Šāds ir fragments no humorpilnās, lielā mērā autobiogrāfiskās Losandželosas psihoterapeites Lorijas Gotlības grāmatas “Varbūt vēlies ar kādu par to parunāt?”. Tajā, līdzās savam personiskajam stāstam par smagu šķiršanās procesu un iešanu psihoterapijā, autore šķetina arī klientu dzīves (stāsti publicēti ar atļauju un mainot faktus, kas ļautu kādam būt atpazīstamam). Šī nav kārtējā padomgrāmata, bet gan izjusti pieredzes stāsti un pārdomas, kā cilvēkus maina psihoterapija.
Ar grāmatas latviešu versijas izdevniecības “Helios” atļauju, publicējam fragmentu no grāmatas.
Tomēr es saprotu, kāpēc cilvēki tā reaģē. Viņi baidās no atkailināšanas, no tikšanas izliktiem publiskai apskatei. Vai tu pamanīsi lietas, par kurām es nejūtos droši un kuras es tik prasmīgi slēpju? Vai tu saskatīsi manu ievainojamību, manus melus, manu kaunu? Vai tu ieraudzīsi cilvēcīgo manā būtībā?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
