Seksam nav jāsāp. Kādēļ pēc orgasma sievietei var rasties spazmas vai sāpes

Seksuālo konsultāciju asociācija Apvienotajā Karalistē atzīmē, ka grūtības orgasma laikā vai pēc tā ir diezgan izplatītas un var skart pat 20 procentus sieviešu. Lai gan problēma var būt ne tikai sāpes, bet, piemēram, nespēja gūt orgasmu vai tā reta izjušana, samazināts jutīgums u.c., ir skaidrs, ka jāmeklē cēlonis.

Portālā "Net Doctor" par to raksta Klēra Čamberlaina, bet rakstu medicīniski rediģējusi ginekoloģe un dzemdību speciāliste Luīze Veismane.

Ja meklē internetā kaut ko par šo tēmu, ātri kļūst skaidrs – lai gan ir veikti pētījumi par vīriešu disorgasmiju, sieviešu disorgasmijas cēloņiem ir ļoti maz zinātnisku skaidrojumu.

Sāpes vēderā vai iegurņa apvidū orgasma laikā vai tūlīt pēc tam sauc par disorgasmiju. Sievietēm pēc dzimumakta var rasties krampji, ko var izjust līdzīgi kā menstruāciju spazmas, parasti tās pāriet drīz vai ilgst dažas stundas pēc dzimumakta.

Jāteic, sieviešu disorgasmijai ir maz zinātnisku skaidrojumu.

"Vīriešiem šī problēma vairāk pētīta situācijās pēc radikālās prostatektomijas – kad izoperē prostatas dziedzeri prostatas vēža gadījumā," norāda profesors Marks Vaitlijs, klīnikas "The Whiteley" vēnu ķirurgs.

"Par sieviešu disorgasmiju ziņots tikai dažos zinātniskos žurnālos pēc situācijām, kad veikta taisnās un resnās zarnas izņemšana bērnībā ar zarnu rekonstrukciju (proktokolektomija), sievietēm ar ilgstošu pirmā tipa (insulīnatkarīgo) diabētu un par sievieti pēc embrioloģiskās cistas – tādas cistas noņemšanas, kas atradusies cieši atrodas starp urīnpūsli un nabu," piebilst profesors Vaitlijs.

Tomēr teiksim skaidri: nepietiekamā tēmas zinātniskā izpēte jau nepadara problēmu mazāk reālu un, ja tu piedzīvo sāpīgu orgasmu vai krampjainu sajūtu pēc seksa, ir svarīgi meklēt palīdzību, jo sāpes nav normāla seksa kulminācijas daļa.

Eleni Mauritsa, dzemdību speciāliste un ginekoloģe Portlendas slimnīcā, stāsta: "Tiek uzskatīts, ka disorgasmija ir reta sūdzība, lai gan nav zināms, cik daudz sieviešu piedzīvo disorgasmiju. Iespējams, to var izraisīt dažādas pamatproblēmas, tostarp dzemdes vai urīnpūšļa darbības traucējumi vai medikamentu, piemēram, antidepresantu, lietošana.

Parasti sāpes sieviete izjūta kā intensīvus krampjus, kad kontrahējas maksts un iegurņa muskuļi. Sāpju ilgums var atšķirties."

Ir vairākas teorijas par sāpju izcelsmi. Mauritsa izklāsta dažus iespējamos cēloņus.

Dzemdes vai urīnpūšļa sistēmas traucējumi

Iespējams, disorgasmiju var raisīt dzemdes vai urīnpūšļa traucējumi, lai gan pētījumi šajā jomā ir minimāli. Piemēram, miomas (labdabīgi audzēji) var būt viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc sievietei pēc dzimumakta var būt intensīvi krampji.

Var iedomāties, ka tas ir miomas fiziskā veidola dēļ – tas ir muskuļu vai šķiedru audu "bumba" dzemdes sieniņā, tāpēc ir loģiski, ka, muskuļiem ap to saraujoties, tas var radīt diskomfortu. Miomas var viegli ieraudzīt ultrasonogrāfijā.

Olnīcu cistas

Vēl viens izplatīts disorgasmijas iemesls ir olnīcu cistas, kas ir mazi "maisiņi", ar šķidrumu pildīti olnīcu folikuli. Sievietēm olnīcu cistas ir ļoti izplatītas, un vairumā gadījumu tās paliek nepamanītas un pāriet pašas no sevis. Ja krampji pēc orgasma ir lokalizēti vienā pusē, iemesls var būt cistas. Sāpes var rasties, kad šķidrums izplūst no cistas fiziskas dzimumakta darbības dēļ. Tāpat spiediena ietekmē cista var spiest uz citām struktūrām.

Endometrioze

Endometrioze teorētiski arī var būt disorgasmijas iemesls menstruāciju laikā vai pēc tam; tas ir stāvoklis, kad dzemdes gļotāda sākt augt citās vietās un tādēļ kairinātie audi pārvēršas sāpīgos rētaudos vai saaugumos. Tas var radīt sāpes pēc orgasma.

Iegurņa iekaisuma slimība

Iegurņa iekaisuma slimība ir vēl viens iespējams pamatfaktors, kas var izraisīt disorgasmiju.

Tomēr profesors Vaitlijs norāda: "Lai arī plašsaziņas līdzekļos ir raksti, kas disorgasmiju skaidro ar endometriozi, olnīcu cistām, "pieskaršanos dzemdes kaklam", miomām un citām struktūrām iegurņa rajonā, ir ļoti grūti atrast zinātniskus rakstus par to," saka Vaitlijs, turpinot, "un, tā kā ir zināms, ka daudzām sievietēm ir šie stāvokļi un viņas nesūdzas par disorgasmiju, iespējams, ka abas sūdzības būt vienam cilvēkam bez cēloņsakarības."

Profesors Vaitlijs norāda uz alternatīvu disorgasmijas cēloni, saistībā ar nervu sistēmu.

"Seksuālo funkciju lielā mērā regulē autonomā jeb veģetatīvā nervu sistēma, ko apzināti neietekmējam," viņš saka.

Tai ir divas daļas. Parasimpātiskā daļa organismu sagatavo mieram un atpūtai, simpātiskā – aktīvai darbībai, ko bieži saista ar atbildes reakciju "cīnies vai bēdz". Simpātiskā nervu sistēma saistīta ar adrenalīna izdalīšanos.

"Ir pieņemts, ka seksuālo uzbudinājumu izraisa parasimpātiskā nervu sistēmas darbība, bet orgasmu – simpātiskā daļa," viņš skaidro. "Tā kā disorgasmija var izpausties kā sāpes orgasma laikā, iespējams, tas var būt saistīts ar patoloģisku reakciju uz simpātiskās nervu sistēmas stimulāciju vai pārmērīgu stimulāciju, kas var veidot pastiprinātu reakciju uz adrenalīnu."

Meklējot sāpju cēloni, nedrīkst aizmirst psiholoģiskos faktorus. Pagātnes traumas, piemēram, uzbrukums vai kādas bailes saistībā ar seksu vai intimitāti, var raisīt reālas fiziskas sāpes.

"Ārstējot dažāda veida iegurņa sāpes un disorgasmiju, vienmēr ir svarīgi ņemt vērā mentālo, ne tikai fizisko veselību," piekrīt Mauritsa . "Garīgās veselības problēmas var būt saistītas ar fiziskām sāpēm, tāpēc ir vērts pārrunāt ar ārstu arī emocionālās grūtības, kas varētu būt saistītas ar disorgasmiju."

Veiksmīga disorgasmijas ārstēšana ir atkarīga, cik veiksmīgi precīzi atklāj pamatcēloni. Ja to izdodas atrast, arī ārstēšana būs piemērotākā.

"Nevajadzētu satraukties, ja kādu reizi ir piedzīvota viegla disorgasmija," mierina Mauritsa. "Tomēr, ja ik pa laikam vai regulāri, līdztekus sāpīgām mēnešreizēm vēl piedzīvo sāpes iegurnī citos cikla periodos, ja ir dedzināšanas sajūta vai nieze dzimumorgānos, vai jebkādi aizdomīgi izdalījumi, ir svarīgi konsultēties ar ārstu."

Mauritsa arī saka, ka var lietot vienkāršus bezrecepšu medikamentus, lai palīdzētu mazināt sāpes īstermiņā. "Disorgasmiju parasti var nomierināt – tāpat kā menstruālos krampjus, piemēram, uzliekot dzemdes rajonā siltumu vai izmantojot bezrecepšu pretsāpju līdzekļus vai nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus."

Taču viena lieta ir skaidra – ja tu piedzīvo sāpīgu orgasmu, ir svarīgi meklēt palīdzību. "Nav normāli just sāpes seksa laikā vai pēc tā," norāda Mauritsa. "Seksam un orgasmam vajadzētu būt patīkamai pieredzei gan vīriešiem, gan sievietēm, un tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi risināt šo problēmu."

Sāpes orgasma laikā vai pēc tā nevajadzētu ignorēt. Konsultējies ar savu ārstu, lai noskaidrotu cēloņus, lai vari pilnvērtīgi izbaudīt veselīgu seksa dzīvi, bez satraukuma un diskomforta.