Reģionu bērnu sarežģītais ceļš pie ārsta – ko solīja ievēlētās partijas?

"Nacionālā apvienība" atzīst, ka specializētās, sekundārās veselības aprūpes speciālisti vienmēr vairāk bijuši sakoncentrēti Rīgā, turklāt reģionos mazāk pieejami bērnu ārsti – vairāk pieaugušo. Pēc partijas domām, zināmā mērā problēmu varētu risināt ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību – piemēram, sniedzot attālinātas konsultācijas. Vai tas palīdzētu? Iespējams, ka šāds risinājums varētu derēt primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai – tur dažādi jautājumi patiešām var tikt noskaidroti, attālināti sazinātos ar ģimenes ārstu. Tajā pašā laikā sekundāru veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai tas īsti nederētu, jo ārstiem – speciālistiem ir jāveic reālas pārbaudes, lai diagnosticētu iespējamās saslimšanas vai veselības problēmas un nozīmētu nepaciešamo ārstēšanās terapiju.

"Apvienotais saraksts" norāda, ka, apzinoties šī jautājuma svarīgumu, nākotnē pašvaldībās būtu nepieciešams veidot multifunkcionālus veselības aprūpes centrus. Savukārt, partija "Progresīvie" uzsver: ja līdz šim Eiropas fondu līdzekļus esam naski ieguldījuši reģionu kultūras un sporta būvēs, nav saprotams, kāpēc nevarētu tikt ieguldīts arī veselības aprūpes tīklā. Pēc partijas domām, nepieciešams arī nodrošināt apmaksātas studiju vietas trūkstošajās ārstu profesijās, paredzot, ka jaunie ārsti noteiktu laiku nostrādās noteiktā reģionā.

Arī partija "Zaļo un Zemnieku Savienība" uzskata, ka ārstu mācību procesā būtu jāpiedāvā prakses vietas atbilstoši reģionu vajadzībām, kā arī budžeta vietas speciālistiem, kuru trūkst valsts mērogā. Viņuprāt, būtu jānodrošina papildu piemaksas un priekšrocības ārstiem, kas pāriet dzīvot un strādāt reģionos. Neatbildēts gan paliek jautājums, vai šie ārsti konsultēs bez vecuma ierobežojuma, jo šobrīd dažās specialitātēs ir novērojama tendence, ka ārsti nevēlas konsultēt zīdaiņus un mazus bērnus. Tāpat svarīgi, vai speciālisti būs ieinteresēti palikt strādāt tur ilgtermiņā.

Partija "Jaunā vienotība" uzsver: bērniem nepieciešams kvalitatīvs pakalpojums, un šobrīd tas pieejams Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) Rīgā, tāpēc pamata pakalpojumus var nodrošināt izbraukuma medicīna, bet specifiskākām vajadzībām būtu lietderīga pašvaldību palīdzība, ģimenēm nodrošinot transportu atkļūšanai pie BKUS speciālista. Vienlaikus gan partija atzīst: ģimenei draudzīga pašvaldība nozīmē arī veselības aprūpes pieejamību un atbalstu bērniem ar speciālām vajadzībām. Tāpat arī partija "Latvija pirmajā vietā" norādīja, ka jāizmanto mobilie ārsti, turklāt lētāk būs finansēt nokļūšanu, nekā pēc tam ielaistu slimību ārstēšanu.

Taisnība, ka transporta finansēšana vai nodrošināšana patiešām varētu ģimenēm ar bērniem palīdzēt, ja vien nebūtu jāgaida lielās rindās, lai saņemtu speciālistu konsultācijas. Šāda veida atbalsts risinātu atkļūšanas jautājumu, tomēr vecākiem var nebūt laika un finanšu resursu, kas ar braucienu saistīts. Turklāt bieži vien ģimenēs ar bērniem ir vairāki bērni, un vecāki nevar atļauties mērot garo ceļu pie ārsta ar vienu bērnu.

Kā norāda labdarības organizācijas "Ronald McDonald House Charities Latvija" (RMHC Latvija) vadītāja Guna Caune, gan reģionu pilsētās, gan arī laukos ļoti trūkst ārstu, kas strādātu tieši ar bērniem, jo īpaši agrīnā vecumā. Īstenojot programmu bērnu un jauniešu "Mobilais veselības aprūpes centrs" (MVAC), kuras ietvaros jau 12 gadus tiek nodrošinātas bezmaksas ārstu speciālistu konsultācijas bērniem tuvāk viņu dzīvesvietai, organizācija secinājusi, ka pieprasītākie ir acu ārsti, alergologi un neirologi. Tāpat trūkst arī pusaudžu ginekologu, kardiologu, bērnu zobārstu un, kā jau visur Latvijā, arī bērnu psihiatru.

Mobilajā ārstu komandā šobrīd strādā 20 ārsti – speciālisti, kas nodrošina 11 specialitāšu ārstu medicīniskās konsultācijas, un pieprasījums pēc šiem ārstiem aug – konsultāciju grafiks aizpildīts pat četrus mēnešus uz priekšu. MVAC šobrīd ir iekārtoti divi ārstu kabineti, viens no kuriem piemērots acu ārstu konsultācijām. Tajā pašā laikā šobrīd mobilās brigādes nevar nodrošināt tādu speciālistu konsultācijas, kam nepieciešams izmantot speciālu aparatūru vai aprīkojumu – kā pusaudžu ginekologa, pusaudžu psihiatra, kardiologa, bērnu zobārsta pakalpojumus. Pirmkārt, šo speciālistu trūkst visā Latvijā un, otrkārt, nepieciešams aprīkojums manipulāciju veikšanai. Viens no risinājumiem gan varētu būt meklējams sadarbībā ar reģionālajām medicīnas iestādēm – izmantot pieņemšanas telpas ar atbilstošu aprīkojumu, bet ārstus – speciālistus atvedot no citām vietām.

Nevalstiskais sektors laika gaitā izveidojis savu reģionālo koordinatoru tīklu, kas palīdz apzināt reģionos bērnu veselības vajadzības un palīdz ar pierakstu veidošanu, taču ģimenēm un pakalpojumu sniedzējiem būtu ļoti nepieciešama bērnu ārstu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības karte, ko nesen teicās veidot Veselības ministrija. Balstoties datos, nevalstiskā sektora organizācijas varētu veidot sadarbības un kopīgiem spēkiem nodrošināt iztrūkstošos veselības pakalpojumus reģionos. Kamēr nevalstiskais sektors aizpilda veselības sistēmas robus, atklāts paliek jautājums, vai arī valsts līmenī kāds šīs vajadzības apkopo un izdara secinājumus par sistemātisku un plānveidīgu veselības aprūpes pakalpojumu attīstību, lai valsts solījums sniegt bērniem bezmaksas veselības aprūpi nepaliek tikai uz papīra.

Viedokļraksts veidots projekta "Uzzini. Runā. Ietekmē." Ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem." Publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Latvijas Bērnu labklājības tīkls.