Tikai pieci procenti veido drošas attiecības. Kas mūsu bērnībā misējies

Pagājušā gadsimta otrajā pusē šī fenomena izskaidrošanai tika radīta Piesaistes teorija (angļu val. – attachment). Pieķeršanos kā teorētisku modeli vēlāk pilnveidojis arī britu psihiatrs Džons Boulbijs un amerikāņu psiholoģe Mērija Ensvorta. Tās pamata tēze ir pavisam vienkārša – manu primāro aprūpētāju (vecāku, vecvecāku) attieksme un kvalitāte veido pamatus tam kā es reaģēšu uz citu cilvēku tuvību visas dzīves garumā. Skan labi, ja šis "primārais aprūpētājs" ir bijusi brīnišķīga, mīloša un gadīgā persona, kas ne par daudz un ne par maz ir mācējusi reaģēt uz manām eksistenciālajām vajadzībām zīdaiņa vecumā. Diemžēl statistikas dati liecina, ka iedzimta "drošā piesaiste" ir mazāk nekā pieciem procentiem sabiedrības. Tātad… pastāv liela iespējamība, ka mūsu bērnībā kaut kas ir misējies un, šīs pašas kļūmes nodosim tālāk saviem bērniem.

Saskaņā ar piesaistes teoriju, ir iespējams izdalīt vairākus pieķeršanās stilus un tiem raksturīgus uzvedības modeļus, kas ietekmē cilvēku attiecības un dzīvi pieaugušā vecumā. Labā ziņa ir tā, ka šo pieķeršanās stilu ir iespējams mainīt, bet… diemžēl nepietiks ar pāris semināru apmeklēšanu vai dažu rakstu izlasīšanu. Kaut kas būs jāmaina savā ikdienā, paradumos. Un to ir iespējams izdarīt.

Pieķeršanās stilus raksturo noteikta veida uzvedība attiecībās, īpaši, ja tās ir apdraudētas. Izpratne par to, kā tavs pieķeršanās stils veido un ietekmē tavas intīmās attiecības, var palīdzēt izprast savu uzvedību, to, kā tu uztver savu partneri un kā reaģē uz tuvību. Šo modeļu identificēšana var palīdzēt noskaidrot, kas tev nepieciešams attiecībās, un kāds ir labākais veids, kā pārvarēt problēmas.

Lai gan katra cilvēka pieķeršanās stilus lielā mērā nosaka zīdaiņa un primārā aprūpētāja saikne, īpaši pirmajā gadā, ir svarīgi atzīmēt, ka pieķeršanās stiprums nav balstīts tikai uz vecāku mīlestības līmeni vai aprūpes kvalitāti, ko esi saņēmis kā zīdainis. Drīzāk pieķeršanās ir balstīta uz neverbālo emocionālo komunikāciju, kas attīstītās starp aprūpētāju un zīdaini.

Pieķeršanās panākumus neietekmē sociāli ekonomiskie faktori, piemēram, bagātība, izglītība, etniskā piederība vai kultūra. Nedrošs pieķeršanās stils nav arī pieauguša cilvēka iemesls, lai visās attiecību problēmās vainotu savus vecākus. Tava pieķeršanās stila veidošanā nozīme var būt arī tavai personībai un pieredzei bērnībā, pusaudža gados un pieaugušo dzīvē.

Empātiski un spējīgi noteikt atbilstošas robežas ir cilvēki ar drošu pieķeršanās stilu. Viņi mēdz justies droši, stabili un apmierinātāki savās attiecībās. Viņi nebaidās palikt vieni, bet uzplaukst ciešās un jēgpilnās attiecībās. Tomēr drošs pieķeršanās stils nenozīmē, ka šiem cilvēkiem faktiski nav attiecību problēmu. Šie cilvēki vienkārši jūtas pietiekami droši, lai uzņemtos atbildību par savām kļūdām un neveiksmēm, un ir gatavi meklēt palīdzību un atbalstu, ja tas ir nepieciešams.

Cilvēki ar droši pieķeršanās stilu apzinās savu vērtību un spēj būt paši intīmās attiecībās. Viņi jūtas ērti, izsakot savas jūtas, cerības un vajadzības. Šie cilvēki gūst gandarījumu no attiecībām ar citiem, taču nepārlieku uztraucaties, kad, piemēram, abi partneri kādu laiku atrodas šķirti. Spēj saglabāt savu emocionālo līdzsvaru un meklēt veselīgus veidus, kā pārvaldīt konfliktus tuvās attiecībās. Saskaroties ar vilšanos, neveiksmēm un nelaimēm savās attiecībās, kā arī citās dzīves daļās, cilvēks ir pietiekami izturīgs, lai atgūtos.

Cilvēki ar trauksmainu pieķeršanās stilu (saukti arī par "trauksmīgi-aizņemtu" vai "ambivalentu-trauksmainu") mēdz būt pārāk nedroši. Kā liecina pētījumi, cilvēki ar šo pieķeršanās stilu bieži ir nemierīgi un nenoteikti, viņiem trūkst pašcieņas. Viņi alkst emocionālas tuvības, bet uztraucas, ka citi nevēlas būt kopā ar viņiem.

Ja cilvēkam ir ambivalents vai trauksmains pieķeršanās stils, viņš var būt pārņemts ar pastāvīgu vajadzību pēc mīlestības un uzmanības. Vai viņš var dzīvot nepārtrauktās bailēs un satraukumā par to, vai partneris patiešām viņu mīl. Veidojas pretruna – šie cilvēki ļoti vēlas būt attiecībās un alkst tuvības ar otru pusi, taču viņiem ir grūti uzticēties savam partnerim vai pilnībā paļauties uz to.

Šāda piesaistes stila cilvēkiem, atrodoties intīmās attiecībās, ir tendence pārņemt otra cilvēka dzīvi, ir grūti ievērot robežas. Liela daļa cilvēka pašvērtības ir atkarīga no tā, kā citi pret viņu attiecas, ir tendence pārspīlēti reaģēt uz jebkādiem draudiem attiecībām, piemēram, nemiers, greizsirdība vai citas manipulatīvas taktikas.

Pieaugušie ar izvairīgu un noraidošu nedrošu pieķeršanās stilu ir pretstats tiem, kuri ir ambivalenti vai trauksmaini aizņemti. Tā vietā, lai alktu pēc tuvības, viņi tik ļoti baidās no tuvības, ka cenšas izvairīties no emocionālas saiknes ar citiem. Šāda piesaistes stila cilvēki neatkarību un brīvību paceļ līdz tādam līmenim, ka romantiskās attiecībās viņi var justies neērti, pat apslāpēti.

Cilvēks ir ar mieru rūpēties par sevi un nejūt, ka viņam ir vajadzīgi citi. Jo vairāk kāds mēģina tuvoties, jo vairāk šiem cilvēkiem ir tendence atkāpties. Tāpēc šādiem cilvēkiem partneri bieži pārmet, ka viņi ir noslēgti, stingri un neiecietīgi. Šādiem cilvēkiem ir tendence ignorēt sava partnera jūtas, glabāt noslēpumus, pat pārtraukt attiecības, lai atgūtu brīvības sajūtu. Šādi cilvēki mēdz dot priekšroku īslaicīgām, gadījuma attiecībām, nevis ilgtermiņa intīmām attiecībām, vai viņi meklē tikpat neatkarīgus partnerus, kuri emocionāli ieturēs distanci.

Lai gan šādi cilvēki domā, ka viņiem nav vajadzīgas ciešas attiecības vai tuvība, patiesība ir tāda, ka mēs visi to meklējam. Ikviens vēlas ciešas, jēgpilnas attiecības, arī šī piesaistes stila cilvēki, ja vien viņi varētu pārvarēt savas dziļi iesakņojušās bailes no tuvības.

Dezorganizēta/dezorientēta pieķeršanās rodas no intensīvām bailēm, bieži vien bērnības traumas, nolaidības vai vardarbības rezultātā. Pieaugušie ar šo nedrošas pieķeršanās stilu mēdz justies, ka attiecībās nav pelnījuši mīlestību vai tuvību, lai arī sirds dziļumos ilgojas pēc jēgpilnām un drošām attiecībām.

Ja cilvēkam ir nesakārtots pieķeršanās stils, viņš, iespējams, nav iemācījies nomierināt savas emocijas, tāpēc gan attiecības, gan apkārtējā pasaule viņam šķiet biedējoša un nedroša. Ja bērnībā viņš ir pieredzējis vardarbību, var mēģināt atkārtot tādus pašus vardarbīgas uzvedības modeļus kā pieaugušais. Intīmas attiecības viņam šķiet mulsinošas un satraucošas, bieži vien svārstoties starp emocionālām galējībām, kas izpaužas kā mīlestība un naids. Šāda piesaistes stila cilvēki var būt nejūtīgi pret savu partneri, savtīgi, kontrolējoši un neuzticīgi, kas var izraisīt eksplozīvu vai pat aizskarošu uzvedību. Šādi cilvēki ir bargi pret sevi un arī pret citiem. Nereti tas izpaužas antisociālos vai negatīvos uzvedības modeļus, ļaunprātīgi lietojot alkoholu vai narkotikas.