Ko vecāki var darīt jau šodien, lai mazinātu konfliktus starp māsām un brāļiem

Viņa dalās savās un citu speciālistu atziņās, kā risināt problēmas, kas saistītas ar konkurenci starp bērniem. Pēc skolotājas teiktā, var atrast daudz mūsdienīgas literatūras, kurā analizēti iespējamie brāļu un māsu konkurences cēloņi un veidi un arī padomi, kā tos mazināt. Piemēram, ASV bērnu psiholoģe Dženifera Skrofa Pendlija saka, ka brāļu un māsu sacensības sākas jau pirms otrā bērna piedzimšanas. Vecākais jūt uzmanības trūkumu!

Pozitīvās audzināšanas eksperte Eimija Makkredija piekrīt iepriekšējai autorei un aicina vecākus iejusties atvases situācijā. "Tavs vecākais bērns kādreiz vienīgais saņēma tavu uzmanību. Uz viņa lūgumiem tika atbildēts nekavējoties, viņam nebija ne ar vienu jādalās ne ar vecāku laiku, ne rotaļlietām. Tad parādījās māsa vai brālis – viņam pilnīgi svešs cilvēks! "Mamma tagad nevar taisīt brokastis, jo viņa baro bērnu vai arī vecākajai atvasei ir jāgaida, kad tētis pabeigs mainīt mazuļa autiņbiksītes, pirms viņš varēs spēlēties kopā ar lego." Pieaugot bērni sacenšas par tām pašām rotaļlietām. Vecākais kļūst patstāvīgāks, mazais varbūt ir noguris, kad viņu spēlē izrīko lielais brālis vai māsa. Tā kā mazi bērni nevar izteikt vilšanos mutiski, viņi to dara, nepareizi uzvedoties – atsakās dalīties, sāk kauties, grūstīties, kliegt utt. "Lai arī nevar pilnībā apturēt konkurenci starp brāļiem un māsām, var samazināt konfliktu biežumu," saka skolotāja Juste Petkuviene.

Analizējot speciālistu atziņas, viņa izceļ sešus soļus, ko vecāki var spert šodien, lai mazinātu bērnu konkurenci.

ASV bērnu psiholoģe Silvija Rima iesaka aizmirst par "birku karināšanu" bērnam. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā vēlamies zināt, kurš ir gudrs, populārs, veiksmīgs, sportisks, muzikāls, talantīgs utt. "Birkas" palīdz klasificēt lietas. Bet, runājot par bērniem, tīša vai netīša "birku karināšana" ievērojami palielina konkurenci starp brāļiem un māsām. Ja mēs runājam par savu "sportisko", "gudro" vai "slikto" bērnu, mēs apzināti vai netīši salīdzinām savus bērnus. Piemēram, ja mēs vienu bērnu saucam par "sportisku", otrs bērns automātiski domā: "Es neesmu sportisks, tad kāpēc man visu laiku censties sportot?" "Liekot bērniem "birkas", mēs viņiem neviļus piešķiram vienu vai otru lomu un salīdzinām," skaidro Juste Petkuviene. Atsakoties no etiķetēm, tu savam "nesportiskajam" bērnam dod iespēju izcelties, pat ja viņš nav sporta superzvaigzne. Un tu dod "sliktam bērnam" iespēju rīkoties pareizi. Pats galvenais ir spēt pamanīt un izbaudīt bērnu pozitīvās īpašības, piemēram, tādas kā spēju darboties komandā, neatlaidību vai labestību.

Skolotāja vienmēr iesaka vecākiem kvalitatīvi individuāli veltīt uzmanību katram bērnam – tas tiešām strādā! Kvalitatīvais laiks ir laiks bez jebkādiem traucēkļiem. "Uz telefonu zvanu vari atbildēt vēlāk, uz e-pastu – tāpat. Lai tavs bērns ir tavs "Visuma centrs" kādas desmit minūtes, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tu pilnībā pavadītu laiku kopā ar viņu. Un, kad esi pabeidzis, saki: "Man ļoti patika mūsu īpašais laiks! Ar nepacietību gaidu, kad rīt atkal pabūsim kopā!"

Pozitīvās audzināšanas eksperte Eimija Makkrīdija arī piekrīt ieteikumam un saka, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bērni cīnās, ir vēlme pievērst vecāku uzmanību. Viņu acīs pat negatīva uzmanība ir labāka par neko. Lai apmierinātu savu bērnu vajadzību pēc uzmanības, ik dienu katram bērnam ieteicams veltīt vismaz 10 līdz 15 minūtes.

Tējas ballīte. Kopīgi pagatavojiet gardu tēju, apsēdieties pie galda un runājiet. Jūs varat spēlēt tērzēšanas spēli. Tajā katrs kumoss nozīmē vienu teikumu – pirms katra kumosa apēšanas kaut kas jāpasaka. Piemēram, varat runāt par savām iecienītākajām lietām vai notikumiem, kas šodien bija. Nekautrējies pastāstīt par savu dienu darbā.

Lego ēka. Kopīgi veidojiet ēkas no klucīšiem, piemēram, atainojiet nesen apmeklētu muzeju vai citu zināmu vietu, kur bija tavs bērns. Būvēšanas laikā sarunājieties par to.

Zīmēšana ar krītu. Jūs varat zīmēt viens otru vai bērns tevi un tu – atvasi. Jautra nodarbe ir katram pēc kārtas zīmēt kādu noteiktu detaļu zīmējumā un kopā veidot pilno bildi.

Klausies savu iecienītāko mūziku. Ļauj bērnam dzirdēt tavu iecienītāko dziesmu, klausies bērna iecienītāko dziesmu. Dziediet kopā!

Katram bērnam piešķirot šo īpašo laiku, palielināsies viņa emocionālā saikne ar tevi un piepildīsies viņa vēlme pēc pozitīvas uzmanības. Tad viņam vairs nebūs jācīnās ar māsu vai brāli par uzmanību (kā līdzekli).

Pētniece Dženifere Skrofa Pendlija saka: "Kad brāļi un māsas cīnās, daudzi vecāki nošķir savus bērnus, lai kliedētu situāciju. Lai gan bērnu nosūtīšana uz atsevišķiem stūriem var dot viņiem iespēju nomierināties, stūrī pavadītais laiks neiemācīs bērnam tikt galā ar konfliktu. "Lai mācītu atvasēm risināt konfliktus, pozitīvās audzināšanas eksperte Eimija Makkrīdija iesaka ikvienam spēlēt lomu spēles. Šeit ir daži viņas ieteikti scenāriji, ko vari darīt, lai palīdzētu attīstīt konfliktu risināšanas prasmes:

Palūdz bērniem pēc kārtas pateikt: "Es vēlētos ar tevi spēlēties!", "Vai es varu spēlēties ar šo rotaļlietu?"

Māci bērniem runāt par savām izjūtām: "Es esmu dusmīgs, ka jūs nedalāt ar mani rotaļlietas", "Man ir skumji, ka atņēmāt no manis spēles detaļu", "Es esmu dusmīgs, ja Jānis to nedara", "Ļaujiet man spēlēties ar mašīnu" vai "Es esmu apbēdināts, kad Ieva mani sit..."

Mierīgās situācijās, kad runa ir par jūtām, bērni mācās izteikt dusmas un skumjas vārdos. Bērni ne vienmēr ir gatavi pārrunāt savas jūtas uzreiz pēc kautiņa, tāpēc dod viņiem laiku, līdz viņi ir gatavi runāt – aiziet uz brīdi, skaita līdz desmit, dziļi elpo. Tas nedarbosies uzreiz, bet pēc kāda laika rezultāts būs patiešām redzams un fiziskās darbības tiks aizstātas verbāli.

"Lai gan mums skolā nav brāļu un māsu, strīdi notiek arī par atsevišķām rotaļlietām. Mēs vienmēr mudinām bērnus vienoties pašiem. Vislabākā metode ir vienoties, cik ilgi viņi spēlēsies, un lūgt skolotājam dot zīmi, kad laiks būs beidzies," stāsta skolotāja. Sniedzot saviem bērniem rīkus un stratēģijas, lai atrisinātu konfliktu pašiem, jūs atklāsiet, ka strīdi starp brāļiem un māsām mājās ir ievērojami samazinājušies.

Pētniece Dženifere Skrofa Pendlija iesaka: "Tas var tevi pārsteigt, bet vai tu zini, kā vislabāk rīkoties, kad sāk veidoties nesaskaņas un tu jau spētu atrisināt konfliktu ar bērniem? Ignorē to." Nepievēršot uzmanību cīņai, tas nenozīmē, ka atbalsti negatīvo uzvedību, tu dod viņiem iespēju to atrisināt pašiem. Ja cīņa pāraug fiziskā konfliktā vai tiešām jūti nepieciešamību iejaukties, vari spert nākamos divus soļus.

Pēc pētnieces Silvijas Rimmas domām, vecākiem varbūt jāiejaucas, ja bērni nevar vienoties vai konflikts saasinās. "Lai ko tu darītu, nenostājies kāda pusē. Tev var šķist, ka esi dzirdējis vai redzējis strīda cēloni, taču esi objektīvs. Kad visi nomierinās, ieklausies katra bērna versijā par notikušo un mudini viņus, stāstot savu stāstu, izmantot izteikumus "es jūtu"," atzīmē Rimma.

"Nevaino kādu un nesniedz vienu risinājumu, bet iedrošini bērnus kopīgi izdomāt vairākus risinājumus. Ja neviens nevar piedāvāt piemērotu risinājumu, iesaki dažus un palīdzi vienoties," iesaka Juste Petkuviene.

Pozitīvās audzināšanas eksperte Eimija Makkrīdija saka – ja, uzklausot abas puses un mēģinot rast risinājumu, bērni tomēr nevar vienoties, ir pienācis laiks viņus "salikt vienā laivā". Tas nozīmē, ka visiem strīdā iesaistītajiem ir vienādas sekas.

Paziņojums "vienā laivā" skan: "Vai nu jūs varat spēlēt spēli pārmaiņus vai arī es to pārlikšu uz nākamo dienu." "Visticamāk, bērni sākumā sāks sarunas, taču bērni drīz sapratīs, ka viņu interesēs ir kopīgi vienoties par risinājumu, pirms viņus "iesēdina vienā laivā"," saka Makkredija.

Risinot konfliktus starp brāļiem un māsām, vecākiem ir svarīgi būt pacietīgiem pret saviem bērniem. Konfliktu risināšana ir sarežģīta prasme, kas prasa piepūli pat pieaugušajiem!