Šķiršanās ir grūta. Kā palīdzēt draugam vai tuviniekam to izturēt

Lai gan bieži tiek pieņemts, ka cilvēkam, kurš šķiras, vajag pabūt ar sevi, nereti vajadzīgs tieši pretējais – tuvība ar radiniekiem vai draugiem, "The New Your Times" atzīmē psihoterapeite Ešlija Mīda, kas specializējas šķiršanās lietās. Jābūt labam klausītajam un tā ir ļoti smalka lieta.

"Šķiroties nereti tiek zaudēts cilvēks, ar kuru kopā būts visu mūžu, ar kuru esi bijis visvairāk saistīts. Tādēļ nereti šķiroties var izjust izmisumu un kaunu," stāsta Mīda.

Viņa gan iesaka atturēties no padomiem vai jebkādiem mājieniem: "Ja nezini, ko teikt, pamēģini sacīt: "Zinu, ka nevaru tavā situācijā neko labot, bet – esmu šeit ar tevi". Cilvēkiem allaž gribas palīdzēt draugiem grūtās dzīves situācijās, taču mēģinājums otru uzmundrināt nereti patiesībā ir vēlme mazināt savu diskomfortu, un tas nepalīdz tam, kurš piedzīvo smagas emocijas."

Šķiršanās mediatore Ērika Anne Englunda iesaka: "Esi tāds klausītājs, kas palīdz otram pašam pieņemt lēmumus. Tādēļ radi apstākļus, lai tavs tuvinieks ar tevi var izlikt sakrājušās emocijas, raudāt, smieties vai skaļi izteikt savas domas."

"Nepārtrauc aicināt šķirtos draugus uz ballītēm tikai tāpēc, ka viņi ir vientuļi, un zvani viņiem brīvdienās arī pēc šķiršanās," iesaka Englunda.

Izvēloties atbalsta komandu šķiršanās laikā, terapeite Sjūzena Pīsa Gadoua, kura vada šķiršanās atbalsta grupas, iesaka drošu plecu meklēt pie tādiem cilvēkiem, kuri nebaidās no spēcīgām jūtām vai laika patēriņa, ko var prasīt jūtu pārstrāde. "Cilvēkiem ir spēja izturēt divus līdz četrus mēnešus, daloties otra sāpēs, bet atkopšanās pēc šķiršanās pat sešos mēnešos ir ātra," viņa norāda.

Tiem, kuri apšauba spēju atbalstoši runāt, var nesatraukties, jo vērīga klausīšanās ir svarīgāka nekā nepārtraukta pļāpāšana. Pat kopīga filmas skatīšanās var būt ļoti nomierinoša, tāpat kā saruna pastaigas laikā. "Nevajag obligāti runāt, nav vajadzības uzmundrināt vai risināt otra problēmas," atzīmē psiholoģe Ebija Medkalfa. "Veido saikni ar jūtām, nevis situāciju, jautā, kas tev liek justies visbēdīgāk, dusmīgāk vai bailīgāk. Un tad uzmanīgi klausies."

"Šķiršanās ir liela dzīves transformācija, palīdzība mazās lietās var atstāt iespaidu ilgam laikam," atzīmē šķiršanās trenere un meditore Mendija Valkere.

Tu apdomā dažādus veidus, kā piedāvāt atbalstu? Kādas prasmes tev ir? Varbūt vienu nakti nedēļā vari uzņemties auklēt bērnu? Vai – palīdzēt pielabot otram CV? Zini labāko auto remontdarbnīcu? Vai tev ir "zelta rokas"? Ja nevari palīdzēt pats, varbūt tev ir zināmi labi meistari, atbilstoši problēmai?

Bēdu un zaudējuma sajūta pēc šķiršanās vai šķiršanās ir normāla dziedināšanas procesa sastāvdaļa. Medkalfa skaidro, ka jādod laiks, lai atlabtu pēc šķiršanās. "Labi, ja vari savas bailes un spēcīgās jūtas atstāt malā un ar tām neapgrūtināt cilvēku, kas iziet cauri šķiršanās posmiem".

Šķiršanās gandrīz vienmēr ir ar smagām ekonomiskām sekām. Pētījumi liecina, ka ienākumi pēc tam var samazināties, īpaši sievietēm. Finansiālās puses sakārtošana, vienošanās par atbalstu bērniem var aizņemt gadus. Un, pat ja vienojas par kādu summu, ne vienmēr ir garantija, ka to arī regulāri saņems.

Finansiāls atbalsts no radiniekiem un tuviniekiem var būt ļoti būtisks. Var būt noderīgs atbalsts, piemēram, ja draugi savāc naudu advokāta apmaksai vai ēdiena iegādei. "Var paiet gadi, kamēr pēc šķiršanās cilvēks normalizē savu finansiālo stāvokli. Bet dažu kinobiļešu nopirkšana vai pusdienu izmaksa var otram krietni uzlabot garastāvokli un nemaksā tik daudz," atzīmē Alekss Bītijs, kurš līdzdibinājis šķiršanās finanšu rīku "Divide and Thrive".

Savukārt portālā "The Cut" Elise Petusa, kura ir šķiršanās resursu vietnes "Untied.net" dibinātāja, atklāj, ka daudzi cilvēki, kuri iet cauri šķiršanās procesam, nereti saņem pārlieku līdzjūtību no apkārtējiem – tādu, it kā viņiem būtu diagnosticēja neārstējama slimība. "Šķiršanās jau tāpat grūta, bez tā, ka pret tevi izturas tā, it kā tava dzīve būtu beigusies," viņa atspoguļo šķirto sajūtas no apkārtējo attieksmes.

"Tu taču neesi ekstrasenss, tādēļ ir normāli uzdot jautājumus," iedrošina Mets Lundkvists, kurš dibinājis "Tribeca Therapy". Viņš saka – ja esi pietiekami tuvs cilvēks tam, kurš šķiras, jautā, kā otram iet, kā viņš jūtas un vai vēlas par to parunāt vairāk. Un jārespektē, ja otrs to nevēlas darīt. Taču – ja draugs negrib runāt šobrīd, viņš atcerēsies šo piedāvājumu brīdī, kad gribēs to darīt.

Cilvēkam, esot pārī, ir tendence veidot sava veida kopīgo identitāti, kur dažbrīd var grūti saprast, kur esi tu pats, ja pēdējos x gadus esi dalījis savu dzīvi ar kādu. Viena no lieliskām lietām, ko var darīt draugi šajā situācijā – palīdzēt nesen par šķirteņiem kļuvušajiem draugiem, no jauna atklāt, kas ir viņi paši, bez otras pusītes, iesaka asociētā psiholoģijas profesore Erika Slotere, kura ir līdzautore grāmatai "F*ck Divorce: A Science-Based Guide to Piecing Yourself Back Together After Your Life Implodes".

"Labbūtībai ir svarīga skaidra savas identitātes apzināšanās," viņa skaidro. "Ja vari darīt ar draugu kopā kaut ko jaunu, vienalga, vai tas būtu kopīgs ceļojums vai kas cits, tas var palīdzēt viņam saprast, kas ir viņš pats."

Tādā pašā garā vari domāt, kad palīdzi šķirtajam draugam justies spēcīgam, šķiršanos skatot kā drosmīgu rīcību, saka Petusa, paskaidrojot: "Ir vajadzīga neticama drosme, lai rēķinātos ar pagātni, savu vēsturi un virzītos uz priekšu." Kad ar šādu attieksmi tu skaties uz savu draugu – nevis tikai no līdzjūtības aspekta, – tu vari palīdzēt viņam labāk ieraudzīt sevi.