Kā portālā "Psychology Today" stāsta klīniskā psiholoģe Liza Faerstouna, gana daudzi nākot pie viņas uz ģimeņu terapiju ar garu sūdzību sarakstu par saviem partneriem. Un lai gan visi atzīst, ka ideālu cilvēku nav, prasības pret otro pusīti nemitīgi pieaug. To apliecina arī psihoterapeite un speciāliste attiecību lietās Estere Perela, norādot uz paaugstinātām gaidām no partnera puses: "Agrāk laulības bija ekonomiska institūcija, kas nodrošināja dzīves partnerattiecības ar mērķi audzināt bērnus, iegūt sociālo statusu, mantot īpašumus... Šodien mēs vēlamies, lai partneris mums sniegtu visu iepriekš minēto, bet vēl – lai viņš būtu labākais draugs, uzticības persona un kaislīgākais mīlnieks. Un mēs dzīvojam divreiz ilgāk."
Ir skaidrs, ka viens cilvēks nespēj apmierināt visas mūsu iegribas. Mēs viegli piekrītam, ka draugiem var būt no mums atšķirīgas intereses, ka viņi var mums veltīt tikai ierobežotu laiku un kaut kādos jautājumos starp mums var nebūt solidaritātes. Bet kad runā par mīļoto cilvēku, viss sagriežas kājām gaisā. Lūk, speciālistes attiecību lietās piedāvā iepazīties ar septiņām pazīmēm, kas liecina – pienācis laiks nedaudz samazināt savas prasības pret partneri!
Tu meklē savu otru pusīti
Nav cilvēka, kurš par visiem 100 procentiem tev derētu. Šis mīts sniedz maldīgu cerību, ka varēsi sastapt ideālo partneri – to, kurš dos visu, kā pietrūkst, un padarīs dzīvi laimīgu.
Iepazīšanās aģentūras un citi šāda veida "uzņēmumi" tikai situāciju pasliktina, radot ilūziju par nebeidzamu izvēli un aizsākot romantiskā "šopinga" ciklu.
Vienlaikus praktiski visas mūsu gaidas un sapņi izriet no iepriekšējās pieredzes. Mēs atjaunojam ierastus modeļus un cenšamies izveidot attiecības, kas pazīstamas kopš bērnības. Meklējam partnerus, kuri palīdzēs kompensēt to, kā mums tik ļoti pietrūcis.
Problēma ir tāda, ka reālais cilvēks gandrīz vienmēr neatbilst izveidotajam modelim. Vēl jo vairāk, šis cilvēks neatrisinās tavas iekšējās pretrunas, neaizpildīs tukšumu un nepārvērtīs tavu dzīvi jautrā karnevālā.
Lai beigtu mūžīgos meklējumus, ir jāatzīst, ka neviens cilvēks nekļūs par tavu otro pusīti. Viņš tevi var mīlēt, radīt prieku, rūpēties un atbalstīt, bet ne jau piepildīt ar visu to, kā tev pietrūkst. Tikai tu pats esi atbildīgs par savu laimi!
Tu sagrozi vārdus un provocē uz noteiktām darbībām
Cilvēkiem ir grūti izveidot attiecības, kas atšķiras no tām, kas redzētas bērnībā. Tiekšanās pēc ierastiem stimuliem var piespiest meklēt un atrast vainas partnerī, pārspīlēt viņa trūkumus, sagrozīt vārdus un darbības.
Kā piemēru Liza Faerstouna min kādas savas klientes piedzīvoto situāciju – viņa neieredzēja, ka vīrs pret viņu izturējies kā pret bērnu un vēlējusies vairāk uzticēšanās no viņa puses.
Neraugoties uz savām prasībām, šī sieviete bieži pieļāvusi kļūdas, kuras tieši ietekmēja viņas vīru. Piemēram, piedāvāja viņam paņemt recepti medikamentiem, bet pēc tam to piemirsa. Vai arī nepaguva pilnībā samaksāt nodokļus. Kad vīrs par to uz viņu dusmojās, sieviete viņam bērnišķīgi atbildēja un sāka aizstāvēties, provocējot ar viņu sarunāties kā ar bērnu.
Tu saplūsti ar partneri vienā veselumā un to pašu pieprasi no viņa
Pirmajā iepazīšanās reizē cilvēki viens otru redz kā atsevišķu un unikālu personību. Taču vēlāk partnera iekšējā pasaule zaudē savu nozīmi un mīļoto sāk uztvert kā savienības daļu: "mēs" – tā vietā, lai teiktu "tu" un "es".
Tajā pašā laikā, ja upurē savu brīvību un pieprasi no partnera to pašu, jūtas notrulinās, bet attiecības var zaudēt savu aizraujošo šarmu. Tāda savienošanās nogalina to personību, kurā tu kādreiz iemīlējies, un cilvēks var kļūt garlaicīgs un kaitinošs.
Ja uztversi partneri tikai kā attiecību dalībnieku un neinteresēsies par to, kas notiek viņa iekšējā pasaulē, neizdosies panākt sapratni un saglabāt kontaktu, brīdina ekspertes.
Cilvēki bieži ieciklējas uz saviem aizvainojumiem un necenšas palūkoties uz savām darbībām no malas vai arī nostāda sevi partnera vietā. Viņi piemirst, ka mīļotajam cilvēkam ir pašam savs, absolūti atsevišķs prāts, cita pieredze un skatījums uz pasauli un viņa acīs situācija var izskatīties pavisam citādi.
Pārbaudi, vai tu savu partneri uztver kā atsevišķu personību vai lūkojies uz viņu tikai kā uz daļu no ģimenes. Ja secini, ka tava uztvere ir tā pēdējā, kas pieminēta iepriekšējā teikumā, pamēģini no jauna atrast viņā cilvēku, kuru iemīlēji. Viņš vēl joprojām ir tepat, vienkārši tu viņu neredzi.
Tu necieni partnera brīvību
Tuvās attiecībās kļūst vienkāršāk izteikt lūgumus, pārkāpt robežas un kritizēt. Mēs varam piespiest partneri darīt to, kas viņam nemaz nepatīk, vai uzstājīgi pieprasīt uzmanību, atraujot viņu no iemīļotajām nodarbēm, draugiem vai interesēm.
Vairums cilvēku nedara to apzināti, bet tomēr cenšas ierobežot otra cilvēka individualitāti, lai pats justos drošībā.
Kad attiecības sašaurina telpu ap partneriem, cieš abi. Ja pasaule paplašinās, attiecības kļūst daudz dzīvotspējīgākas un ilgtspējīgākas. Tas daudzējādā ziņā ir atkarīgs no tā, cik stipri cilvēki ciena viens otra neatkarību.
Atbalsti mīļotā cilvēka vēlmi turpināt tikties ar saviem draugiem un paturēt savas intereses. Sniedzot brīvību viens otram, jūs stiprināsiet attiecības un kļūsiet vēl tuvāki, iesaka ekspertes.
Tu gaidi, ka partneris nolasīs tavas domas
Daudzi cilvēki uzskata, – ja partneris tevi mīl pa īstam, viņam būtu jānolasa visas tavas vēlmes un vajadzības bez vārdiem.
Un tad kāds no abiem aizvainojas, kad partneris nezvana, lai gan nav brīdināts par to, ka tas ir ļoti svarīgi. Vai dusmojas, kad mīļotais cilvēks nepamana viņa slikto noskaņojumu, lai gan ne ar vārdiņu pats nav pieminējis, ka šī diena pagājusi nelāgi.
Cilvēki nerunā par savām vēlmēm un vajadzībām, jo tas liek viņiem justies neaizsargātiem. Taču tas ir vienīgais veids, kā mīļajiem cilvēkiem pavēstīt par to, kas tev ir svarīgi un ko viņi varētu darīt, lai tu justos komfortabli attiecībās.
Tu novel uz partneri atbildību par savu labsajūtu
Mīloši cilvēki rūpējas viens par otru, atbalsta un līdzi jūt. Tā ir attiecību lieliskā puse, kas sniedz jūru pozitīvu emociju. Atslēdziņa slēpjas tajā, ka šis ir divvirzienu process.
Faerstouna stāsta, ka daži viņas klienti var stundām ilgi čīkstēt vai sarīkot histērijas, gluži kā mazi bērni, lai tikai partneris atliktu malā visas savas lietas un parūpētos par viņiem. Tādi stāsti vienmēr beidzoties slikti.
Divu pieaugušu cilvēku attiecības nozīmē, ka viņi dod un saņem vienādi. Ja viens no partneriem otru padara atbildīgu par viņa labsajūtu, viņš ne tikai apgrūtina mīļoto ar papildu rūpēm, bet arī atņem sev iespēju attīstīties.
Pieaugošā nevienlīdzība raisīs aizvainojumus, strīdus un savstarpēju neapmierinātību, kamēr tiks pielikts punkts šādām attiecībām.
Padomā par to, vai tu dod un saņem vienādi un vai nepieprasi no partnera to, kas tev pašam būtu jādara.
Tu dzīvo fantāzijās
Mūsu pagātne un pirmās pieķeršanās pieredze nosaka to, kā mēs sevi iedomājamies attiecībās un ko mēs gaidām no citiem cilvēkiem. Šis iekšējais filtrs traucē pilnībā saskatīt cilvēku, slēpjot viņu aiz mūsu domu, baiļu un cerību kaudzes.
Labākais, ko var izdarīt attiecībās, – palaist vaļā fantāzijas par to, kādam būtu jābūt partnerim, un ieraudzīt viņa patieso būtību.
Necenties saplūst ar viņu vienā veselumā. Centies izveidot attiecības starp diviem līdzvērtīgiem cilvēkiem, kuri viens otru mīl un ciena, bet ir atsevišķas personības. Ievērojot šo principu, tu kļūsi iecietīgāks pret partnera vājībām un nostiprināsi attiecības.