Portāls "Research Digest" ielūkojies pētījumā, kas publicēts "Developmental Science". Tajā sistemātiski pētīts, kā zīdaiņi no 11 mēnešu vecuma izmanto spēku. Autors Auduns Dāls no Kalifornijas Universitātes Santakursā, savā pētījumā atklāj, ka lielākā daļa mazu bērnu agresijas izpausmju nav provocētas.
Dāls intervēja 74 zīdaiņu mātes, mazuļu vidējais vecums bija 16 mēneši (diapazonā no 11 līdz 24 mēnešiem). Viņš lūdza šīm māmiņām aprakstīt pēdējo reizi, kad viņu bērns nodarīja pāri kādam citam. Analizējot mammu stāstus, pētnieks atklāja, ka 76 procentos gadījumu agresiju neviens neprovocēja un agresīvais zīdainis neizrādīja nekādas redzamas ciešanu pazīmes. Tas sasaucas ar iepriekšējiem pētījumiem, kuros mātes ziņoja, ka viņu mazuļi pārsvarā izrādīja labpatiku, ka sarūgtinājuši citus.
Tikmēr 26 procentos agresīvā darbība tika izprovocēta, piemēram, bija jāatgūst rotaļlieta no brāļa vai māsas (un parasti šajā situācijā kāds bija stresā), un trīs procenti bija nejaušs nodarījums. Kopumā iegūtie dati liek secināt – nav pamata domāt, ka zīdaiņi un mazuļi pārsvarā sit, skrāpē vai kož, lai izgāztu dusmas vai neapmierinātību, jo viņi vēl nav attīstījuši pietiekami daudz paškontroles.
Lai iegūtu vairāk pierādījumu, Dāls filmēja vēl 26 zīdaiņus (11 no tām – meitenes) viņu mājās, pa divarpus stundām katrā vizītē, vienmēr kopā ar bērna māti un brāli vai/un māsu. Kad viņš pirmo reizi apmeklēja katru bērnu, viņi bija 14 mēnešus veci, pēc tam filmēšanu veica bērna 19 un 24 mēnešu vecumā. Analizējot video par agresīvu rīcību, pētnieks atklāja, ka 49 procentos gadījumu zīdainis nav izprovocēts pielietot spēku, 43 procentos – ir izprovocēts un astoņos procenti gadījumos otrs savainots nejauši. Visbiežāk agresijas mērķi bija vecāki, tam sekoja brāļi un māsas, un mājdzīvnieki.
Iedziļinoties vairāk katrā gadījumā, lielākoties Dāls secināja, ka zīdaiņi izpēta savu spēku. Piemēram, lai pievērstu uzmanību. Retos gadījumos zīdainis kļuva agresīvs, jo bija stresā. Vēl retāk sanāca izmantot spēku, ja bērns vēlējās būt mīļš. Piemēram, vēlējās noglāstīt suni, bet sanāca viņam iesist pa galvu.
Zīdaiņa rīcību ietekmē arī viņa personība – tie mazuļi, kuriem bija vairāk tieksme piedzīvot labsajūtu, biežāk bija agresīvi bez provocēšanas. Tas liek secināt, ka viņi izmanto spēku kā jautru veidu mijiedarboties, nevis dusmoties! Turklāt, bērniem augot, mainījās proporcija provocētai un neprovocētai agresijai – pirmā pieauga, otrā savulaik pieauga tikai līdz 18 mēnešu vecumam, pēc tam – samazinājās līdz bērna divu gadu vecumam.
Šie rezultāti saistībā ar bērna attīstību atbilst tam, ka mazu bērnu izprovocēta agresija saistāma ar viņu paškontroles trūkumu, bet neizprovocēta agresija saistāma ar pasaules izpēti un vēlmi pievērst uzmanību, kā arī izpratnes trūkumu par otra cilvēka sāpēm. Sagaidāms, ka neprovocētās darbības būs retākas no 18 mēnešiem, jo mazuļi jau būs sapratuši, ka viņu agresija kaitē otram, kā arī viņi kļūs jutīgāki pret otra ciešanām.
Dāls secināja, ka viņa pētījumi rezultāti liecina, ka "zīdaiņu spēka pielietošana pret citiem ir daudzveidīgāka, nekā parasti tiek pieņemts", un nepieciešami vairāk pētījumi par šo tēmu citos apstākļos un kultūrās, lai labāk izprastu, kā mazi bērni saprot, ka agresija nav vēlama.
Ja ar šo nav gana, lai nomierinātos par mazo agresoru, turpinājumā – "Cālis.lv" rakstu izlase par mazuļu agresijas tēmu.
Kā rīkoties, ja pusotru gadu vecs bērns sit mammai
Katram vecumam ir savas īpatnības – ir mammas, kuras netiek galā ar bērndārznieka vecuma bērna uzvedību, bet dažām problēmas sagādā jau pusotru gadu vecs bērns. Vai košana un sišana mammai ir normāla parādība? Un kā rīkoties mammai? Lūk, mammas jautājums un speciālista atbilde!
Kādēļ pusotru gadu vecs bērns visu laiku sit savu galvu?
Manam bērnam ir gads un pieci mēneši. Pirms trim mēnešiem pamanīju, ka bērns sāk sist galvu pret gultu, sienu un vannu. Konsultējos pie bērnu neirologa, tas man paskaidroja, ka sit no garlaicības un lai to novērstu, ir jānovērš uzmanība ar mantiņām vai kādām nodarbībām. Tagad situācija ir mainījusies - bērns sit galvu pret visu- mantām, durvīm, gultu, manu kāju, pret visu, ar ko saskaras savā ceļā.
Divgadnieks dauza galvu pret grīdu – vai ir pamats uztraukumam
Sasniedzot jaunu attīstības posmu, mazulis apgūst arī jaunus veidus, kā izrādīt savas emocijas. Viena no šādām darbībām – galvas dauzīšana pret grīdu – nereti satrauc vecākus. Vai tas, ka mazulis sit galviņu pret grīdu, ir normāli?
Spītības augstākā virsotne – padomi divgadnieku un trīsgadnieku audzināšanā
Divgadnieks un trīsgadnieks – tas ir vecumposms, kad tiek sasniegta spītības augstākā virsotne. Protams, katrā bērna attīstības posmā ir īpaši svarīgs vecāku iedrošinājums un izpratne, kas ar mazo notiek, bet jo īpaši svarīgi tas ir mazuļu vecumā, kad vecākiem nākas viltiem un mācīties nepārtraukti. Veiksmīgāk šis process notiek, ja blakus ir pacietīgi un mīloši vecāki.
Visiem kož kā suns. Ja tas ir par tavu divgadnieku, ielāgo piecas svarīgas lietas
"Mans bērns kož," sev var atzīties gana daudz vecāku. Parasti šīs izpausmes novērojamas ap divu gadu vecumu. Kāpēc? Ko darīt, kā pareizi reaģēt, atbildi kādai vecmāmiņai, kuras pārdomu vēstuli saņēma portāls Cālis.lv, sniedz klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
