Katra paaudze ar savu piemēru, izteiktajiem vārdiem un rīcības modeļiem nākamajai nodod konkrētu dzīves scenāriju. Kāds tas būs – labs vai neveiksmei ieprogrammēts – par šiem svarīgajiem jautājumiem mūsu sabiedrība sākusi domāt tikai samērā nesen. Lai palīdzētu vecākiem saprast, kā labāk rīkoties, lai aiz nezināšanas vai nevērības nebīdītu savu bērnu pretim negatīvajam, "STV Pirmā!" raidījums "Māmiņu klubs" viesos uzaicinājis praktizējošo psiholoģi Ivetu Aunīti.
"Vecākiem, tāpat kā vecvecākiem, skolotājiem un citiem pieaugušajiem ir ļoti jāpiedomā, kā viņi uzvedas, kā runā bērnu klātbūtnē. Bērni šos scenārijus automātiski pārņem. Piemēram, atvases lieliski uztver ne tikai pieaugušo izteiktos vārdus, bet arī tajos ielikto emocionālo reakciju. Ja bērns mājās dzird, ka puikas nedrīkst raudāt, paust savas emocijas, vai ka citādais ir izsmejams un nicināms, tas nav labs scenārijs.
Tāpat četru līdz sešu gadu vecumā bērniem sākas cītīgs vecāku atdarināšanas periods. Meitenes vairāk atdarina mātes izteiksmi, žestus, uzvedību un cenšas izpelnīties tēta atzinību, un otrādi – zēni atdarina tēvus. Ja bērnam svarīgajā pieaugšanas posmā klātesoša vecāka ikdienā nebūs, viņi sāks atdarināt citus, piemēram – ekrānā redzētos varoņus."
Vēl psiholoģe iesaka nekādā gadījumā neapslāpēt to degsmi, enerģiju un entuziasmu darboties, kas bērniem dabiski parādās aptuveni piecu gadu vecumā. Šādu kļūdu pieļaujot diezgan daudzi vecāki. Vairāk par tēmu uzzini, noskatoties "1188 Play" video!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
