"Savā praksē es redzu sievietes, kuras ir emocionāli ievainotas, apmulsušas un dusmīgas uz savām mātēm par savstarpējām attiecībām. Daudzas no šīm sievietēm sazinās ar mani, sākumā vēloties konsultēties par savu meitu "sarežģīto uzvedību". Iedziļinoties izrādās, ka viņām attiecībās ar pašu mātēm ir problēmas un viņas nevēlas atkārtot tādu attiecību vēsturi," savus novērojumus stāsta Dženisa Viljamsa, psiholoģiskā konsultante Austrālijas portālā "The Therapy Route".
Pētot mātes un pieaugušās meitas attiecības, novēroju, ka sievietes piedzīvo iekšēju konfliktu – vainas apziņu, ka viņa nav mīloša un gādīga meita, nelojalitāti pret meitas un mātes saikni, un skumjas par izmisīgu vēlmi veidot siltas attiecības ar māti, bet tā vietā piedzīvojot neuzticēšanos, aizvainojumu un vilšanos, kas rada abu starpā plaisu, ko grūti pārvarēt.
Ģimenes kartēšana
Kad pirmo reizi iepazīstos ar klientu, es zīmēju karti, tādu kā ģimenes koku, ko sauc par genogrammu. Es strādāju pēc ģimenes sistēmiskās pieejas un zīmēju ģimeni vismaz trīs paaudzēs, cenšoties ieraudzīt tēmas un paternus jeb modeļus, kā šajā ģimenes sistēmā cilvēki mijiedarbojas. Izsekojot ģimenes vēsturi, var atklāt konkrētus brīžus, kad starp mātēm un meitām veidojas lielāki konflikti – kad meita ir tīnis, kad viņa pamet mājas, apprecas vai viņai piedzimst bērns.
Var būt dažādi konfliktu iemesli šajos dzīves pārveides posmos. Piemēram, dažas mātes biedē tas, ka meita viņu pametīs. Un šīs bailes ārēji var izpausties kā dusmas.
Citām sievietēm ir pieredze ar māti, kura jaunības gados viņai uzceļ barjeras, lai neļautu īstenot cerības un sapņus, piemēram, piepildīt karjeras ieceres vai ceļot. Māte var būt greizsirdīga par meitas iegūto neatkarību, ko pati tik ļoti vēlējusies savā jaunībā.
Ir ģimenes un kultūras, kurās meitām ir pienākums rūpēties par saviem vecākiem. Ja meita no tādas vides nolemj pārvākties prom no mājām, šādas ģimenes ir sašutušas, ka meita neiet vispārpieņemto ceļu.
Arī viņas brāļi un māsas, bieži vien tieši brāļi, var būt saniknoti, jo, pēc viņu domām, meitas pienākums ir būt atbildīgai par vecākiem. Brāļi un māsas nevēlas uzņemties šo nastu. Pieaugušai sievietei ir grūti būt šādā pozīcijā.
Pieaugušās meitas pieredze
Konflikts starp mātēm un viņu pieaugušajām meitām reti tiek izrunāts atklāti, jo nav pieņemts, ka meitas izjūt dusmas pret māti. Sabiedrībā pieņemts, ka sievietes par citiem rūpējas, ir laipnas un vairāk socializējas nekā vīrieši. Sievietes tiek uzskatītas par labākajām starpniecēm, jo īpaši ģimenē. Joprojām tiek pieņemts, ka tieši sievietēm jāgādā, lai citi ģimenē būtu laimīgi. Daudzas sievietes cenšas šīs cerības attaisnot, tomēr var justies šajos centienos vientuļas.
Meitas, kuras piedzīvojušas sarežģītas attiecības ar savām mātēm, var ciest no zema pašvērtējuma, depresijas un trauksmes.
Pieaugušās meitas var piedzīvot arī attiecību problēmas ar partneriem, draugiem vai darba kolēģiem. Bērnam, kurš nav iemācījies sociālās norādes, tikt galā ar neapmierinātību un risināt konfliktus ģimenē, var būt lielākas grūtības attiecībās jau pieaugušā vecumā.
Tas gan nenozīmē, ka šo uzvedību nevar iemācīties vēlāk. To var apgūt no draugiem un citiem uzticamiem pieaugušajiem. Tāpat saruna ar terapeitu var ievērojami palīdzēt pārvarēt sarežģītas emocijas un palīdzēt virzīties uz priekšu attiecībās.
Šeit nav runa par savas mātes vainošanu, galu galā arī viņu ietekmējusi vide, kurā viņa auga. Mēs visi mācāmies un iegūstam labāko iespējamo no ģimenes, kurā augām. Turklāt mums nav pilnīgas informācijas par savas mātes vēsturi. Arī viņa savā ģimenē piedzīvojusi labāko iespējamo variantu.
Kad sievietes vēršas pie manis, viņas vēlas pārtraukt ierasto ciklu un mainīt virzienu savas ģimenes vēsturē, jo šīs sievietes uzskata, ka viņām tas nav izdevies, un viņas vēlas uzlabot attiecības ar savām meitām.
Tātad, kā šīs izaicinošās attiecības var dziedēt? Tā kā biežāk pie manis šīs attiecības pārstāv pieaugusī meita, es vados no stratēģijas, kā palīdzēt šajās svarīgajās attiecībās no viņas pozīcijām. Problemātiskas attiecības nerodas vienā dienā. Tāpēc negaidi, ka attiecības ar mammu tiks dziedētas ātri. Tālāk sniegtie padomi var palīdzēt iedot virzienu pārmaiņām attiecībās.
Padomi, kā tikt galā ar sarežģītām mātes un meitas attiecībām
- Apzinies savas emocionālās reakcijas, kad tava māte kaut ko saka vai dara, piemēram, ka tu piedzīvo pamestības vai sodīšanas sajūtu. Atšķir šīs sajūtas starp savas bērnības un pieaugušā vecuma reakcijām.
- Atsakies no cerībām un gaidām par mīlošu māti. Atbrīvojies no pārliecības par to, kādai jābūt "ideālajai mātei", un pieņem, ka būs bēdas un zaudējumi.
- Sagatavo atbildi. Bezkaislīgi apsver, ko vēlies pateikt savai mātei. Uzraksti vārdus, kas palīdzēs izskaidrot tavas domas. Iegaumē vārdus vai īsus teikumus.
- Kad no tevis prasa ātri pieņemtu lēmumu, atbildi: "Es ar tevi sazināšos" vai "Man vajadzīgs laiks pārdomām". Tad varēsi visu mierīgi apsvērt.
- Apzinies mātes manipulācijas. Līdz ar šo apziņu mazināsies bailes zaudēt attiecības ar māti.
- Nosaki robežas attiecībās ar māti. Pārrunā ar viņu, kādas ir jūsu attiecības. Ja tava māte bez brīdinājuma ierodas tavās mājās, apspriediet, ka tev svarīgi, lai viņa pirms tam piezvanītu un norunātu laiku, kad nākt pie tevis. Ja mamma uz tevi ir dusmīga, esi gatava doties prom.
- Izveido zināmu distanci. Dažas attiecības nekad nevar pilnībā dziedināt, neatkarīgi no tā, ko tu teiktu vai darītu, lai attiecības mēģinātu uzlabot. Ja tā ir arī tavā gadījumā, distances izveidošana var būt vienīgā iespēja šajā brīdī. Attālums nenozīmē netikties ar mammu gadiem ilgi. Tas nozīmē atelpu no sarežģītām attiecībām.
Šīs stratēģijas nemainīs jūsu attiecības vienas nakts laikā. Pārmaiņām ir vajadzīgs laiks, pacietība, izpratne par sevi un savu māti. Dažreiz, lai kaut kas mainītos, vajadzīga pauze attiecībās un pēc kāda laika var tām ķerties klāt ar jauniem spēkiem.