Zane Daudziņa par dēliem: viņi ir labākais, kas ar mani noticis

"Dažos teikumos sakot, – vienkārši visbrīnišķīgākie dēli pasaulē, un viņi arī ir ļoti radoši. Galvenais, viņi ir ļoti labsirdīgi un labi cilvēki. Tas ir pats svarīgākais," par dēliem saka Daudziņa. Taujāta par to, vai abi dēli viens otram ir arī labākie draugi, aktrise abus raksturo kā podiņu ar vāciņu. "Tā ir bijis visu mūžu, izņemot deviņus mēnešus apmēram, kad vienam bija deviņi, otram – 11. Tad pēkšņi viņi kaut kā nevarēja vairs sadzīvot vienā istabā," viņa atklāj.

"Mēs aizbraucām vienā skaistā ceļojumā ar mašīnu – brauca abi dēli aizmugurējā sēdeklī, es biju pie stūres un mana mammīte man blakus. Aizbraucām ceļojumā uz Igauniju, pa Sāremā, pa salām, un arī uz Tallinu. Viņi kaut kā tajā braucienā atkal viens otru sastapa un atrada kā tādus kolosālus ceļa biedrus," atmiņās dalās Daudziņa. Viņai šķiet, ka dēlu gadu starpība – divi gadi un divi mēneši ir labākais laika atstatums starp bērniem.

"Es paspēju mazliet atpūsties pēc pirmā dzemdību grūtā posma, jo tiešām – tad, kad tu tā ļoti gaidi to bērniņu, tad tev viņš ir, un tad tu faktiski pilnībā saplūsti ar viņu. Tas nekas, ka viņš jau ir atsevišķi, bet tā nabas saite nezūd vēl ilgi, un visa tā barošana, cenšanās būt arī vislabākajai mammai tiešām paprasa spēkus. Tad divi gadi un divi mēneši, kad piedzima Matīsiņš, - es jau biju kaut kādā veidā attapusies un gatava vēlreiz tādam lēcienam nezināmajā. Tas ir labākais, kas ar mani ir noticis," saka aktrise.

Ģimenē ielikts liels darbs, lai abi brāļi viens par otru domātu tikai to labāko. "Es vienmēr no visagrākās bērnības teicu: "Brālītis labs, brālītis pai, brālītis mīļš." Tad, kad viņi jau bija lielāki, diezgan daudz ar viņiem runājos un teicu, ka tētis un mamma, un vecmāmiņa saules mūžu nedzīvos. Ka tad, kad mūsu vairs nebūs, tad jūs būsiet viens otram tuvākie cilvēki. Viņi laikam kaut kā to ir līdz kaula smadzenēm paņēmuši sev," atklāj Daudziņa.

Pilnu raidījuma ierakstu vari noklausīties šeit.