‘Mammu, es neko nesaprotu!’ Kā Latvijā mācās Ukrainas bēgļu bērni

“Skaidroju viņiem latviski, bet skolēni vēro balodi aiz loga. Man viņu ir žēl, taču kabinetā sēž pārbaudītājs, lai nebūtu nekādu atkāpju uz krievu valodu,” pieredzē dalās Tatjana, matemātikas skolotāja mazākumtautību skolā Rīgā, kurā ukraiņu audzēkņiem izveidota atsevišķa plūsma latviešu valodā. “Mana palīdze, skolotāja no Ukrainas, cenšas bērniem palīdzēt, bet viņa neprot latviešu valodu. Kaut ko viņa izskaidro bērniem krieviski pēc stundām individuāli. Bet kopumā... Nu pasakiet – kam no tā ir labums?”

Izrādījās, ka daudzi ukraiņu bērni nav gatavi tik straujai un nepārdomātai ieniršanai latviešu valodā, – viņi pārdzīvo, ka nesaprot stundās mācīto un saņem zemas atzīmes. Skolotāji un klasesbiedri ne vienmēr un ne visur ir gatavi palīdzēt un tulkot. Klāt nāk arī kara psiholoģiskās traumas.

IzM Izglītības departamenta vecākā speciāliste Olita Arkle intervijā Latvijas Radio paziņoja, ka viena latviešu valodas līmeņa apgūšanai nepieciešamas 160 mācību stundas, bet vecākajās klasēs ar pamata līmeņiem A1–A2 nepietiek. Taču augstāku līmeņu ukraiņu bērniem nav. Turklāt daudzās ģimenēs nav arī motivācijas – cilvēki cer atgriezties dzimtenē uzreiz pēc kara un varbūt pat ātrāk.

Lietuvā ir lojālāka pieeja un pieļautas daudzveidīgas izglītības formas ukraiņu bērniem. Tur ukraiņu skolotājiem atļauts mācīt ukraiņu bērnus klātienē pēc Ukrainas standartiem. Un šāda izglītība tiek pat līdzfinansēta.