Es piedevu neuzticību. Ko tālāk?

Sāksim ar to, cik bieži cilvēki vispār mēdz piedot neuzticību?

Gribot negribot, vīriešiem un sievietēm ir atšķirīga izpratne par neuzticību. Sievietes sāpīgāk pārdzīvo neuzticību, kurā notikusi iemīlēšanās, veidojusies garīgā saikne. Vīriešiem ir grūtāk piedot fizisko neuzticību. Apmēram katra otrā nodevība tiek piedota. Protams, to nosaka arī tas, kāda šī nodevība ir un kādas bijušas attiecības ģimenē. Daži spēj piedot uzreiz, citiem tas prasa laiku. Parasti pēc neuzticības var paiet gads vai divi, līdz nodotais partneris spēj piedot, beigt vainot otru vai izspiegot. Un daži cilvēki, pat paliekot kopā, nesamierinās ar neuzticību līdz mūža galam. Viņi cieš no aizvainojuma, un tajā pašā laikā nevēlas par to runāt un neko mainīt.

Kurš piedod biežāk – vīrieši vai sievietes?

Joprojām dzīvojam sabiedrībā, kur vīrieši pelna vairāk, atbildība par bērnu audzināšanu un kopšanu joprojām vairāk gulstas uz sieviešu pleciem. Turklāt sievietes biežāk izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, kas bieži vien ietekmē gan viņu karjeru, gan finansiālo stāvokli. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ sievietes divreiz biežāk piedod neuzticību vīriešiem, nekā vīrieši sievietēm. Vēl viens iemesls – viņas ir pārliecinātākas, ka vīrieti var mainīt, attiecības var izlabot. Savukārt vīrieši biežāk izvēlas nomainīt neuzticīgo partneri pret citu, jo – kādēļ sakārtot esošās attiecības, ja var atrast citu, uzticīgu, sievieti.

Pat ja partnerim piedod, tas vēl nenozīmē, ka nodarījums ir aizmirsts. Kā dzīvot tālāk kopā?

Ja tu iekšēji nolem piedot, jāsaprot, ka tas nenotiks uzreiz – būs vajadzīgs laiks, lai atkal kopā ar partneri justos labi un droši. Tas var būt grūtākais un garākais gads jūsu dzīvē. Pirmkārt, mēģini iedomāties sevi pēc sešiem mēnešiem, gada vai pat pieciem desmit gadiem, kad esat joprojām kopā un priecājaties, ka esat pieņēmuši labu lēmumu – palikt vienam ar otru. Mēģini iztēloties, ka turpmāk attiecībās ar partneri jutīsies arvien drošāk un varēsi viņam arvien vairāk uzticēties, ka spēsiet viens otram no jauna iedegt kaisli, mīlestību un uzticību. Otrkārt, mēģini likt gan sev, gan partnerim uzņemties atbildību par savu vainu, kāpēc viens no jums bija neuzticīgs. Piekrīti, ka jums abiem ir nepieciešams mainīties, lai pāra attiecības tiktu uzlabotas. Ir ļoti labi, ja jūs skaidri nosaucat nepieciešamās izmaiņas. Treškārt, mēģini neļauties automātiskai reakcijai, kad otram ir dusmu lēkme. Starp jums var būt daudz dusmu un aizvainojuma. Labāk iemācīties nedzirdēt apsūdzības, nekā reaģēt dusmīgi un aizstāvēties pret katru no tām. Kliedzot par pagātni, jūs normāli nelemjat par nākotni. Labāk ir izteikties skaidrāk un runāt par to, ko vēlaties no nākotnes.

Svarīgi ir arī iemācīties atrisināt konfliktus un tos nenoklusēt. Kad kāds no jums "norij krupi", noklusētais uzkrājas un kādā brīdī var eksplodēt. Un kad viens no jums būs ļoti dusmīgs, jūs nespēsiet atrast labākos risinājumus. Tāpēc ir labāk, ja jūs vienkārši ļaujat sev justies aizkaitināti un mēģināt runāt. Jūs vairs nevarat dzīvot, konfliktus risinot klusumā.

Mēģiniet lauzt rutīnu, plānojiet aktīvo atpūtu, pielāgojoties, ne tikai meklējat komfortu un baudu katrs sev. Vissvarīgākais ir labi pavadīts laiks kopā.

Kā atteikties no vēlmes atriebties? Reiz lasīju, ka viens no iemesliem, kāpēc sievietes "iet pa kreisi", ir atriebība. Kā no tā izvairīties?

Šādu atriebību vada emocijas, nevis prāts. Un tas noteikti nav gudrs lēmums. Ļoti bieži sieviete, kura to dara, pēc tam paveikto nožēlo un ienīst sevi par izdarīto. Sekss ar citu cilvēku partnera neuzticības dēļ nedod ne laimi, ne atvieglojumu. Un tādējādi rodas situācija, ka tu nevari dusmoties uz otru, jo pats biji neuzticīgs. Tātad cilvēkam ir kauns par savu rīcību un bailes, ka patiesību var atklāt. Tāpat, ja tu atriebsies, samazinās iespēja palikt pārī. Lai izvairītos no gadījuma seksa, labāk ir meklēt mierinājumu pie laba drauga vai psihologa, nevis alkoholā, kompānijā ar kolēģi vai bijušo mīlnieku. Visticamāk, kāja var paslīdēt atriebības ballītē, kurā dodies pārbaudīt savu vērtību.

Kā atjaunot uzticēšanos vienam otram?

Lai atjaunotu uzticēšanos, ir vajadzīgs laiks un skaidrība. Padomā, kā būtu jāmainās tava partnera uzvedībai vai kas papildus viņam būtu jādara, lai tu viņam vairāk uzticētos un justos droši. Tā var būt vārda turēšana, laikus atgriežoties mājās, telefona zvans u.tml.

Arī neuzticīgais partneris var izveidot sarakstu ar darbībām, kas dotu apstiprinājumu, ka viņa centieni atgūt uzticību tiek novērtēti. Piemēram, ka tu redzi un novērtē, ka viņš atgriežas mājās laicīgi, ka tu novērtē vēlmi pavadīt laiku kopā. Šim sarakstam var pievienot lietas, kas palīdz justies ne tikai droši, bet arī mīlēti. Tādā veidā jūs abi pūlēsieties viens otra labā un attiecības uzlabosies. Tas vienkārši prasa laiku.

Var likties – kāpēc man vienam jācenšas mainīties, ja es neesmu tik liels vaininieks? Taču attiecības mainās ātrāk, ja ieguldījumu sniedz abi partneri, pretējā gadījumā jau var vēlēties pārmaiņas, bet partneris būs noguris.

Kā savaldīt dusmas un nemitīgo vēlmi vainot otru par pieļauto kļūdu?

Kad tevī ir spēcīgas emocijas un tu nespēj sevi savaldīt, kaut ko noskaidrot vai par kaut ko vienoties kļūst nereāli. Ar partneri var vienoties, ka tas, kurš būs mierīgāks, teiks šo vai līdzīgu frāzi: "Mēģināsim paņemt pauzi, kamēr vēl var, beigsim tagad, un tad (teiksim, pēc pāris stundām) mēs varēsim atgriezties un runāt par to vairāk." Jūs varat vienoties par konkrētu diennakts laiku, kurā varat runāt par attiecībām un to, kas jūs satrauc. Sarunā ir svarīgi saglabāt mierīgu toni. Ja balss tembrs tiek paaugstināts, ir svarīgi ņemt pārtraukumu. Ir ļoti svarīgi, lai vismaz viens no partneriem spētu klausīties, nereaģējot.

Vēl viena iespēja ir pierakstīt savas negatīvās uzkrātās domas, piemēram, uzrakstot dusmīgu vēstuli (tikai šo vēstuli labāk sadedzināt, nevis nodot partnerim). Komunikāciju, pilnu ar pārmetumiem, otrs vēlēsies piedzīvot pēc iespējas mazāk, un dusmās viņš aizstāvēsies.

Vēl viens veids, kā mazināt dusmas, ir runāt ar kādu atbalsta personu. Padomā, kurš varētu tevi saprast. Ja nevēlies runāt ar mīļajiem, izvēlies psihologu vai mācītāju, vai kādu viedu cilvēku, kuram uzticies.

Padomā, kas sakņojas bērnībā, jo dažkārt neuzticības cikls pāriet no ģimenes uz ģimeni.

Vari arī lasīt piemērotas grāmatas, lai labāk izprastu savas dusmas.

Kā rīkoties tam, kurš krāpis?

Cilvēkam pārī, kurš pieļāvis kļūdu, vispirms rūpīgi jāpārdomā, vai ir vērts teikt patiesību. Tās atzīšana vien neatbrīvo no atbildības par paveikto. Būtu pēc iespējas skaidrāk jāvienojies, ko neuzticīgais varētu darīt otra partnera labā, lai otrs justos drošāk pašreizējās attiecībās. Tajā nevar izslēgt kategoriskas prasības, bet jācenšas par kaut ko vienoties. Tam, kurš krāpis, būs jāpieliek lielākas pūles attiecību labošanā. Viņš var konsultēties ar trešo neitrālo personu, lai noskaidrotu, vai otra partnera prasības nav pārāk augstas vai nereālas. Attiecībās nav jākļūst arī par vergu. Taču otrs var izteikt savas vēlmes, lūgumus, tas palīdzēs palikt patiesiem.

Kādas kļūdas visbiežāk pieļauj no neuzticības cietušais partneris? Kas traucē attiecību tālākai attīstībai?

Nepietiek ar neuzticības piedošanu, ir jāsaprot, ka attiecībās kaut kas nebija kārtībā, pirms parādījās trešā persona. Un te nu jāmainās ir abiem.

Visbiežāk cietušo pieļautās kļūdas ir šādas:

Vai šādām attiecībām vispār ir nākotne? Vai sāpes joprojām tās nebojās?

Noteikti, jā, attiecībām pēc neuzticības var būt laba nākotne. Tas, kam mēs ticam, ir tas, ko mēs radām. Ja jūs ticat savai nākotnei kā pāris, jūs abi tieksieties to sasniegt. Mērķī var uz laiku ietvert arī šaubas. Jūs varat pateikt sev un otram skaļi – "tagad gadu (vai divus) mēs cenšamies un tad mēs skatīsimies un lemsim par mūsu attiecību nākotni". Protams, pēc pirmā gada joprojām var būt arī skumjas. Ir nepieciešams laiks, lai sāpes mazinātos un piedot nevar pārāk ātri. Pirmkārt, jāspēj piedot sev, savai ģimenei un pēc tam otrai pusei. Piedošana nāk par labu pašam, nevis citiem.