Bērnam bērnudārzā dāvana no īpaša viesa – Ričija Rū. Vai citi mazie cietīs?  (4)

Kāda māmiņa, neizpratnē par notiekošo bērnudārzā, raksta šādi: "Septembrī dārziņā bija vecāku sapulce, kurā vienojāmies, ka jubilāriem būs neliela dāvana no fonda naudas un jubilārs var ierasties ar cienastu. Mēnesi vēlāk čatā atnāca bildes, kur jubilāri sveic visiem labi zināmais Ričijs Rū. Pieklājīgi uzrakstīju, ka priecātos, ja turpmāk mēs iztiktu ar cienastiem, kā arī lūdzu turpmāk vispirms informēt par šādām aktivitātēm, jo dārziņā tomēr ierodas tam nepiederoša persona un tas ir jāsaskaņo ar vecākiem. Viss arī tā būtu beidzies, ja vien nesekotu bērnudārza vadītājas rīcība – atbildē saņēmu tādus tekstus kā "mums ar jums tagad būs jāsaskaņo arī kādas drēbes citi pērk? Tādi pārsteigumi ir pilnīgi visos dārziņos" kā arī nākamajā dienā dārziņa "Instagram" kontā tika ielikta bilde ar man adresētiem tēmturiem (#skaudība #ego).

Protams, ka mans bērns jautāja ne tikai to, vai viņam arī Ričijs Rū nesīs dāvanu, bet arī vai viņam dzimšanas diena būs vairākas dienas. Likās, ka visi saprotam, ka šādām lietām ir domātas privātas ballītes, bet acīmredzot, nē. Vadītāja vēl uzsvēra, ka visi tāpat tiek sveikti ar vienādām dāvanām, bet kaut kā neatminos, ka mans bērns būtu nācis mājās ar baloniem."

Bērnudārza, kuras nosaukumu neminēsim, direktore šo situāciju vērtē kā "cilvēku skaudību": "Vai šī mamma apzinās, kā jutās piecgadīgā meitene, kurai bija dzimšanas diena, un viņu vecāki – kā izvērtās viņu pēcsvētku sajūta? Paskaidrošu, ka pasākumu vadītāji nāk visiem bērniem – katram tiek svinēta dzimšanas dienas ballīte. Konkrētajam bērnam mīļāks varonis ir Ričijs Rū. Arī mammas, kuru situācija neapmierināja, bērns izskatījās ballītē priecīgs. Dāvana, kā bijām vienojušies ar vecākiem septembra sapulcē, visiem ir vienāda – puzlīte. Katrs saņem arī balonu. Kā nu kura audzinātāja to organizē – pieliek to pie skapīša vai tas tiek pasniegts rokās. Man rodas jautājums – vai mēs dzimšanas dienā neizceļam jubilāru? Manuprāt, viņš ir jāizceļ. Mēs esam diezgan klasisks bērnudārzs ar savām robežām, un dzimšanas dienas ir dienas, kad svinam, priecājamies un jubilārs ir īpašs. Domāju, arī vecākiem mājās jāstāsta – tev arī būs dzimšanas diena, un tad arī tev būs dāvana, un svarīgākais ir priecāties – savos un citu svētkos, priecāties par citu prieku. Apsveiktā meitenīte bija īpašāka tikai ar to, ka tādu pašu dāvanu kā citiem pasniedz Ričijs Rū – viņš bija viesis visiem. Manuprāt, kad mamma nesaņēma atbalstu vecāku čatiņā, ka tas nav bijis labi, viņa informāciju ielika sociālajos tīklos, kur vienmēr kāds piebalsos.

Vecāki paši var izvēlēties varoni, kas viņu jubilāru dzimšanas dienā sveiks. Kas tik nav bijis pa daudziem gadiem – Pepija Garzeķe, Minjoni, pirāti, Vinnijs Pūks... Ja vecāki neizvēlas varoni no malas, tad īpaši izklaidē vai kādā tēlā iejūtas audzinātāja. Turklāt – ne visiem bērniem ir iespējas rīkot svinības mājās, par to arī jāaizdomājas.

Katrā ziņā pa visiem gadiem nav bijusi vajadzība runāt par dāvanu pasniegšanas ierobežojumiem, ir runāts par dāvanu un par to, ko kurš var ēst, jo ir alerģiski bērni."

Psiholoģe Kristiāna Kalniņa jautā – vai situācijā bija kāds neapmierināts bērns vai tikai vecāks? Ja bērniem bija jautājumi – kā uz tiem atbildēja pieaugušie? "Bērni pirmsskolas vecumā neskatās uz varoņiem kā pieaugušie – ja kāds vietējais animators pārģērbjas par "mikimausu" vai Donaldu Daku, bērnam nebūs atšķirība, vai tas ir "īstais" "mikimauss". Tikpat labi, ja par to pārģērbjas kāds tētis vai mamma, ja viņš prot izklaidēt, bērns, visticamāk, būs priecīgs.

Protams, bērni var prasīt – lai man nāk tāds un tāds varonis. Nevaru komentēt tieši šo variantu, bet, domājot par situācijām, kad bērns jūtas apbēdināts vai vēlas kaut ko tādu pašu, kā citam, tas vēl nenozīmē, ka viņam šī situācija ir traumatiska. Nav jāgaida, ka bērns visu laiku būs priecīgs un apmierināts. Mēs vienkārši varam justies dažādi. Bērns iepazīst atšķirīgas situācijas un mūsu, pieaugušo, atbildība, ir tās skaidrot.

Svarīgi ir pieaugušajiem situāciju nepaspilgtināt – situācijas un sarunas vadīšana ir pieaugušo uzdevums! Ja paši pieaugušie situācijā sašutīs, bērns no tā mācīsies. Ja ir kāda situācija ar "salīdzināšanos", un tādas bērnudārzā neizbēgami būs, pieaugušiem nevajag to uzturēt, bet novadīt. Bērni sākotnēji nezina, kas ir "īpašāks" vai "dārgāks". Kurš ir "labāks" tēls un kurš – sliktāks? Kā tad izmērīs vienlīdzību un to, cik slavens tēls ir? Kurš būs "īstais" un "neīstais" varonis? Bērns būs sajūsmā par jebkuru, kurš pārģērbies.

Bērnu arī var mācīt, ka ir forši pārsteigumi un prieks, ka esam dažādi un arī svētkus varam svinēt atšķirīgi. Un tā ir pieaugušo prasme – akcentēt dažādību, nevis sākt vērtēt, kas ir labāks, kas ne.
Ja grupa ir vienojusies par vienādām dāvanām un par iespēju izvēlēties animatoru, ieteiktu – lai viņš un tas, kas tiktu darīts, būtu bērnam tīkams. Piemēram, tiktu spēlētas spēles, kas jubilāram patīk."