Asaras atvadoties ir pilnīgi normālas un "likumīgas", raksta "Delfi.lt". Kā arī tas, ka adaptācija, gan rutīnas maiņas nozīmē, gan emocionāli, notiek gan bērnam, gan vecākiem. Katra atvase, vecāki un situācijas ir ļoti atšķirīgas, tāpēc nav universālu laika rāmju vai noteikumu adaptācijai. Taču speciāliste sniedz iespējamo adaptācijas plānu un konkrētus padomus, kā šo norisi atvieglot vai vismaz labāk izprast un pieņemt.
"Saprotams, ir ļoti grūti un sāpīgi redzēt bērnu raudam, bet tas ir dabiski, ka bērnam rit asaras, viņš negrib ne īsti iet grupiņā, ne palikt. Praksē bieži ievēroju šādas divas adaptācijas iespējas. Pirmajā gadījumā bērnam no sākuma ir grūti atdalīties, viņš ir bēdīgs, raud, negrib iet grupiņā. Konsekventi pagarinot laiku bērnudārzā, bērns pamazām tam pielāgojas. Otrajā gadījumā bērns pirmajās dienās labprāt un bez grūtībām uzturas bērnudārzā, pēta rotaļlietas, šķiet, ka viņam ir ļoti jautri, bet pēc dažām tik vieglām dienām vai nedēļām pēkšņi sākas periods, kad viņš rītu bērnudārzā sāk ar raudāšanu, negrib iet grupiņā, nevēlas šķirties u.t.t. Tad mēs konsekventi ievērojam rutīnu bērnudārzā un mājās un jebkurā gadījumā adaptācija notiek. Protams, var būt daudz citu pielāgošanās veidu, tos īpaši ietekmē negaidītas saslimšanas, svētki vai citi notikumi, min Kančiauskīte-Beige.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
