Skolas un profesijas izvēle pēc vidusskolas: kā neapjukt lielās izvēles priekšā?

Pēdējo gadu laikā varam dzirdēt arvien jaunus profesiju nosaukumus, īpaši tos, kas saistās ar medijiem un sociālajiem tīkliem jeb digitālo jomu. Izvēloties skolu pēc pamatskolas un jo īpaši vidusskolas beigšanas, skolēni, kuri vēl nav izlēmuši, ar ko vēlas saistīt savu turpmāko dzīvi, nonāk teju strupceļā lielās izvēles priekšā. Šajā brīdī ir svarīgi saprast, kas ir tā joma, kas skolēnam padodas un interesē visvairāk. Lai to izdarītu, ir jārod atbildes uz jautājumiem, – kādi mācību priekšmeti man skolā padodas vislabāk, kādas ikdienišķas lietas man interesē?

Izvēloties savu nākotnes profesiju, vērtīgi ir painteresēties par dažādām jomām – gan tām, kas interesē pašu, gan tām, kas mūsdienās ir pieprasītākās un pelnošākās. Lai izvērtētu to, kādas profesijas būs perspektīvas tuvākajos gados, var apskatīt Pasaules Ekonomikas foruma apkopoto informāciju. Svarīgi ir paplašināt savu redzesloku, it īpaši pēdējos gados pirms skolas absolvēšanas. Informācija par pieejamajām skolām, pieprasītākajām profesijām ir daudz, jautājums tikai, vai jaunietis ar to prot strādāt un izmantot. Protams, izvēloties skolu, kurā turpināt mācības, pirms dokumentu iesniegšanas ir vēl virkne citu jautājumu, kas sev jāuzdod, piemēram, kura augstskolas piedāvātā programma man ir vissaistošākā, vai es vai mani vecāki varam atļauties konkrēto mācību iestādi, kurā vēlos uzsākt studijas, vai gribu dzīvot tālāk no mājām vai tieši pretēji. Šie visi ir ļoti būtiski jautājumi, uz kuriem rast atbildes pirms dokumentu iesniegšanas, jo līdzīgas programmas ir pieejamas dažādās augstskolās.

Reizi pa reizei no jauniešiem dzirdams: "Kam tad tas papīrs vispār ir vajadzīgs?" Taču tas ir kā koks ar diviem galiem. Protams, ir daudz tādu jomu, kurās var iztikt bez diploma, tomēr pieredze rāda, ka lielākā daļa ļoti veiksmīgu uzņēmēju, talantīgu cilvēku ir mācījušies un ieguvuši diplomu, – vai nu tas ir bakalaura vai maģistra grāds, varbūt vienkārši ir izieti kādi noderīgi kursi.

Nenoliedzami, visiem nav jāstājas augstskolā un visiem tas arī nav vajadzīgs. Mums ir ļoti labi tehnikumi pēc 9. klases un koledžas pēc vidusskolas, kur ir iespējams iegūt 1. līmeņa augstāko izglītību. Taču svarīgi paturēt prātā, ka līdzko radīsies vēlme kāpt augstāk pa karjeras kāpnēm vai sākt strādāt kādā specifiskākā jomā, piemēram, saistītā ar inženierzinātnēm, būs jāmācās, un augstākā izglītība būs nepieciešama.

Nereti skolēni, pieņemot lēmumu par savu turpmāko karjeru, konsultējas gan ar vecākiem, gan ar skolotājiem, gan arī ar citiem apkārt esošajiem, piemēram, draugiem, radiem, arī karjeras konsultantiem. Taču svarīgi paturēt prātā, ka gala lēmums tomēr ir jāpieņem pašam. Brīžos, kad skolēns nezina, ko vēlas, tad konsultēšanās nāk tieši par labu, jo cilvēks no malas var nākt ar padomiem un ieteikumiem, bet uzspiest skolēnam viedokli par to, kas ir labāks, noteikti nevajadzētu.

Liela daļa cilvēku dzīves laikā maina profesiju un dažreiz pat vairākkārt, jo intereses laika gaitā mainās, un tas nebūt nav slikti. Lai arī profesija, ko esam izmācījušies, dzīves laikā reizēm tiek mainīta, tomēr izglītība jebkurā gadījumā ikvienam attīsta spēju domāt plašāk un orientēties noteiktos virzienos. Nenoliedzami, darba devējam ne vienmēr ir svarīgs darbinieka iegūtais grāds, taču tas liecina, ka darba ņēmējam ir daudz plašāks redzesloks, spēja domāt, analizēt un iedziļināties, apņēmība pabeigt iesāktos uzdevumus un projektus.

Domājams, ka ikviens ir dzirdējis vārdus "tukšais gads", kad jaunieši pēc vidusskolas beigšanas paņem pauzi no mācībām, lai izprastu, ko īsti vēlas darīt nākotnē. Piemēram, Dānijā šāds gads tiek uzskatīts par obligātu mācību sastāvdaļu, bet, ņemot šo gadu brīvu, skolēnam ir jāzina, ko šajā laikā darīs, kā viņš šo laiku lietderīgi izmantos – attīstīs prasmes, dosies brīvprātīgajā darbā vai kādā apmaiņas programmā, vai darīs ko citu. Šis posms pēc vidusskolas, kad skolēnam ir 18 līdz 20 gadi, ir tas laiks, kad skolēns ir ļoti labā intelektuālajā formā – spējīgs domāt, spējīgs analizēt. Ja viņš zina, ko šajā brīvajā gadā darīs, tad paņemt brīvo gadu nav nekas slikts, to var izmantot sevis attīstībai un izzināšanai, bet, ja šis gads ir domāts atpūtai un paslinkošanai, tas būs velts, un pēc tā var būt vēl grūtāk saņemties turpināt mācības. "Tukšā gada" jēga ir pacelt sevi uz augšu līdz apzinātai izvēlei nākamajā gadā.