Sekss kā balva par labi padarītu darbu. Vai tajā ir problēma?  (2)

Nereti pāri nonāk attiecību dinamikā, kur sekss kļūst par atlīdzību. Tādu kā balvu par labi padarītu darbu. Šajā modelī ir tikai divas opcijas – piesolu vai esmu nopelnījis, realizējot kādu partnera lūgumu. Kā portālā "Fatherly" raksta attiecību trenere Kellija Gonsalve, visbiežāk runa ir par pienākumiem mājās, taču stāsts var būt arī par lielāku mērķu sasniegšanu. Lai gan šādā rutīnā var ieslīgt teju ikviens pāris, attiecībās starp vīrieti un sievieti "saņēmēja" lomā tomēr biežāk ir vīrietis.

Uzreiz svarīgi saprast, ka pamatā tajā nav nekā slikta. Tas ir absolūti normāli, ja šāds princips tiek piemērots reizi pa reizei, ieņemot tādu kā pikantas spēles statusu. Taču šis princips strādās tikai tad, ja jau pamatā abi ar seksuālo dzīvi būs apmierināti. Spēle vien neko neglābs.

Ja partneri sākuši seksu izmantot kā kaulēšanās žetonu katru dienu, šis modelis var norādīt uz dziļākām problēmām, kas patiesībā valda attiecībās. Lūk, attiecību treneres skaidrotie pieci iemesli, kāpēc šāda pieeja var būt problemātiska.

Intīmā dzīvē cilvēkus satuvina – tam vajadzētu būt izklaidējošam procesam, kurā abi iesaistītie gūst baudu. Gadījumā, ja sekss pārtop tādā kā lietišķā darījumā, iepriekš minētie ieguvumi var pazust. Vēl vairāk – prieka un patīkamu emociju vietā saņemam potenciālu iespēju atsvešināties.

Ir ļoti dažādi iemesli, kāpēc cilvēki nodarbojas ar seksu: lai paustu pieķeršanos, justos tuvāki viens otram, atzīmētu labus jaunumus, radītu pēcnācējus vai vienkārši kopā izbaudītu kaut ko garīgi un fiziski patīkamu. Visas šīs motivācijas paredz, ka mīlēšanās – tas ir process, kas abiem sniedz visas tās labākās un siltākās sajūtas.

Taču, ja galvenā motivācija ir pierunāt partneri kaut ko izdarīt tavā labā, mīlēšanās vairs nav stāsts par labsajūtu un satuvināšanos. Tas ir rīks, lai primitīvi gūtu labumu. Vērts piebilst, ka šādā veidā arī partneris laika gaitā kļūst par šķērsli ceļā uz savu seksuālo vajadzību apmierināšanu. Kāpēc? Jo tu esi gatavs mesties palagos tikai pie nosacījuma, ja mīļotais ir izpildījis tevis uzdoto pienākumu. Nav rezultāta – nav arī baudpilno prieku.

Tas savukārt nozīmē, ka ar seksu var nākties nodarboties arī brīžos, kad nav ne mazākās vēlēšanās. Tātad – tuvība netiek baudīta, ir pienākums "lietas" izdarīt līdz galam tikai tāpēc, ka esi iepriekš apsolījis. Un šādā gadījumā par satuvināšanos nevar būt ne runas. Eksperte norāda, ka ilgtermiņā šāda pieeja var radīt nepatiku pret seksu kā tādu – citiem vārdiem sakot, ja mīlēšanās tiek izmantota kā balva par labi padarītu darbu, tā var spēcīgi mazināt libido.

Šādi modeļi rada iespaidu, ka tuvību vēlas un no tās baudu gūsti tikai viens iesaistītais, bet otrs – piekāpjas un piekrīt. Sabiedrībā ierasts uzskatīt, ka uz seksu orientētāki ir vīrieši, savukārt sievietes ir tās, kuras izlemj, vai šis prieks piepildīsies dzīvē. Lai gan šajā pieņēmumā ir ļoti daudz kā greiza, pats galvenais, kas tiek izlaists, – sievietēm intīmā tuvība ir tikpat svarīga.

Taisnība, ka attiecībās viens partneris var būt vairāk orientēts uz tuvību, taču lielākoties šīs sajūtas ir abpusēji spēcīgas. Parasti pietrūkst pareizā konteksta (piemēram, nedaudz pieklusinātāka bērnu uzvedība) vai kvalitātes (tāda tuvība, kas liek saļodzīties ceļiem). Tāpēc, ja partneris ir gatavs mesties palagos tikai tad, ja izmazgāsi tualete, tas parāda – jums nepieciešama daudz dziļāka un nopietnāka saruna par attiecībām vispārīgi.

Ja kādam no partneriem šķiet, ka šāda ir labākā pieeja tuvības realizēšanā, nemēģini viņu pārliecināt par pretējo. Tā vietā centies noskaidrot, kas viņam pietrūkst, ko varētu darīt, lai sekss būtu baudāmāks.

Kad sekss tiek piedāvāts kā atalgojums par paveiktu mājas darbu, tas bieži norāda uz dziļāku problēmu – jūsu attiecībās nav vienlīdzīgi vai abiem apmierinoši sadalīti pienākumi. Ideālā variantā abi pieaugušie ir iesaistīti gan mājas darbu veikšanā, gan bērnu audzināšanā un aprūpē. Vienalga, kā darbi tiek sadalīti, pats svarīgākais, lai katrs tos reāli arī izpilda, izslēdzot nepieciešamību otru "pastumdīt", jo pretējā gadījumā ikdienas dzīvē rodas vieta intīmajai tuvībai, kas tiek pasniegta kā balva. Taisnība, šī taktika var būt efektīva, lai darbi patiesi tiktu paveikti, taču nevērš uzmanību problēmas saknes risināšanai, kas var būt slinkums, atbildības trūkums, stress, kas traucē pievērsties saviem tiešajiem pienākumiem.

Mīlēšanās, kura pamatā ir šis princips, ir kā plāksteris, taču, kamēr saglabāsies līdzsvara trūkums, neapmierinātība nekur nepazudīs. Plus aizvainotajam partnerim vēl "jāapbalvo" otrs par mājas darbu veikšanu, lai gan lielāko daļu uzņemas tieši viņš!

Cilvēki bieži vien nonāk pie šāda modeļa, jo vienam šķiet – pienākumu slogs ir tik smags, ka viņam nav nedz ietekmes, nedz arī opciju kaut ko mainīt. Starp citu, ilgtermiņā tas var novest pie situācijas, kad partneris vairs netiek uztverts kā komandas biedrs, uz kuru var paļauties. Un tad runa jūsu attiecībās vairs nav tikai par intīmo tuvību, bet gan daudz globālāku izpratni par attiecībām.

Attiecības plaukst dāsnuma ietekmē: patiesa vēlme dot un rūpēties par savu otro pusīti tikai tāpēc, ka viņš tev ir svarīgs un vēlies viņu redzēt laimīgu. Lielākoties sekss kļūt par "lietu" tajās attiecībās, kurās trūkst dāsnuma, sapratnes un augstsirdības. Un tas ir akmens abu pušu dārziņā. Piedāvājot partnerim šādu atlīdzību par pienākuma vai kāda lūguma izpildi, tiek radīta vide, kurā mīlestība ir jānopelna. Savukārt otrs kā vienu no galvenajiem attiecību priekšnoteikumiem izvirza pieņēmu – es darīšu tikai tad, ja kaut ko saņemšu pretī.

Tas nozīmē, ka veiksmes atslēga slēpjas proaktīvās darbības tikai tāpēc, ka zini – partnerim ir svarīgi, lai mājās viss būtu kārtībā. Ne tāpēc, ka tev no izdarītā varētu "atlekt" kāds labums. Līdztekus ir tikpat svarīgi rūpēties arī par mīļotā cilvēka intīmajām vajadzībām tikai tāpēc, ka tev rūp viņa laime.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais – manipulācijai nekad nav attaisnojuma. Vienalga, vai runa ir par trauku mazgāšanu vai mīlēšanos, cilvēkiem vajadzētu darīt "lietas" tāpēc, ka viņi paši vēlas. Ne tamdēļ, ka tu viņus ievilki darīšanā ar viltu vai uzspiedi to.

Galu galā stāsta būtība slēpjas cieņā vienam pret otru. Tev jāuzticas tam, ka partneris vajadzības gadījumā izdarīs visu iespējamo, lai tu apmierinātu tavas vajadzības, un jāmācās konstruktīvi pastāstīt, kas nepieciešams, bez ultimātu stādīšanas.

Rezumējot – šāds modelis pamazām un nemanāmi partnerus ieved tumšos ūdeņos. Lai gan virspusēji tas šķiet ļoti labs līdzeklis, kas nodrošina kompromisus, šādā veidā zem paklāja tiek noslaucītas reālas problēmas. Un tās laika gaitā var "saēst" attiecības no iekšpuses.