Seksuālā vardarbība jebkurā vecumā atstāj sekas uz tālāko dzīvi, tai ir negatīva ietekme uz cilvēka sevis izjūtu un attiecībām. Jo īpaši, ja no tās ciests bērnībā, jāmācās atšķirt, kas ir sekss un seksuālā vardarbība. Un kāpēc cietušais nav vainīgs, ja radies uzbudinājums arī tad, ja sekss ir uzspiests. Šajā rakstā par to, kā pēc jebkad piedzīvotas seksuālās vardarbības mācīties veidot veselīgas intīmās attiecības un piedzīvot patīkamu mīlēšanos. To vērtīgi lasīt arī cietušo partneriem, lai otru labāk izprastu un sniegtu atbalstu ceļā uz seksu kā patīkamu nodarbi, nevis tādu, kas asociējas ar sāpīgām atmiņām.
"Jebkad piedzīvota seksuālā vardarbība ir cilvēkam kaitējoša, bet jo īpaši, ja tā notikusi bērnībā, – tā ir ļoti postoša," raksta psihoterapeite Robina Brikele portālā "Psych Alive". "Daži upuri ne tikai pacieš pāridarījumus no cilvēkiem, no kuriem ir atkarīgi, viņi spiesti arī slēpt patiesību. Viņiem garīgi, emocionāli un fiziski jāpielāgojas, lai izturētu atkārtotu apdraudētību, izolāciju, divkosību un nevēlamu, neizbēgamu uzbudinājumu, ko viņu ķermenis un prāts varbūt, vēl neesot tik attīstīts, nespēj saprast," tā par bērnībā piedzīvotu seksuālo vardarbību teic speciāliste.
Vēl viens ļoti svarīgs aspekts šiem upuriem ir piekrišanas nozīme. Kā baudīt intīmās attiecības un veselīgu seksu, ja gūtā vardarbības pieredze izraisa šausmas vai apjukumu saistībā ar seksu?
Psihoterapeite turpina: "Es redzu, kā šie cietušie grib izdziedināties pēc seksuālās vardarbības pieredzes. Viņiem ir visas tiesības izdziedināties un saņemt nepieciešamo palīdzību, lai pārvarētu vardarbības radītās traumas un baudītu veselīgu seksu un attiecības."
Tālāk uzrunāsim seksuālās vardarbības upuri "tu" formā.
"Neatkarīgi no tā, kādi šķēršļi vai grūtības var rasties, tā nav tava vaina. Neatkarīgi no tā, kādu kaunu vai sāpes tu joprojām izjūti, tu vari atrast veidu, kā atgūties no vardarbības pieredzes, veidot veselīgas attiecības un piedzīvot patīkamu seksu," iedrošina psihoterapeite.
Uzbudinājums var būt arī seksuālas vardarbības situācijā, tā nav tava vaina
Ir svarīgi zināt atšķirību starp seksu un vardarbību. "Zināšanas par piekrišanu ir ļoti svarīgas, lai palīdzētu seksuālās vardarbības upuriem skaidri ieraudzīt savu pagātnes pieredzi. Tiklīdz tu saproti atšķirību starp seksu un vardarbību, tu vari atpazīt, ka tava veselīgā tieksme pēc tuvības ir pavisam kas cits nekā intīmās varas sagrābšana, kas tikusi tev uzspiesta ļaunprātīgas seksuālās darbības rezultātā. Sekss ir tad, kad tu dari, ko vēlies, seksuālas vardarbības situācijā tā nav!" uzsver Brikele.
Nevēlama uzbudināšana nevēlama seksuāla kontakta laikā nav saistīta ar izvēli vai veselīgu vēlmi!
"Uzbudinājums nekādā gadījumā nenozīmē, ka tu to gribēji vai izbaudīji.
Sekss ir lēmums tavās smadzenēs, kaut kas, ko vēlies pēc savas brīvas gribas un ko tu vari baudīt!" skaidro psihoterapeite.
Veselīgas seksuālās attiecības ietvers šādas lietas:
- Tu esi piekritis seksuālai saskarsmei.
- Tavas smadzenes "saka", ka tu to vēlies, jo tā ir tava brīva izvēle.
- Tas ir patīkami vai baudpilni.
Pagātnē pieredzētas vardarbības ietekme uz seksu tagadnē
Seksuālo vardarbību pārdzīvojušajiem šī trauma var izraisīt spēcīgas negatīvas emocijas, kas saistītas ar seksuālo tieksmi vai uzvedību. "Ja kaut kas ir biedējošs, tas izraisa smadzeņu cīņas/bēgšanas/sasalšanas reakciju – īpaši smadzeņu daļai amigdalai, kuru mēs nevaram apzināti kontrolēt.
Kā zināms no pētījumiem, neironi, kas darbojušies vienlaikus, savienojas. Tas nozīmē, ka pagātnes vardarbības dēļ cilvēkam var būt bailes un negatīvas jūtas, kas automātiski "savienojas" ar seksuālo reakciju. Tāpēc traumas pārdzīvojušie bieži piedzīvo riebumu, sāpes, diskomfortu seksa laikā vai biedējošas pagātnes atmiņas, pat ja viņi ir drošībā ar kādu, kuru šobrīd izvēlas paši," skaidro psihoterapeite.
Veselīgas attiecības seksuālās vardarbības upuriem
Veselīgas attiecības, kuru pamatā ir mīlestība, līdzjūtība un rūpes, var palīdzēt traumu pārdzīvojušajam mācīties pozitīvus veidus, kā izjust seksuālu baudu, vēlmi un piekrišanu. Veselīgas attiecības seksuālās vardarbības upurim var būt lieliska augsne, kur "ārstēties".
"Drošība un pieķeršanās attiecībās ļauj izdziedināties un izbaudīt labu seksu ar partneri! Kad esi apņēmības pilns, mīlošās attiecībās ar savu partneri, kurš zina tavu piedzīvoto traumu, tu vari izzināt, kas tev nepieciešams, kā komunicēt tā, lai tu justos droši.
Kad tu saproti, ka vardarbība un sekss nav viens un tas pats, tu vari sākt iepazīt savu neaizsargātību un justies seksuāli droši. Veselīgās attiecībās ir mīlestība, gādība, patīkams sekss. Un to var attīstīt tad, ja vari otram pavēstīt to, kas tev ir nepieciešams. Tas ir iespējams!
Ir ļoti svarīgi zināt, kas tev ir nepieciešams, lai justos droši un baudītu seksu, un spētu tajā dalīties ar savu partneri. Dažas vajadzības, kurās vari dalīties ar savu partneri:
- izvēlēties ieslēgt apgaismojumu;
- izvēlēties nodarboties ar seksu noteiktā vietā;
- plānot mīlēšanos ar savu partneri – līdz ar to tas ir sagaidāms notikums (ne pēkšņs);
- praktizēt seksu ar sev tīkamu rutīnu, piemēram, tu un tavs partneris ieturat kopīgu maltīti vai samīļojat viens otru, vai arī pats dari kaut ko, kas palīdz tev justies sazemēti un droši; varbūt tev patīk ieiet vannā un uzvilkt ietērpu, kurā jūties skaisti un ērti;
- tu esi iniciators, tavs partneris ļauj tev uzņemties vadību un iet savā tempā;
- lūdz partnerim nenākt tev aiz muguras, neskūpstīt tavu kaklu, nedarīt vai neteikt noteiktas lietas, kas var būt "trigeris".
Tev un tavam partnerim, iespējams, būs jāizmēģina daudzas lietas, lai redzētu, kas jums der. Svarīgi ir veltīt laiku, lai noskaidrotu, kas tev ir nepieciešams, lai justos droši, un atklāti dalītos šajās ierosmēs ar savu partneri. Tas palīdzēs tavam partnerim patiesi būt ar tevi seksa laikā, un tas galu galā padarīs jūsu attiecības stiprākas un ciešākas.
"Bet darbs ar psihoterapeitu var palīdzēt dziedināties, mācot tev justies sazemētam un drošam, ar pārliecību, ka tev nedraud briesmas, veidojot veselīgas, uzticamas attiecības.
Kad traumu pārdzīvojušie sāk kļūt pret sevi līdzjūtīgāki, var notikt dziedināšana. Šis ir ceļš uz veselīgām attiecībām ar sevi, ar citiem un veselīgu seksuālo dzīvi, kas ir patīkama, droša un vēlama," iedrošina Brikele.
Kā atbalstīt partneri, kurš cietis no seksuālās vardarbības
Tālāk uzrunāsim cilvēkus, kuru partneris ir cietis no seksuālās vardarbības.
"Daudzi cilvēki, uzzinot, ka partneris ir cietis no seksuālās vardarbības, sastingst un jūtas satriekti, nezina, ko tālāk darīt un ko teikt vai neteikt, lai neradītu vēl lielāku kaitējumu," novērojusi psiholoģe Greisa Blučere.
Kā viņa raksta blogā "Shipspsychology", jāsniedz otram tāds atbalsts, kas uzlabo otra drošības un rīcības brīvības sajūtu, spēju kontrolēt notiekošo.
Lūk, ko iesaka Blučere:
- Vispirms tev jāparūpējas par sevi – tikai tad vari atbalstīt otru.
- Lai gan tavam mīļajam cilvēkam var būt grūtības, tu esi tikai cilvēks, un ir svarīgi, lai otrs meklētu profesionālu atbalstu, ja tas ir nepieciešams. Atbalstīt un būt informētam par mīļotā pieredzi nav tas pats, kas viņu "labot" vai "glābt". Viena no visnoderīgākajām lietām, ko vari darīt, – palīdzēt mīļotajam cilvēkam atrast un izmantot profesionālu atbalstu.
- Piedzīvotā trauma var ietekmēt cietušā rīcību un atveseļošanos. Ir svarīgi atcerēties – lai arī tavs atbalsts un izpratne var būtiski ietekmēt otra pašsajūtu, tu tomēr neesi atbildīgs par otra rīcību un rezultātu – tas ir ārpus tavas kontroles.
"Laiks, kad tev svarīgs cilvēks cīnās ar seksuālās traumas ietekmi, tev var būt mulsinošs un biedējošs. Tu varētu justies bezpalīdzīgs, satriekts, vientuļš, konfrontēts un bēdīgs. Iespējams, tuvais cilvēks ir mainījusies grūti saprotamā veidā un citādi veido attiecības ar tevi. Lai atbalstītu cilvēku, kura atveseļošanās tev rūp, ir nepieciešams laiks, pacietība un komunikācija," saka psiholoģe.
"Seksuālas traumas piedzīvošana automātiski nenozīmē, ka sekss un intīmā tuvība noteikti sagādās grūtības, tomēr, kā liecina daži pētījumi, nereti pēc seksuālās vardarbības cietušajiem ir grūtības gūt seksuālo apmierinājumu un baudu, un seksuālo uzbudinājumu pārtrauc bailes.
Tomēr citi cietušie ziņo par seksuālās aktivitātes palielināšanos pēc traumas," min psiholoģe.
Tā kā seksuāla rakstura traumai būtībā trūkst nosacījumu pozitīvai seksuālajai pieredzei (piekrišana, uzticēšanās, cieņa un drošība), citas seksuālās sekas var būt:
- apjukums seksuālās un emocionālās tuvības laikā;
- diskomforts, saņemot pieskārienu noteiktās ķermeņa vietās;
- izmaiņas tajā, kas paticis mīlēšanās laikā;
- īpašas vajadzības seksuālā kontakta vidē, piemēram, pēc ieslēgtas vai izslēgtas gaismas;
- grūtības sasniegt seksuālu uzbudinājumu vai ejakulāciju;
- distress, kauna vai vainas apziņa par seksuālo reakciju, interesi vai fantāziju;
- zems libido vai pilnīga izvairīšanās no seksa;
- iesaistīšanās seksuāli impulsīvā, kompulsīvā vai riskantā uzvedībā;
- grūtības izbaudīt mirkli seksa laikā;
- nepieciešamība pēc pornogrāfijas vai seksuāla rakstura palīglīdzekļiem, lai panāktu uzbudinājumu vai ejakulāciju;
- grūtības uzticēties seksuālajam partnerim;
- panikas lēkmes, norobežošanās vai atmiņu uzplaiksnījumi no vardarbības epizodēm seksa laikā;
- grūtības seksuālajās attiecībās, seksa jaukšana ar mīlestību, aprūpi, vardarbību, sāpēm, ar bezspēcību vai varu;
- izjaukta izpratne par seksa jēgu.
Kā atbalstīt partneri
Daži seksuālās traumas pārdzīvojušie atveseļojas nedēļās vai mēnešos paši vai ar draugu un ģimenes palīdzību. Citi cīnās ar sekām ilgāku laiku, bet daži atgūstas ar psihologa vai psihoterapeita atbalstu, vēstī Blučere. Viens no faktoriem, kam var būt nozīmīga ietekme uz atveseļošanos, ir tas, kā citi reaģē uz vēstīto un kāds ir atbalsta apjoms. "Cietušais, kuru kaunina vai uz kura stāstīto īsti nereaģē, var just, ka nav atbildes un atbalsta, un tas traumu var padarīt vēl smagāku. Tāpēc tava kā atbalsta personas loma var būt tik izšķiroša – vai tu mācēsi gudri ierādīt cietušajam, ka citi cilvēki ir uzticami un droši. Ir svarīgi, ka arī tu pats šajā laikā saņem atbalstu."
Daži svarīgi veidi, kā tu vari piedāvāt atbalstu:
- Tici viņam.
- Nemazini teiktā nozīmi. Nesaki: "Tas neizklausās tik slikti kā tas, kas notika ar Ievu." Vai arī: "Nu, salīdzinot ar to, kas varēja notikt, tev ir paveicies!"
- Saglabā mieru.
- Sniedz iespēju un laiku savam tuvajam cilvēkam runāt – ja un kad viņš to vēlas.
- Nespied runāt ar tevi vai stāstīt visu sīkumos, ja otrs to nevēlas.
- Uzmanīgi un atvērti uzklausi pieredzēto. Nepiedāvā risinājumus, ja otrs to nav prasījis.
- Apstiprini viņa jūtas un reakcijas. Saki, piemēram: "Es saprotu, kāpēc tu dažreiz jūti bailes. Es arī tā justos."
- Nenosodi otru, viņa domas, darbības vai to, ko viņi izdarīja vai neveic. Ikviens dara vislabāko, ko tajā brīdī var (un, atrodoties apdraudējuma stāvoklī, mainās cilvēka spējas).
- Iedrošini otru, sakot, ka esi te, lai viņu atbalstītu. Saki, piemēram: "Ko es varu darīt šobrīd un nākotnē, lai tevi atbalstītu? Ko tu vēlētos?"
- Saki, ka notikušajā nebija viņa vainas.
- Normalizē otra reakciju. Piemēram, saki: "Esmu pārliecināts, ka ikviens, kurš ir pieredzējis to, ko tu, būtu reaģējis/atbildējis tāpat."
- Esi pacietīgs – iespējams, būs labās un sliktās dienas.
- Atbalsti otra rīcību – vienīgā prioritāte ir viņa atveseļošanās, un cietušais nav atbildīgs par to, lai apturētu varmāku no iespējama turpmāka kaitējuma, vienlaikus viņam ir visas tiesības veikt tiesiskas darbības.
- Atbalsti tuvo cilvēku, lai viņš iegūtu nepieciešamo informāciju, apzinātu palīdzības iespējas, ja viņš to meklē.
- Iedrošini cerībai un iespējai atveseļoties. Saki, piemēram: "Kādu laiku tas var šķist grūti, bet tu to pārvarēsi. Un es būšu tev blakus visu laiku."
- Saglabā konfidencialitāti un nepārkāp otra uzticēšanos. Turi solījumus, ko esi devis.
- Palīdzi otram justies droši un pajautā, kas viņam nepieciešams, lai justos droši.
Izpēti, kas aktivizē traumatisko pārdzīvojumu
To var darīt tikai tad, kad partneris tam ir gatavs, uzsver psiholoģe: "Kad cilvēks ir gatavs dalīties vai apspriest notikušo, svarīgi ir izpētīt (tik, cik otrs ir gatavs), kas ir "trigeri" – konkrēti scenāriji, jutīgas ķermeņa zonas vai maņu pieredze, kas atsauc atmiņā vardarbībā piedzīvoto. Tas var ietvert arī attiecību dinamiku (piemēram, varas vai kontroles trūkuma sajūtu).
Cietušais var vēlēties izvairīties no dažiem šiem izraisītājiem vai piedzīvot to pašu pieredzi, bet nu jau drošā veidā ar uzticamu cilvēku. Ir svarīgi atcerēties, ka seksa laikā var atkārtoti parādīties smagas atmiņas vai domas, kas saistītas ar seksuālo vardarbību," min Blučere.
Viņa iesaka visu darīt lēnām, jo pats partneris var neatpazīt aspektus, kas izraisa reakciju. Prioritāte šeit ir drošības sajūta. "Ļauj cietušajam noteikt tempu un nemēģini viņu steidzināt vai piespiest uz jebkāda veida pieskārieniem vai seksuālu tuvību," min psiholoģe.
Tāpat ļoti svarīgs ir jau pieminētais piekrišanas moments. "Tavs partneris ir pieredzējis, ka tiek pārkāptas viņa robežas, tāpēc ir svarīgi skaidri uzsvērt, ka robežas, kas ir jūsu attiecībās, tiks ievērotas.
Runājiet par to, kā sakāt viens otram "jā" un "nē" un kā katrs jūtaties, kad atbilde ir "nē". Skaidri izrunājiet, ka piekrišanu jebkurā brīdī var atsaukt un tā ir jāsniedz atkārtoti katrā jaunā tuvības reizē. Papildus runājiet par savām robežām un ierobežojumiem. Var izmēģināt izmantot luksoforu stratēģiju.
Sarkanā gaisma nozīmē: es šobrīd nevēlos nodarboties ar seksu, saņemt seksuālus pieskārienus vai būt intīmi tuvs.
Oranžā gaisma nozīmē: es esmu uz robežas, neesmu pārliecināts, vai pārslēgties uz zaļo vai sarkano gaismu.
Zaļā gaisma nozīmē: es šobrīd vēlos un piekrītu seksam, seksuāliem pieskārieniem.
Var būt noderīgi pajautāt otram: "Kura gaisma šobrīd "deg tavā luksoforā"?"
Izrādi mīlestību un seksualitāti citos veidos
"Ir svarīgi, lai tavs partneris sajustu, ka tu novērtē jūsu saikni un tuvību daudzos dažādos veidos, jo īpaši tāpēc, ka sekss otram ir bijis nedrošs. Sekss ir "ķirsītis uz intimitātes tortes". Jā, tas ir lielisks, taču ir tik daudz citu veidu, kā paust mīlestību, pieķeršanos un tuvību savam partnerim. Padomā, kā tu vēl to vari izrādīt. Ko tu vēl vari darīt, lai paustu savu vēlmi pēc otra? Kā citādi vari izpētīt savu attiecību erotisko pusi? Fiziskais pieskāriens ir tikai viens veids, kā var dot un saņemt mīlestību, – vai zināji, ka ir vēl četri?! Tie ir apliecinājuma vārdi, kvalitatīvi kopā pavadīts laiks, praktiski darbi un dāvanu sniegšana. Padomā, kā tev patīk dot un saņemt mīlestību. Un kā ir otram?" aicina aizdomāties psiholoģe.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
