Vecpuiša grēksūdze: sieviešu pārprodukcija, nebeidzamas ballītes un citi mīti

Nav noslēpums, ka sabiedrības acīs vecpuiša un vecmeitas tēls krietni atšķiras. Neesmu manījis, ka dzeltenā prese veidotu iekārojamāko vecmeitu sarakstus; atklāti sakot, vispār neesmu dzirdējis, ka kāds lietotu apzīmējumu "iekārojama vecmeita". Neprecēta sieviete pēc noteikta vecuma sasniegšanas joprojām diezgan bieži tiek uztverta kā žēlojama nabadzīte, kuras dzīvē vienīgais vīriešu dzimuma pārstāvis ir kaķis (parasti gan kastrēts). Vecmeitai jābūt izmisušai, jo viņu neviens neprec, savukārt vecpuisis noteikti ir iekārojams mačo, kurš vienkārši ir pārāk izvēlīgs, gluži kā lielveikala saldumu nodaļā iestrēdzis bērns, kam grūti izvēlēties kaut ko vienu no plašā piedāvājuma. Spilgts piemērs ir TV šovs "Vecpuisis", kur bariņš dāmu cīnās par vienīgā iekāres objekta roku un sirdi. Būt vecpuisim tātad nozīmē nebeidzamas ballītes un daudz seksa, un šis izpriecu okeāna jūrnieks laulības ostā iestūrē vien tad, ja ir pārāk noguris no vētrainās uzdzīves vai arī viņam ceļā gadījusies kāda īpaši viltīga nāra, kas likusi lietā visus savaldzināšanas ieročus.

Vīriešu pārprodukcija

Taču vecpuiša dzīves realitāte nereti ir ļoti atšķirīga no stereotipa par izvēlīgo pleiboju. Vecpuiša eksistence var būt stipri nožēlojama, jo visiem vecmeitas atribūtiem (arī vecpuišiem ir kaķi!) bieži vien nāk klāt neveselīgs uzturs, pārmērīga alkohola lietošana un atkarība no azartspēlēm. Un šāds "lūzeris" diez vai būs vajadzīgs normālai, sevi cienošai sievietei.

Sāksim ar to, ka mīts par milzīgo sieviešu skaita pārsvaru Latvijā ir pilnīga fikcija.