, gan ir divu dēlu, mūzikas skolas skolēnu Tukumā, mamma. Izdomas te netrūkst. Mājas restorāna izveidošana ar mūziku fonā, spēles, kur trenē nepieciešamās prasmes mūzikas instrumenta spēlē, un pat savu balto, vīra dāvināto klavieru aizdošana koncertam bērnu skolā, lai pie tām sēstos un iedvesmotu Vestards Šimkus!

Stāsta Zanda Neilande.

Muzikālo izaugsmi jeb rezultātu, esmu pārliecināta, veido trijstūris – bērna, vecāku (ģimenes) un pedagoga kopdarbs. Tieši no kopdarba ir atkarīgs, cik lielā mērā bērns būs vai nebūs motivēts vingrināties, lai pilnveidotu savu prasmi. Tikai atkārtojot, atkārtojot un atkārtojot var veikt ceļu uz meistarību – kā teicienā par to, ka svarīgi 99 procenti darba un tikai viens procents – talanta. Arī pētnieki mēģinājuši izskaitļot laiku, cik nepieciešams, lai kļūtu izcils kādā jomā, secinot, ka cilvēkam jāvingrinās apmēram 10 000 stundu, t.i., trīs stundas dienā 10 gadu garumā, lai noslīpētu konkrēto prasmi!

SkolēnsSkolēna aktivitātes brīvajā laikāmūzikaPsiholoģeAttiecības ģimenēPsiholoģija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit