Žurnāliste un radio ziņu balss Ieva Strazdiņa tiek raksturota kā vienmēr ar kaut ko aizņemts un pozitīvs cilvēks. "Radio SWH" raidījumā "Ar dziesmu par dzīvi" viņa sarunājas ar Jāni Šipkēvicu un atklāj savas pārdomas par piedzimšanu "nepareizajā" gadu desmitā, kā arī līdzsvaru sev apkārt. Strazdiņa bērnībā bieži dzirdējusi jokus par to, kur ir viņas Ādams, un nu viņa to arī atradusi.
"Visticamāk, es neesmu vienīgais tāds cilvēks, bet man bieži vien šķiet, ka kaut kā neesmu pareizajā gadu desmitā piedzimusi," saka Strazdiņa. "Dzirdot visus tos stāstus – kā ir noticis astoņdesmitajos, par to, kā ir noticis deviņdesmitajos." Viņai tieši šo desmitgažu mūzika ir pati mīļākā.
Strazdiņa jau aptuveni 20 gadus ir veģetāriete, taču darba vajadzībām pagaršojusi kotletes. Taujāta, vai tieši darba dēļ viņa spēj iet daudz kam pāri, žurnāliste norāda: "Vai tas ir labi, vai tas ir slikti, – es domāju, ka ļoti labi draugi un arī ģimene, visticamāk, teiktu: "Kas daudz tas par skādi." Dažreiz tur aiziet par skādi. Jā, kas jādara, tas jādara." Tāpat viņa retoriski vaicā, kas ir tas, kas dzīvē jāizmēģina, – vai tas ir darbs, vai cilvēki apkārt, ar ko dzīvi pavadīsi. "Tas, kas liek tajā brīdī justies vairāk vai mazāk līdzsvarā ar to, kas notiek apkārt," atbildi sniedz Strazdiņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
