Arborists, kokkopis un piecu bērnu tēvs Edgars Neilands rāpšanos kokos sauc par fenomenu, kas mūsu attīstībā ir nepieciešams. "Kāpšana kokos ļoti attīsta bērnus, tāpēc es ļauju," viņš atklāj "Radio SWH" raidījumā "Ar dziesmu par dzīvi". Tāpat kokkopis atzīst, ka šo nodarbi nevajadzētu "nozagt", lai bērni nejustos apdalīti.
Taujāts, vai sācis radināt bērnus kāpt kokos, vērot pasauli no augšas, arborists dalās nesenā stāstā, kurā paša puika nokritis. "Bija uzkāpis kādu četru, piecu metru augstumā, bet pieķērās mazliet zemāk pie cita zara. Pārdzīvojums bija," saka Neilands. Vīrietis atminas, ka arī pats trīs reizes kritis no koka, un kritiena brīža sajūta liek daudz ko pārdomāt. "Bet [dēls – red.] pieķērās, un es domāju, ka turpinās kāpt. Man liekas, ka to vajag sajust. Kāpšana kokos ļoti attīsta bērnus, tāpēc es ļauju."
Tāpat kokkopis stāsta, ka līdz kokaudzētavās audzēto koku zariem bērni netiek, taču tieši rāpšanās tajos ir fenomens, kas mūsu attīstībā ir vajadzīgs: "Tāpat kā Freids vai Jungs ir sadalījuši dzīves attīstības posmus, tad mums pilnīgi noteikti ir šī ķeršanās, kāpšanas stadija." Daudzu bērnu sapnis ir štābs kokos, kuru Neilands sauc par pamatotu. Arborists piebilst, ka Izglītības ministrijai vajadzētu ļaut realizēt kāpšanas kokus pilsētas bērniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
