attiecības, pāris, mīlestība
Foto: Shutterstock
Klausoties daudzas dziesmas par mīlestību, pāru "ekspertos" vai iegrimstot liriskā attiecību romānā, var likties, ka cilvēka liktenis ir satikt to īpašāko otro – dvēseles radinieku. Bet kā zināt, ka viņš ir tas "īstais"? Vai putni apkārt dziedās citādi? Vai redzēsi krītošu zvaigzni? Un tiem, kas nav atraduši šo vienīgo, jāturpina meklējumi? Pēdējo divdesmit gadu pētījumi par attiecībām liecina, ka doma par liktenīgo tikšanos un to, ka tev jāatrod ideālais cilvēks, kurš visādā ziņā tevi papildina, var radīt problēmas mīlas dzīvē.

Doma par liktenīgo ietekmē to, kā novērtējam romantisko attiecību partnerus, kā arī to, kā uzturam ilgstošas attiecības.

Par to portālā "The Conversation" stāsta sociālās psiholoģijas asociētais profesors Gerijs Karantzas no Deakinas Universitātes Austrālijā.

Dažiem priekšstatā par liktenīgo ir pat vizuāls tēls, kādam viņam vajadzētu izskatīties.

Ko šī domāšana nodara

Nostāja, ka ir tāds liktenīgais un viņš ir jāmeklē, var padarīt cilvēku mazāk atvērtu attiecību veidošanai ar kādu, kuram nepiemīt daudzas izcilas īpašības kā iedomātajam "vienīgā" tēlam. Cilvēks, kurš ieciklējas uz priekšstatu par liktenīgo, visticamāk, koncentrējas, piemēram, uz otra pieļautajām kļūdām vai nepilnībām, nevis viņa labajām īpašībām.

No otras puses, cilvēks var laist garām iespēju veidot kādas attiecības, cerot, ka nāks kaut kas labāks, kas atbilstu viņa redzējumam par "īsto". Saglabājot šādu domāšanas veidu, var gadīties noraidīt reālas iespējas atrast mīlestību.

Tiem, kuri jau ir attiecībās, bet turpina domāt par kādu citu, liktenīgo, šāda pieeja var būt saistīta ar zināmu neapmierinātību pašreizējā pārī.

Ja attiecības neatbilst redzējumam par to, kā vajadzētu būt ar liktenīgo, var rasties neapmierinātība.
Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuriem piemīt šis domāšanas veids par liktenīgo, daudz nepiestrādā pie attiecībām, jo viņiem ir ļoti fiksēts skatījums uz savu partneri un attiecībām. Viņiem ir tendence pieņemt lietas tādas, kādas tās ir – vai nu tās ir paredzētas attiecībām vai nav. Nevis – ka tajās varētu ieguldīt pūles un laiku, līdzdarboties un attiecības pilnveidot.

Vai ir labākas alternatīvas?


Foto: Shutterstock

Pretstatā domāšanas veidam par vienīgo, liktenīgo, ir domāšanas veids par "izaugsmes attiecībām". Tas ietver uzskatu un cerības, ka partneris un attiecības laika gaitā spēj attīstīties un mainīties, un ka problēmas vai izaicinājumus var pārvarēt.

Līdzšinējie pētījumi liecina, ka izaugsmes domāšanas veids ir saistīts ar efektīvākiem veidiem, kā tikt galā ar attiecību problēmām un cilvēki ar šādu nostāju vairāk risina attiecību grūtības.

Cilvēki ar izaugsmes domāšanas veidu piedzīvo dažādas pozitīvas norises, piemēram, dziļākas attiecības un seksuālo apmierinātību, un viņiem ir labāks, konstruktīvāks konfliktu risināšanas veidu arsenāls. Ir arī konstatēts, ka izaugsmes domāšanas veids samazina attiecību pārtraukšanas risku.

Vai var būt abas pieejas reizē?


Foto: Shutterstock

Daži cilvēki stāsta, ka ir tikušies ar savu partneri un zinājuši, ka viņi ir "īstie". Taču, kad viņi apraksta savas attiecības un to attīstību laika gaitā, ir skaidrs, ka viņi velta laiku un pūles tām, strādā ar problēmām, kad tās rodas.

Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuriem piemīt šis domāšanas veids par liktenīgo, daudz nepiestrādā pie attiecībām, jo viņiem ir ļoti fiksēts skatījums uz savu partneri un attiecībām.

Šiem cilvēkiem var būt pārliecība par likteni, taču kopumā viņiem ir vairāk izaugsmes domāšanas par savām attiecībām.

Šie pāri, piemēram, bieži atzīst, ka viņu partneris un attiecības ir mainījušās, un bieži atzīmē, ka laika gaitā viņi ir palīdzējuši viens otram attīstīties un augt.

Tātad, ja jūs abi smagi strādājat, pilnveidojot attiecības un jūs palīdzat viens otram attīstīties un augt, jūs varat viens otru iepazīt tik labi, ka jums šķiet – jūs esat dvēseles radinieki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!