Klausīšanās, intimitāte un fiziska tuvība. Ieteikumi attiecību kopšanai

Tālāk padomi, kā rūpēties par mīlošām attiecībām. Tos portālā "Therapy Route" iesaka Elena Hārleja, attiecību terapeite Apvienotajā Karalistē. Viņa balstās pētījumos un pacientu pieredzēs – pacientu, kuri apstiprināja, kādas metodes darbojas.

Viena no skaudrākajām piezīmēm, ko jebkad esmu dzirdējusi, bija no kāda mana klienta, kurš nesen bija kļuvis atraitnis – "Man pietrūkst ne tikai kāda, ar kuru darīt kaut ko kopā, bet daudz vairāk man pietrūkst tā, ar ko neko nedarīt".

Attiecības nav saistītas ar nepārtrauktu sajūsmu un aizrautību, bet gan ar komforta sajūtu un drošību partnera klātbūtnē.

Iemācies izbaudīt parastās rutīnas lietas, ko darāt kopā, piemēram, nesteidzīgu, garu pastaigu, kopīgu televīzijas skatīšanos, jaunas receptes izmēģināšanu, kopīgu jokošanu, dalīšanos par savu dienu darbā. Vārdu sakot, tev joprojām ir jāpieliek pūles, lai kopā paveiktu kaut ko īpašu un ieplānotu laiku patīkamām aktivitātēm ar nedalītu uzmanību.

Atceries, kā jūs satikāties, kas jūs vispirms piesaistīja vienam otrā. Katru negatīvu domu par savu partneri atsver ar pozitīvu.

Romantiska rīcība, piemēram, mīlestības vēstuļu rakstīšana un mazu dāvanu pasniegšana, var veicināt pozitīvas un patīkamas sajūtas otrā. Izrādi savu mīlestību pret partneri ar gādīgām darbībām, kas var runāt skaļāk nekā tikai vārdi.

Tomēr vārdi arī ir svarīgi, izsaki partnerim komplimentus un uzslavē, kad tas ir nepieciešams.

Fiziskā pieķeršanās ir ārkārtīgi svarīga, un bieži vien vislabāk darbojas, ja to nesaista tikai ar seksu. Spontāna skūpstīšanās un apskāvieni, glāsti, rokas turēšana ir veidi, kā izrādīt mīlestību, pieķeršanos un tuvību.

Nebaidies izrādīt otram, cik ļoti novērtē un izbaudi šādu rīcību.

Terapijā es bieži lūdzu katram partnerim pierakstīt sekojošo:

Tu būsi patīkami pārsteigts, kad salīdzināsi abu rakstīto.

Ir "klausīšanās", un ir "sadzirdēšana". Atšķirība ir tajā, ka cilvēks, jūtoties sadzirdēts, jūtas ievērots un pieņemts. Ir svarīgi uzklausīt savu partneri, nenosodot, priekšlaikus nepārtraucot, neinterpretējot vai neizskatot par savu viedokli.

Apgūsti šādas metodes:

Spoguļošana – atkārto savam partnerim to, ko viņš teicis, to pārfrazējot un/vai izmantojot viņa minētos atslēgvārdus. Nevis saki, ko tu domā, ka viņš ir teicis. Lai to izdarītu, tev patiešām jākoncentrējas un jāuzklausa, ko saka tavs partneris.

Apstiprināšana – tas nenozīmē, ka tev noteikti jāpiekrīt savam partnerim, bet gan to, ka tu mēģini iejusties partnera ādā un saprast visu no viņa perspektīvas. Piemēram, sakot "Tas, ko tu teici, man šķiet saprotams, jo tu uztraucies par darba zaudēšanu un par to, ka mums var nepietikt naudas, tev šķiet, ka nav prātīgi tērēt pārāk daudz mūsu nākamajām brīvdienām."

Empātija – ar to domāti mēģinājumi izprast partnera jūtas. Piemēram, sakot "Es varu iedomāties, ka tu jūties nedroši un nemierīgi par mūsu finansiālo nākotni". Tev vajadzētu mudināt savu partneri sniegt atgriezenisko saiti, lai pārbaudītu, vai esi pareizi sapratis teikto.

Visās attiecībās ir konflikti. Pāri, kuri iziet uz kompromisiem, sarunājas un kopīgi risina problēmas, ir laimīgāki un apmierinātāki. Pāri, kuri kautrējas risināt konfliktus un dusmu izsaucošas situācijas, attiecībās var izjust vairāk sāpju un aizvainojumu. Spēja patiesi klausīties un efektīvi komunicēt ar savu partneri ļoti palīdz atrisināt konfliktus. Visbiežāk pāri kļūdās, "lasot otra domas" un izdarot pieņēmumus par otra pārliecību un uzvedību.

Centies nebūt kritisks un nevainot savu partneri. Nenosodi un nemēģini skaidrot partnera rīcību atbilstoši saviem standartiem. Tu vari ļoti skaidri norādīt, kas tev nepatīk otra rīcībā vai kam tu nepiekrīti, taču tas nebūt nenozīmē, ka tev nepatīk tavs partneris kā personība. Viens labs paņēmiens, ko izmantot, izsakot savas domas, ir sākt teikumu ar "es", nevis ar "tu".

Mēģini izmantot trīsdaļīgu teikumu, kā norādīts tālāk:

Es jūtu (.....), kad tu (.....), jo (......).

Piemēram, tā vietā, lai teiktu "tu nekad nepalīdzi mājas darbos", mēģini paust – "Es jūtos skumji par mājas darbu apjomu, kad tu nepalīdzi, jo man nav laika atpūsties".

Citi šķēršļi konflikta risināšanai ir: pagātnes pieminēšana, draudu izteikšana, ultimātu izvirzīšana, kukuļošana un šantāža, sarkasma izmantošana, upura spēlēšana vai uzmanības novēršana no aktuālā jautājuma, runājot par citām nebūtiskām tēmām.

Pievērs uzmanību ne tikai vārdiem, bet arī neverbālajiem signāliem (acu bolīšana, ņirgāšanās, nopūta), kas var paust naidīgumu, nicinājumu un riebumu. Visas šīs emocijas ir destruktīvas attiecībām un var sagraut tuvības sajūtu. Vēl viens intimitātes slepkava ir emocionāla noslēgšanās konflikta vai strīda priekšā (sastingšana). Tas ne tikai traucē komunicēt, bet arī rada aizvainojumu un neapmierinātību starp partneriem. Uzvarētāju un zaudētāju vietā mēģiniet atrast vidusceļu, izmantojot sarunu un kompromisu rašanu.

Mīlestība un sāpes iet rokrokā. Tikai cilvēkiem, kurus mēs mīlam, ir spēja mūs sāpināt, un otrādi. Ir labi atcerēties, ka neviens no mums nav ideāls, ka varam kļūdīties un tīši vai netīši nodarīt citiem pāri. Mēs varam aizmirst jubilejas datumu, izteikt nepārdomātu komentāru vai dusmās – riebīgu piezīmi.

Dažiem cilvēkiem ir rīcība, kas ir simptoms, nevis cēlonis grūtībās nonākušām attiecībām. Tādās reizēs viens no partneriem jūtas nodots un emocionāli ievainots un vairs nejūt, ka varat atkal uzticēties – ja nu atkal tiks sāpināts. Dažreiz cilvēks var piedot, bet nespēj aizmirst.

Šādā brīdī, visticamāk, gadās pieņemt lēmumus, kurus vēlāk nākas nožēlot. Ja atpazīsti sevi šādā situācijā, ir svarīgi dalīties ar partneri savās sāpēs un neaizsargātības sajūtā. Pārrunā jautājumus, izmantojot klausīšanās un konfliktu risināšanas paņēmienus, kas minēti šajā rakstā, un dalies emocijās, kuras abi piedzīvojāt. Padomā, kā tava uzvedība var būt veicinājusi problēmu, un uzņemies atbildību par to. Vai ir kādi vainu mīkstinoši apstākļi no tava partnera puses?

Jums var būt nepieciešams meklēt profesionālu pāru konsultāciju, ja nevarat atrisināt šo jautājumu savā starpā.

Atceries, ka jūs abi izvēlējāties savu partneri un apņēmāties dalīties dzīvēs. Ja tu nevari piedot un nevari uzticēties savam partnerim, tu nevarēsi iegūt nākotni, kādu plānojāt, kad pirmo reizi nolēmāt būt kopā. Var būt ir arī citi svarīgi jautājumi, kas jāņem vērā: bērni, citi ģimenes locekļi, finansiālas un citas praktiskas sekas.

Pajautā sev, vai par šīm attiecībām ir vērts cīnīties. Ja tā ir, tad cīnies par to izdzīvošanu, paturot prātā, ka viss vairs nebūs tā, kā agrāk, bet var būt tikpat labi, ja ne labāk. Ir izņēmumi. Ja tu saskaries ar vardarbību (emocionālu, fizisku vai seksuālu), atkarību vai nopietnām garīgās veselības problēmām jūsu attiecībās, jums ir jāmeklē profesionāļa padoms un palīdzība.

Bieži vien, sākot attiecības, mums ir kādas idejas un cerības par to, kāda būs mūsu loma. Šo lomas uztveri parasti ietekmē tas, kādi attiecībās bija mūsu vecāki, un tas, ko mācījāmies no saviem vienaudžiem un sociālās pieredzes.

Piemēram, daži no mums var uzskatīt, ka ar partneriem ir jādala mājas darbi, bērnu aprūpe un finanses, neatkarīgi no viņu dzimuma; daži var uzskatīt, ka vīriešiem jābūt galvenajiem apgādniekiem un sievietēm jārūpējas par sadzīves jautājumiem.

Pāriem, kuriem ir ļoti skaidras un stingras lomu ekspektācijas un uzvedība, būs grūtāk tikt galā ar negaidītām lomu maiņām. To maiņa var notikt visu attiecību laikā ārējo faktoru ietekmē.

Piemēram, ja vīrs tiek atlaists no darba, sieva var negaidīti atrast sev darbu vai būt par galveno apgādnieku. Šim pārim būs jābūt elastīgam un jāpielāgojas, lai diskutētu un sarunātos par lomu maiņu.

Intimitātes otrā puse ir tā, ka tā var radīt konfliktus. Ir saprotams, ka, pavadot laiku kopā, jums var rasties nesaskaņas un vilšanās.

Cilvēki atšķirīgi saprot un piedzīvo intimitāti. Var būt atšķirīga izvēle attiecībā uz intīmo kontaktu apjomu un intensitāti.

Mums ir jāspēj pavadīt laiku ar sevi, lai spētu būt tuvi un kopā kā pāris. Tāpēc mēģiniet dot viens otram telpu, pavadiet laiku, darot patīkamas lietas atsevišķi, piemēram, apgūstot kaut ko jaunu, nododieties hobijiem un citām aktivitātēm, dodieties kaut kur kopā ar saviem draugiem utt. Tādā veidā jūs varat attīstīt savu individualitāti un paaugstināt savu pašapziņu un pašvērtību. Tā abi kļūsiet interesantāki un pievilcīgāki viens otra acīs.

Vispārīgi runājot, sekss un tuvība ir tuvi "draugi" un viens uzlabo otru. Ja jūsu attiecības ir labas, sekss parasti ir labs. Seksuālās tuvības ceļā var traucēt daudzas lietas, piemēram, neatrisināts konflikts, bērna aprūpes prasības, cita dzīves spriedze un raizes, garlaicība un seksuālo aktivitāšu paredzamība.

Faktori, kas var negatīvi ietekmēt seksuālo vēlmi un funkcijas, ir attiecību grūtības, fiziskās un garīgās veselības problēmas, kultūras, reliģiskā un agrīnā dzīves pieredze.

Ir svarīgi saprast, ko sekss nozīmē tavam partnerim. Daži no mums uzskata, ka sekss ir veids, kā kļūt tuviem, savukārt citi var kļūt seksuāli tikai tad, kad jūtas tuvi un uzticas savam partnerim.

Bieži vien cilvēkiem seksā pietrūkst kvalitātes, nevis kvantitātes. Tad mērķis ir uzlabot kvalitāti, nevis mīlēties biežāk. Pieliec pūles sava fiziskā izskata kopšanā un saglabā veselīgus ieradumus. Centies savā seksuālajā dzīvē ieviest pārsteiguma elementus – seksuālo palīglīdzekļu lietošanu, ķermeņa masāžu, izmēģiniet dažādas pozas.

Dažreiz var būt stimulējoši īslaicīgi attiecībās ieviest seksuāla rakstura kontaktu aizliegumu.

Ir attiecības, kas ir aseksuālas – tas nozīmē, ka dzimumakts vairs nenotiek. Tā nav problēma, ja abi partneri tam piekrīt un saglabā cita veida tuvību, piemēram, ir fiziski mīļi, emocionāli iesaistīti viens otra dzīvē.