Sešas aizvainojošas frāzes, kas nemanāmi grauj attiecības

Kā portālā "Huffington Post" norāda laulību un ģimenes terapeite Bekija Vitsona, labāk saprast vienam otru un saglabāt siltas jūtas palīdzēs vārdu pareizais formulējums. Tieši tik vienkārši!

Viņa norāda, ka bieži pāri nespēj nogludināt komunikāciju, pat ja ļoti to vēlas, jo ir neērti formulēt savas domas. Pirmais domā, ka pateicis vienu, bet otrs dzird kaut ko pavisam citu. Un no tā arī rodas nesaskaņas.

Vitsona un citi viņas kolēģi atzīmē vairākus bīstamus izteicienus, no kuriem vajadzētu izvairīties, ja vēlies saglabāt attiecības. Lūk, kaitnieciskās frāzes!

Šādas replikas bieži saka ar absolūti labiem nodomiem. Piemēram, lai paskaidrotu partnerim, ka situācija nav tik katastrofāla, kā šķiet. Tomēr viņš var padomāt, ka ignorē un mēģini noniecināt viņa jūtas. Īpaši tas attiecas uz tādām frāzēm kā: "Tas viss ir sīkums", "Vienkārši aizmirsti!". Tās liek justies muļķīgi un nožēlot, ka vispār esam nolēmuši padalīties savos pārdzīvojumos.

Ģimenes terapeite Amanda Bakuero iesaka partneri atbalstīt citā veidā, piemēram, sakot: "Šķiet, ka tā ir sarežģīta situācija. Es saprotu, kāpēc tā tevi uztrauc. Mēs ar to tiksim galā kopā".

Vai mātes, māsas, brāļa, jebkura cita cilvēka. Jebkurā gadījumā šī frāze kalpo, lai iedarbotos uz partnera vājajām vietām. Pat ja komentārs pats pat sevi ir patiess, šāds uzbrukums vienalga ir netaisns un nevietā. Ar šādu izteicienu mēs "samazinām" cilvēku līdz vienai negatīvai rakstura iezīmei.

Kā saka ģimenes terapeite Ebigeila Meikpisa, – tas ir bezatbildīgi – norādīt uz partnera ģimenes īpatnībām, ar kurām viņš, starp citu, paslepus ar tevi ir padalījies. Bez tam līdzīga replika var kļūt par trigeri, jo cilvēkam atgādina par īpašībām, kuras arī viņam pašam nepatīk savos radiniekos. Turklāt tas neraisīs nekādas izmaiņas, tikai ievainos cilvēku.

Tā vietā, lai salīdzinātu partneri ar viņa ģimenes locekļiem, ir vērts paskaidrot, ka konkrētā uzvedība tev nepatīk, un palūgt vairs tā nerīkoties.

Šīs replikas no sērijas "visu vai neko" bieži tiek izmantotas izmisuma brīžos, bet reti pa īstam apraksta otru cilvēku. Turklāt tāda kritika automātiski partnerī ieslēdz aizstāvēšanās režīmu.

Vitsona atzīmē: "Visus gadus, kopš strādāju ar ģimenēm, vēl neesmu satikusi partneri, kuram viss būtu vienalga, kurš neklausītos otrā partnerī, 100 procentos gadījumu darītu vai nedarītu kaut ko. Tāda veida izteicieni, runājot par absolūtām lietām, noved tikai pie viena – mīļotais cilvēks sāks naidīgi uztvert visu, kas izskanēs pēc šādas frāzes. Cilvēki noslēdzas, kad dzird nepamatotas apsūdzības.

Ja ar šīs replikas palīdzību centies sākt produktīvu dialogu, pamēģini citu pieeju. Paskaidro, kāda partnera uzvedība tev nepatīk, un dalies savos pārdzīvojumos. Tā vietā, lai teiktu: "Tu mūžīgi sēdi telefonā!", pastāsti, ko jūti tu, – it kā viņš vai viņa tevi ignorētu, katru vakaru pirms miega pārbaudot savus sociālos tīklus."

Rūpīga vārdu un frāžu izvēle palīdzēs nebāzt pirkstu mīļotā cilvēka acīs reizēs, kad viņš cietis kādu neveiksmi, bet gan liks viņam ieklausīties, ko tu saki.

Ir visai viegli sadusmoties, kad kāds cits dara kaut ko "nepareizi" vai ne tā, kā tev gribētos. Tas var būt sīkums, piemēram, trauku mazgājamās mašīnas piepildīšana ar netīrajiem traukiem, vai kāds nopietns jautājums – teiksim, bērna audzināšanas metodes.

Ģimenes terapeite Bakuero atzīmē, ka padomi šādā formulējumā pazemo partneri un pārslēdz viņā aizstāvības režīmu. Labāk pārfrāzēt aptuveni šādi: "Šķiet, ka tev ne īpaši labi padodas. Man ir ideja, kas var noderēt. Ja vēlies, padalīšos ar to." Tas rada sajūtu – it kā jūs pie konkrētās lietas strādātu kopā, nevis strīdētos, kurš veids ir labāks.

Šī frāze, tāpat kā tādas replikas kā: "Es vēlos šķirties" vai "Neieredzu tevi", kaitē, pat ja tās esi pateicis nenopietni. Dusmoties vienam uz otru ir absolūti normāli. Bet taisīt skandālu un runāt tik skarbas lietas – ir neveselīgs veids, kā censties tik galā ar situāciju.

Vitsone uzsver, ka brīdis, kad partneris ir sasniedzis stresa virsotni, ir sliktākais veids sarunai par jūsu jūtām. Labāk ir nomierināties, bet pēc tam mierīgi apspriest, kas ir noticis.

Ģimenes terapeite atzīstas, ka pat speciāli trenējot savus klientus, lai viņi saprastu: vārdi, kas pateikti sakāpinātos apstākļos, – ir pārspīlēti. Tie neizsaka reālās jūtas. Ja partneris teiktu, ko patiesībā jūt, replika, visticamāk, skanētu aptuveni šādi: "Es tagad tā dusmojos uz tevi, ka man ir sajūta, ka pienācis laiks attiecības izbeigt, lai gan zinu, ka tā tas nav."

Kad mīļotais cilvēks ir satraukts, bet mēs sakām, ka viņš ir "pārāk ievainojams" vai "emocionāls", savā ziņā noniecinām viņa jūtas. Meikpisa atgādina, ka nav taisnīgi otra cilvēka vietā izlemt, kā viņam būtu jājūtas. Turklāt tas nekādi nepalīdz atrisināt konfliktu.

Pat ja līdz galam nesaproti, vai esi vienisprātis ar partnera skatījumu, neapspried viņa reakciju. Labāk izmantot aptuveni šādu frāzi: "Es redzu, ka tevi tas satrauc". Šāds komentārs liks cilvēkam saprast, ka viņā ieklausās un viņa emocijas ciena.

Cilvēki, kuriem pēc strīda patīk "klusēšanas rotaļas", šādā veidā sabotē visus centienus veidot konstruktīvu dialogu. Parasti viņi noslēdzas, atsakās sarunāties, iziet no istabas. Tā rezultātā partneris jūtas pamests un atgrūsts brīdī, kad viņam īpaši vajadzīga emocionālā saikne un atbalsts.

Psihoterapeite Britānija Bufarda uzskata, ka nevēlēšanās uzturēt saikni konflikta laikā vai pēc tā ir bumba ar laika degli. Neviens no partneriem nesaprot, kāpēc ir aizvainojis otru un kā labot situāciju. Līdzīga veida uzvedība ir īpaši raksturīga cilvēkiem ar izvairīgu pieķeršanās veidu. Viņi jūtas nekomfortabli pārāk tuvās attiecībās un bieži meklē veidus, kā attālināties.

Ja esi atpazinis sevi šajā aprakstā, speciālisti iesaka izrunāt ar partneri, cik ilgtu laiku tev vajag, lai nomierinātos, bet pēc tam atgrieztos un atklāti visu izrunātu. Iespējams, tev ir daži nosacījumi, piemēram, lai tevi nepārtrauktu vai lai saruna virzītos problēmas risināšanā, nevis strīdā par to, kuram ir taisnība. Jebkurā gadījumā – nebaidies izrunāt to, kas tevī sakrājies, tas tikai stiprinās jūsu savienību.