Pusaudzis tev atklāj savas izjūtas par piederību LGBT. Kā palīdzēt bērnam  (4)

No malas tā var nešķist, tomēr tu, vecāk, spēlē milzīgu lomu ikviena pusaudža dzīvē. Pusaudži, lai gan gandrīz pieauguši un dažkārt pat ļoti patstāvīgi, tomēr vēlas sajust ģimenes mīlestību, it īpaši piedzīvojot grūtības. Mīlošas, atbalstošas un atklātas attiecības ģimenē spēj pasargāt jaunieti un veicināt veselas personības attīstīšanos.

Brīdis, kad pusaudzis tev atklāj savas izjūtas par piederību LGBT+, ir ārkārtīgi nozīmīgs. Pētījumi rāda, ka tādā veidā jaunietis vēlas saņemt tavu pieņemšanu un atbalstu, kas atstās būtisku ietekmi uz viņa psiholoģisko un fizisko veselību turpmākajā dzīvē. Tādā situācijā ir īpaši svarīgi viņam darīt zināmu: "Es vienmēr tevi atbalstīšu! Es vienmēr tevi mīlēšu!". Šis stāsts nav par tavām attieksmēm, pārliecībām vai politiskajām piederībām, bet gan par tavu bērnu, kuram tajā momentā ir nepieciešama patiesa mīlestība.

Jaunieši no kopienas varētu saskarties ar mobingu, emocionālu un fizisku vardarbību skolā vai sabiedrībā. Lai tiktu galā ar šo atraidījumu, viņi varētu pievērsties atkarību izraisošo vielu lietošanai, uzvesties riskanti, iesaistīties likumpārkāpumos vai pilnībā izolēties no sabiedrības, kas traucē attīstīt viņu talantus un hobijus. Šai cilvēku grupai ir arī augstāki depresijas un trauksmes rādītāji, augstāks pašnāvību skaits. Viens būtisks prognozētājs šādām, negatīvām sekām, ir ģimenes atraidījums. Ja tu vēlies pasargāt savu bērnu un nodrošināt viņam pilnvērtīgu nākotni, ir jādara viss iespējamais, lai viņu mīlētu tiešu tādu, kāds viņš ir, pieņemtu viņa piederību un atbalstītu viņu dzīves grūtību pārvarēšanā.

Patiesa pieņemšana nāk no izpratnes. Tev nepieciešams būt ziņkārīgam par savu bērnu, par viņa domām un jūtām gan saistībā ar jauno piederību, gan pasauli kopumā. Dažkārt ar pusaudzi var būt grūti veidot īstu dialogu, tomēr jāmēģina rast iespēja komunikācijai pavisam ikdienišķās situācijās. Piemēram, skatoties kopīgas televīzijas pārraides vai klausoties mūziku. To laikā var mēģināt uzdot jautājumus "Ko tu par to domā?", "Kā tu rīkotos šādā situācijā?". Būtiski ir jaunieša atbildi nenoraidīt, bet gan pieņemt un censties patiesi izprast tās nozīmi viņa dzīvē.

Dažkārt jaunieti sarunā ar tevi varētu kaitināt stereotipu vai nepareizu pieņēmumu par kopienu izmantošana. Biežāk dzirdētās kļūdas, ko pieļauj vecāki, ir, ka piederību kopienai ir iespējams izārstēt, ka tā ir tikai "fāze" vai ka pie tās ir vainojama televīzija (brālēns, vecāki, skola u.t.t.). Ja jūti, ka tev pietrūkst zināšanas par kopienu vai patiesa spēja pieņemt sava bērna piederību, nebaidies meklēt atbalstu pie speciālistiem, kas ikdienā strādā ar bērniem un pusaudžiem.

Piemēram, Pusaudžu resursu centrā vai Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Iespējams, šādas konsultācijas būs noderīgas pilnīgi visai ģimenei. Ja tomēr izvēlies meklēt informāciju internetā, meklē uzticamus avotus. Pārbaudītu informāciju var atrast slimnīcu vai valsts iestāžu mājaslapās. Ielāgo, ka visvairāk savstarpējās attiecības ar LGBT bērnu iedragās negatīvi komentāri vai "jociņi" par kopienu, pārmetumi viņa piederībai, kā arī ņirgāšanās un pazemošana par viņa jūtām vai domām saistībā ar to.

Ja esi LGBT+ bērna vecāks, esi ļoti vērīgs un centies pamanīt pārmaiņas bērna uzvedībā, kas varētu liecināt par pazemošanu skolā. Tās varētu izpausties kā pēkšņas izmaiņas uzvedībā, pasliktinājušās sekmes, nevēlēšanās apmeklēt skolu, izolēšanās no apkārtējiem, draugu maiņa vai vielu lietošana. Tāpat esi vērīgs, kas notiek jaunieša sociālajos tīklos un kā viņš pavada laiku internetā. Komunikācijas uzturēšana ar skolu LGBT+ bērnam būtu nozīmīgs atbalsts, tomēr atceries, ka viņa piederību kopienai citiem paziņot var tikai viņš pats. Papildus tam tev vajadzētu censties veicināt pusaudža attiecības ar vienaudžiem. Iespējams, vari ļaut biežāk ciemoties sava bērna labākajam draugam vai aizvest viņu ar draugiem kopīgā piknikā, uz kino vai pārgājienā. Palīdzi savam bērnam veidot paradumus pavadīt laiku ar draugiem pozitīvi un produktīvi.

"Es jūtos citādāk, kā citi… Man liekas, ka esmu pretējā dzimuma pārstāvis…"
"Šķiet, man patīk sava dzimuma cilvēki, bet es neesmu pārliecināts…"
"Es nejūtos ne kā puisis, ne kā meitene…"
"Es domāju, ka esmu biseksuāls…"

Tās ir tikai dažas no frāzēm, ko tu varētu dzirdēt, kad bērns sāk meklēt savu dzimtes identitāti un seksuālo orientāciju vai arī "iznāk no skapja" jeb paziņo, ka ir daļa no LGBT+ kopienas – lesbiete, gejs, biseksuāls, transpersona vai kvīrs. Ir pavisam normāli šādā situācijā just apmulsumu, šaubas un pat bailes. Pieņemt jauno situāciju prasīs laiku, gan pašam jaunietim, gan visai ģimenei kopā, taču galvenais ir – mīlēt, pieņemt un atbalstīt!

Informāciju un atbalstu var meklēt "pusaudzucentrs.lv" vai zvanot uz mentālās veselības atbalsta tālruni vecākiem un bērniem +37125737363.

Raksts tapis Sabiedrības integrācijas fonda kampaņas "Izstāstīt saliedētību" ietvaros.