Seksuālā vardarbība jebkurā vecumā atstāj sekas uz tālāko dzīvi, tai ir negatīva ietekme uz cilvēka sevis izjūtu un attiecībām. Jo īpaši, ja no tās ciests bērnībā, jāmācās atšķirt, kas ir sekss un seksuālā vardarbība. Un kāpēc cietušais nav vainīgs, ja radies uzbudinājums arī tad, ja sekss ir uzspiests. Šajā rakstā par to, kā pēc jebkad piedzīvotas seksuālās vardarbības mācīties veidot veselīgas intīmās attiecības un piedzīvot patīkamu mīlēšanos. To vērtīgi lasīt arī cietušo partneriem, lai otru labāk izprastu un sniegtu atbalstu ceļā uz seksu kā patīkamu nodarbi, nevis tādu, kas asociējas ar sāpīgām atmiņām.
"Jebkad piedzīvota seksuālā vardarbība ir cilvēkam kaitējoša, bet jo īpaši, ja tā notikusi bērnībā, – tā ir ļoti postoša," raksta psihoterapeite Robina Brikele portālā "Psych Alive". "Daži upuri ne tikai pacieš pāridarījumus no cilvēkiem, no kuriem ir atkarīgi, viņi spiesti arī slēpt patiesību. Viņiem garīgi, emocionāli un fiziski jāpielāgojas, lai izturētu atkārtotu apdraudētību, izolāciju, divkosību un nevēlamu, neizbēgamu uzbudinājumu, ko viņu ķermenis un prāts varbūt, vēl neesot tik attīstīts, nespēj saprast," tā par bērnībā piedzīvotu seksuālo vardarbību teic speciāliste.
Vēl viens ļoti svarīgs aspekts šiem upuriem ir piekrišanas nozīme. Kā baudīt intīmās attiecības un veselīgu seksu, ja gūtā vardarbības pieredze izraisa šausmas vai apjukumu saistībā ar seksu?