Vai es pietiekami rūpējos par savu bērnu? Varbūt daru to par daudz? Kad teikt "jā" un kad – "nē"? Vai esmu gana stingrs? Vai pietiekami daudz izrādu mīlestību? Šie un vēl citi jautājumi bieži vien klejo vecāku prātos, cenšoties rast "gana laba" vecāka definīciju. Kāds tad viņš īsti ir un ko atvasei ļauj, skaidro "Rimi Bērniem" emocionālās veselības eksperte, psihoterapeite Laura Valaine.
Jābūt perfektam! Vai tiešām?
Valaine norāda, ka vecāki bieži baidās traumēt savu bērnu, tādēļ uzliek sev nereālistisku latiņu – vienmēr izdarīt pareizās izvēles, teikt pareizos vārdus, būt klāt pareizajā brīdī un veidā. Uz šīs latiņas rakstīts: "Esi perfekts!" Eksperte skaidro, ka tā ir nesasniedzama latiņa. "Jo augstāk to uzliekam, jo vairāk attālinām no savām reālajām spējām, jo vairāk jūtam vainas izjūtu, vilšanos, skaudību, dusmas un citas nepatīkamas emocijas. Šāda ķēdes reakcija nepalīdz būt klātesošiem un autentiskiem vecākiem – tā kaitē vairāk, nekā palīdz. Turklāt tā nemanot izvirza prasības arī bērnam – ja mani vecāki ir tik perfekti, vienmēr zinoši un varoši, arī man tādam jābūt. Bet es nevaru, man nesanāk. Tātad esmu slikts. Sniedzot bērnam it kā to labāko, mēs nevēlamies, lai bērns šādi justos un interpretētu savu būtību."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
