Vai nu precamies, vai šķiramies! Kā panākt, lai ultimāti dotu vēlamo rezultātu

Šis temats prožektoru gaismās nonācis pēc tam, kad straumēšanas platforma "Netflix" laida klajā jauna koncepta realitātes iepazīšanās šovu – "The Ultimatum: Marry or Move On" jeb "Ultimāts: Precies vai šķiries". Tajā piedalās vairāki pāri un, kā jau liecina pats nosaukums, viens no mīlas balodīšiem ir uzstādījis ultimātu – vai nu drīzumā viens otram pirkstā velkam gredzenu, vai arī katram pienācis laiks doties pa savu taciņu. Un, jā, tu jau nojaut pareizi, ļoti daudz viņu savstarpējās attiecībās šajā laikā noiet greizi.

Lai dalībnieki skaidri zinātu, kur "iekūlušies" un kādi ir noteikumi, jau pašā šova sākumā tā vadītājs dalībniekiem teic: "Psihologi vienojušies, ka ultimāts nav labs veids, kā panākt, lai tiktu izpildītas tavas vēlmes, taču tā ir labākā iespēja saņemt atbildes laika griezumā, kas tev ir pieņemams." Taču patiesībā tēma nemaz nav tik viennozīmīga – portāla "Huffington Post" uzrunātie eksperti ultimātu neuzskata par zemē metamu opciju – pie nosacījuma, ka ar savu labo ideju neuzspied pa nepareizajām pogām.

"Piekrītu, ka vārda "ultimāts" izmantošana nav labākā pieeja, taču neuzskatu, ka robežu novilkšana attiecībās būtu kaut kas nosodāms," sacījis terapeits Kurts Smits. "Patiesībā tas ir ārkārtīgi svarīgi, un domāju, ka gandrīz visi psihoterapeiti man piekritīs." Smits piebildis, ka bieži vien ultimāti tiek izmantoti kā līdzeklis motivācijai, piemēram, ja neiesi pie terapeita, iesniegšu šķiršanās dokumentus, taču tas ne vienmēr nostrādā kā sacītājam būtu gribējies.

Lai kategoriskais pieprasījums nestu augļus, to nevar izkliegt strīda karstumā, pilnībā aizmirstot par otra sajūtām. Kā to izdarīt diplomātiskā ceļā, lasi turpinājumā!

Izdzirdot ultimātu, gandrīz simtprocentīgi garantēta drūma sarunas noskaņa. Cilvēki šādas situācijas noteikti labāk redz ejam nekā nākam, tieši tāpēc ieteicams izvairīties no sišanas naglai pa galvu un šī vārda vairākkārtējas pieminēšanas. Tā vietā pasniedz to kā ideju, jaunu ierosinājumu, kas veiksmīga scenārija gadījumā dos labumu jums abiem, sacījusi terapeite Brita Gota no "WellSpace SF".

Eksperte norādījusi – veselīgās attiecībās cilvēki sarunu ceļā mācās novilkt robežas. Piemēram, ja nedēļas nogalē plānots doties uz kādu saviesīgu pasākumu, bet, piektdienai pienākot, gribas tikai gulēt un skatīties seriālus, mācāmies par to partnerim pastāstīt un parādīt savu robežu. Un viņa ultimātu uztver kā vēl vienu, taču, nenoliedzami, treknāku un svarīgāku robežlīniju.

Ultimāti parasti tiek uzstādīti par jautājumiem, kas jau ilgi "sēdējuši uz sirds", sacījusi Gota, norādot – tajā, ka beidzot vēlies dzirdēt skaidru atbildi, nav absolūti nekā slikta.

Ja tēma ir ļoti sasāpējusies un, gluži tāpat kā "Netflix" šova varoņiem, ir sajūta – ar atbildi vairs vilcināties nevar, neapšaubāmi, stiept gumiju garumā nevajadzētu. Taču neskrien arī pa karstām oglēm. Psihoterapeite Kristena Deivina iesaka nogaidīt brīdi, kad abi esat mierīgi, ar "tīru prātu" un gatavi šādai sarunai.

"Lielākoties šādās sarunās emocijas ņem virsroku," viņa sacījusi. "Tāpēc pārliecinies, ka šis ir labs laiks gan tev, gan partnerim – ka abiem pietiek gan enerģijas, gan arī mentālā spēka sarunai." Deivina arī iesaka paturēt prātā, ka šī nebūs saruna vienā cēlienā. Visticamāk, tai būs turpinājums vēl vairākas reizes.

Savukārt Smits iesaka paturēt prātā, ka ārkārtīgi svarīgi savu kategorisko uzstādījumu pasacīt tā, lai partneris nejustos iespiests stūrī. Attiecīgi – viņam jājūt, ka šajā stāstā ir izvēle un vienīgā izeja nav piekrišana taviem uzstādījumiem. "Tas nav drauds, tā ir tikai izvēle, tieši tāpēc necenties norādīt, kuru no diviem variantiem partnerim obligāti jāizvēlas."

Šīs saruna vien jau ir pierādījums tam, ka vienu no partneriem neapmierina lietu virzība kādā konkrētā jautājumā, taču centies izvairīties no vainas uzvelšanas otram. Un to iespējams panākt, "tu" apgalvojumus aizstājot ar savām sajūtām.

Lūk, piemērs! "Man šķiet, ka ar vārdiem nepietiek – es vienkārši justos daudz drošāk, ja solījuma vietā pirkstā būtu gredzens. Tas palīdzētu man būvēt ar tevi dzīvi, nebaidoties, ka pie nākamā strīda viss beigsies." Šīs sarunas attīstība noteikti izvērtīsies veiksmīgāk nekā tad, ja teiksi: "Es gribu gredzenu! Kāpēc neesi mani vēl bildinājis?" Vērts piebilst, ka pirmais variants paver iespēju plašākai diskusijai – ne tikai kāzām, bet arī drošības sajūtas nozīmi attiecībās. Uz tās, savukārt, tiek būvēta arī spēja uzticēties.

Skaidri pasakot, cik ilgi vēl spēsi sevi turēt rokās un kas notiks, ja visi striķi plīsīs, rēķinies, ka ar šo soli jūsu stāstam var tikt arī pielikts punkts. Psiholoģe Samanta Rodemena sacījusi: "Tas nozīmē, ka tev jābūt mierā ar šo lēmumu un jāspēj turēt vārdu, pildīt solīto. Un tas ietver iekšēju darbu ar sevi – būt gatavam aiziet, ja partneris nevēlas vai nespēj atbildēt tavam aicinājumam."

Neuztraucies, tu tāds neesi viens – arī daudzās citās attiecībās partneri dusmojas viens uz otru par nomestajām zeķēm vai arī nespēju pienācīgi nomazgāt traukus. Tas pilnīgi noteikti ir kaitinoši, taču viennozīmīgi nav iemesls, lai būtu nepieciešams runāt par ultimātiem.

"Nedrīkst ultimātu izmantot kā līdzekli, lai manipulētu ar otro pusīti par mazsvarīgām lietām," sacījusi Rodmena. Ja reiz šķiet – tieši šis faktors, aspekts vai detaļa ir tik svarīga, lai kardināli mainītu savu dzīvi, vispirms saproti, kas veido tās nozīmi. Ja neesi kļūdījies un ar to nekādi nespēj sadzīvot, tad vari turpināt iesākto.

Šīs sarunas laikā ir pilnībā dabiski mesties aizstāvēt savu viedokli, taču, ja reiz izteici savu kategorisko priekšlikumu, tagad dod ētera laiku otram. "Ja robežu novilkšanas iemesls ir vēlme mainīt attiecību dinamiku, kāpēc tev turpināt vecos paradumus?" retoriski vaicājusi Goha. "Ultimāts nav tikai partnerim. Uztver to kā iespēju arī pašam paskatīties uz sevi kā no malas, lai saprastu, kā esi reaģējis, rūpējies par otru, mīlējis viņu. Visticamāk, arī tev pēc šī soļa būs kaut kas nedaudz sevī jāmaina."

Lai attiecības būtu veselīgas un spētu augt, jāiesaistās abām pusēm – nevis vienam jānorāda, kas jādara, bet otram – jāpilda.