Sarkanie karogi attiecībās: kā atšķirt parastu viedokļu apmaiņu no emocionālās vardarbības

Emocionālā vardarbība ģimenē var izpausties dažādi, arī pazīmes, izpausmes, kas par to liecina, ne vienmēr būs vienādas. Pazīmes, kā nodalīt dabisku savstarpējo attiecību skaidrošanu no emocionālās vardarbības, skaidro Marija Ābeltiņa, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore.

Ir dabiski apmainīties viedokļiem, meklēt kompromisus, diskutēt par jautājumiem, kur ne vienmēr esam vienisprātis ar savu partneri, bet kur ir robeža? Emocionālo vardarbību sākotnēji var būt grūti identificēt, jo, atšķirībā no fiziskās un seksuālās vardarbības, tai nav fizisku pierādījumu, kā arī tā var attīstīties no tādām darbībām, kas pašas par sevi nav vardarbīgas. Piemēram, vēlme zināt, kur atrodas partneris, pati par sevi nav vardarbīga uzvedība, taču tad, ja tā kļūst par sistemātisku nemitīgu otra atrašanās vietas kontrolēšanu un pat izsekošanu, tā pārvēršas par emocionālo vardarbību. Diemžēl pieredze rāda, ka emocionālo vardarbību salīdzinājumā ar citiem vardarbības veidiem aizvien biežāk atzīst par pieņemamu, kaut tā ir tikpat postoša. Vēl jo vairāk­ – notiek vardarbības normalizēšana, kad mēs neapzināmies, ka attiecīgā situācija nekādā gadījumā nav normāla, vai arī esam padevušies varmākas spiedienam – atzīstam viņa uzvedību un uzskatus par pareiziem. Turklāt jāatceras, ka cilvēks, kurš piekopj vardarbīgu uzvedību, darīs visu, lai to noliegtu un attaisnotu sevi, nereti melojot un noliedzot savu rīcību.