Pēdējā māja pierobežā: mazliet piemirsti, bet sprigani ļaudis ar spēcīgu kaimiņu būšanu

Pieejot upītei tuvāk, redzams tai pārkritis liels koks – uz tā "sasēdinu" Lipartus, un vienā koka pusē ir Latvija, otrā – jau Lietuva. Patiešām savdabīga vieta, ko ir "uzķēris" arī Ingus, Lipartu ģimenes atvase, kurš šogad te uzsācis piedāvāt laivošanas iespējas. Pirms tam laivojuši savam priekam. Piemēram, gadus desmit ilga tradīcija bijusi laivošana plašākā lokā 18. novembrī, un jaunie laivotāji nav zinājuši, kas viņus sagaida, – vienmēr beigās laiva apmesta otrādi. Bet pēc tam – sildīšanās ar skābu kāpostu zupu un pirtiņa!

Govis liek skatīties pulkstenī

Ģimene jau vairāk nekā 30 gadus ir piena lopkopji. "Govju vienmēr ir ap 30 un vairāk nekad nebūs," teic Māris, un Sarmīte pārliecinoši piebalso: "Nē, nē, vairāk nebūs." Tas ir skaits, ar kuru var tikt galā paši – strādnieku saimniecībā nav. Un attiecīgi – arī brīvdienu. "Tas gan – nav starpības, vai ir 1. janvāris vai 24. jūnijs, tev no rīta jābūt pie govīm. Vai tad vienu rītu, Jāņos, nevarētu forši pagulēt? Nekā. Celies augšā," – Māris gan to nesaka sērīgā balsī, drīzāk pat jestrā. "Tiešām 30 gadus esam bez brīvdienām. Bērni gan iedod kādas brīvdienas."

"Viņi mums ir kā "ātrā palīdzība", ja vajag kaut kur izbraukt," pasmaida Sarmīte. Dēls Ingus šobrīd strādā Liepājā nekustamo īpašumu darījumu jomā, taču uzsācis tepat arī, pagaidām nelielu, laivu nomas biznesu. Meita Elīza ieguvusi medicīnas māsas diplomu Rīgas Stradiņa universitātē un arī strādā Liepājā.