Partneru sarunas par naudu: kāpēc uzjunda emocijas un kā veiksmīgāk pārrunāt finanses

Šķetina psiholoģe Antea Sulivana portālā "Sexual health and intimacy psychological servicies".

Nauda ir sociāli pieņemts veids, kā pārvērst vērtību, un vērtība ir subjektīvs termins. To ietekmē mūsu audzināšana: kā pret naudu attiecās ģimenē, kādas emocijas tās mūsos raisa, kādā kultūrā un sociālā vidē augām un kā tur par to vēstīja.

Attiecībās mēs apmaināmies dažāda veida resursiem un enerģiju – emocionālo, garīgo, sociālo, fizisko, seksuālo un finansiālo. Liela daļa cilvēku attiecības jūtas labi, ja notiek taisnīga enerģijas apmaiņa. Taču jautājums par taisnīgumu ir saistīts ar vērtību, ko piešķiram apmainītās enerģijas kvalitātei un kvantitātei.

Dažreiz var pat būt vieglāk izvairīties no šādām sarunām. 2019. gadā Austrālijā "Relationships Australia" veica pētījumu, kas rādīja šādus datus:

Sarunas par naudu ar partneri var izraisīt bailes, taču tas var arī pacelt jūsu attiecības uz nākamo līmeni. Savstarpēja izpratne par finansēm jūsu attiecībās var veicināt cieņas, sadarbības un saiknes sajūtu. Tas var apstiprināt un izgaismot, ko jūs abi domājat par naudu, kādu vērtību tai piešķirat, tas var palīdzēt jums sadarboties, lai sasniegtu individuālus un kopīgus finanšu mērķus.

Lai sāktu noderīgu, atklātu sarunu ar partneri par naudu, vispirms tev pašam ir jāsaprot nozīme, kādu vērtību tai piešķir un kādas tev ir attiecības ar naudu.

Tavs "naudas stāsts" ir par tavu attieksmi, uzskatiem un vērtībām, ko tu veido attiecībā uz naudu un finansēm dzīves laikā. Bieži vien "naudas stāsts" sāk veidoties bērnībā, un to ietekmē attieksme pret finansēm, uzskati un prakse audzināšanas laikā.

Piemēram, ja tu uzaugi vidē, kur naudas bija maz vai vecāki (vai aprūpētāji) bieži jutās noraizējušies par savām finansēm, tu varētu būt taupīgs pieaugušā vecumā un stingri kontrolēt tēriņus. Savukārt, ja esi audzināts vidē, kurā naudas plūsma tika stingri kontrolēta, pieaugušā vecumā tam sekas var būt arī – lielu nozīmi piešķirt finansiālai brīvībai un neatkarībai. Šāds cilvēks var naudu tērēt "jautrām" aktivitātēm, piemēram, ceļojumiem, pārtikai un modei. Ir noderīgi pārdomāt savu "naudas stāstu", uzdodot sev dažus vienkāršus jautājumus:

Uzskatus un attieksmi pret naudu lielā mērā ietekmē arī sociālie un kultūras faktori. Piemēram, daudzās kultūrās panākumi un sociālā pieņemšana bieži ir saistīti ar finansiālo stāvokli. Tomēr, kad finansiāls ieguvums kļūst par vissvarīgāko prioritāti, tas var izraisīt to cilvēku ekspluatāciju, kuri atrodas mazāk izdevīgā stāvoklī. Attiecībās cilvēks var izmantot savu finansiālo stāvokli, lai kontrolētu citus.

Šāda veida attiecībām saistībā ar finansēm var būt ilgstoša ietekme uz attiecībām. Piemēram, vienam partnerim var rasties "ieslodzījuma" sajūta, viņš var devalvēties, zaudēt finansiālo neatkarību vai ir lielāks risks tikt finansiāli ļaunprātīgi izmantotam.

Cilvēki, kuru vērtību augšgalā ir panākumi un nauda, var mazāk nozīmes piešķirt savstarpējai saiknei, autentiskumam un cieņai attiecībās. Viņi var meklēt pašvērtības sajūtu savā finansiālajā un statusa izaugsmē nevis dzīves pieredzē, kas sagādā prieku un kā tas varētu ietekmēt citus.

Mēs bieži varam tērēt naudu, lai regulētu emocijas. Kad cilvēks pērk jaunu preci, viņš uzreiz saņem dopamīna triecienu, taču neilgi pēc tam efekts – neiroķīmiskā "atlīdzība" mazinās.

Nav brīnums, ka pētījumi liecina – mūsu attiecības ar naudu bieži vien ir emocionālas.

Ir svarīgi pārdomāt, kā nauda liek tev justies un vai tu to izmanto, lai tiktu galā ar emocijām vai izvairītos no tām. Var būt noderīgi pārdomāt savus tērēšanas paradumus un noskaidrot, vai vari pamanīt kādas kopīgas emocijas un tēmas, kas grozās ap tēriņu tēmu. Galu galā visus tēriņu un domāšanas modeļus, kas tev ir, tu galu galā ieviesīsi savās attiecībās, tāpēc ir lietderīgi tos apzināties un saprast, lai varētu to izskaidrot partnerim.

Vairāk izpratis savas attiecības ar naudu tagad vari ķerties klāt tam, kā runāt par finansēm ar partneri.

1. Zini arī partnera "naudas stāstu"

Pārdomājot savu pieredzi, tu varētu saprast, ka arī citiem ir savs stāsts par naudu. Un tas var būt gluži atšķirīgs. Pieejot sarunai ar atvērtību un vēlmi saprast otra stāstu, tiek izveidota droša telpa jūsu komunikācijai.

2. Komunicē uzmanīgi

Uzmanīgi izvēlies vārdus. Tu vari veicināt drošības un atklātības vidi sarunā, izvairoties no tādu vārdu lietošanas, kas liek domāt par vainošanu vai spriedumu.

No tā var izvairīties, koncentrējoties uz savām domām un jūtām par tēmu, nevis uz otra uzvedību.

Praktizē aktīvo klausīšanos. Aktīva klausīšanās palīdz abpusēji justies sadzirdētiem un saprastiem. Aktīvi klausoties, tu nepārtrauc otru, kad viņš runā, koncentrējies uz teikto un mēģini beigās savilkt kopsaucēju par viņa teikto, lai pārliecinātos, vai to pareizi saprati.

Izsakiet atzinību viens otram. Nekoncentrējies tikai uz izaicinājumiem vai bažām! Ir svarīgi ieraudzīt vienam otra stiprās puses attiecībās uz naudu gan individuāli, gan attiecību ietvarā. Tici, jums abiem tādas ir!

3. Nosakiet mērķus

Plānojot sarunu, ir svarīgi saprast, kas jums ir nepieciešams, jo tas var ietekmēt to, kā jūs veidojat veiksmīgāku sarunu. Ja vēlies uzzināt, kādas ir tava partnera attiecības ar naudu, tas var ietvert atklātu diskusiju. Un tā ir bez noteikumiem vai struktūras, tajā ikviens var runāt tik ilgi, cik viņam nepieciešams, bez ierobežojumiem, noteikumiem vai gaidām. Šāda veida diskusijā valda drošības, vienlīdzības un godīguma sajūta.

Piemēram, tu vari sākt atklātu diskusiju, pajautājot partnerim: "Man šķiet, ka naudas uzkrāšana patiešām ir izdevīga, vai tu esi vairāk krājējs vai tērētājs?" nevis "Cik daudz tev ir uzkrājumu?"."

Savukārt, ja sarunas mērķis ir izveidot budžetu kopīgai mājsaimniecībai, iespējams, jūs vēlēsieties strukturētāku sarunu ar konkrētiem jautājumiem.

4. Rēķinies, ka saruna var raisīt dažādas emocijas

Tā kā nauda ir saistīta ar vērtībām un emocijām, cilvēkiem var būt savs sarežģītais naudas stāsts un tēma var uzjundīt smagas emocijas gan tev, gan partnerim. Ir ļoti svarīgi pievērsties šai tēmai uzmanīgi un iecietīgi. Tāpat ir svarīgi paturēt prātā, ka var ievajadzēties sarunas pārtraukumu un, iespējams, to turpināt pēc atpūtas vai pārdomām.

5. Esi gatavs, ka vari nepiekrist otram, un tas ir labi

Respektēt partneri nozīmē atpazīt un saprast viņa citādību. Otram var būt atšķirīgas attiecības ar naudu, citas prioritātes un vērtības nekā tev, un ir svarīgi to saprast. Un tad var kopīgi lemt, kā jūsu abu finanses vislabāk strādās jūsu labā.

6. Izstrādājiet plānu, kas der jums abiem

Iespējams, no sociālās vides un kultūras tavā izpratnē ir iedzīvojusies ideja, ka cilvēkiem partnerattiecībās vajadzētu dalīties visā, arī finanšu līdzekļos. Realitātē noteikumu nav – ir svarīgi vienoties, kā vislabāk ir tieši jums. Varbūt jūs vēlaties šķirtus finanšu līdzekļus un vienu kontu dalītajiem maksājumiem, vai varbūt viens no jums attiecībās sniedz lielāku ieguldījumu, kas nav finansiāls, piemēram, rūpējas par mājas dzīvi un bērniem, bet otrs vairāk iegulda naudā. Ir svarīgi, lai tu un tavs partneris izrunātu plānu, kas šķiet vienlīdzīgs un godīgs pret visiem, apzinoties, ka tas var mainīties.

Šeit ir daži jautājumi, kurus, iespējams, tu vēlētos uzdot savam partnerim saistībā ar naudu. Pielāgo tos savai situācijai.

Atcerieties, ka šīs sarunas ir process, nevis vienreizējs notikums. Ir svarīgi, lai tu turpinātu runāt par savām individuālajām un kopīgajām finansēm visu attiecību laikā, lai nodrošinātu, ka mērķu, gaidu un jūsu finansiālās situācijas maiņas gadījumā jums joprojām būtu vienots skatījums.

Savukārt, ja jau ir nesaskaņas par finansēm, ārste psiholoģe Šenona Karija, kura daudz strādā ar pāriem, portālā "The Cut" iesaka šādu sarunu (un vispār jebkuru grūtu pāru sarunu) sākt, nosaucot dažas lietas, kuras novērtē partnerī.

"Tās var būt arī mazas nianses, piemēram, tas, ka otrs nedēļas sākumā izveda pastaigā suni vai gatavoja vakariņas," viņa saka. Raksta autore Šarlote Kovla teic, ka viens viņas draugs šo taktiku sauc par "sūdu sviestmaizi" – tu sāc ar labām lietām (teiksim, "tu dari to un to lieliski, un es vēlos zināt, ka esmu tev par to pateicīgs"), pēc tam izsaki savas bažas (piemēram, "man radies iespaids, ka es maksāju lielāko daļu no mūsu rēķiniem"), pēc tam pabeidz ar citu apstiprinājumu (teiksim, "es zinu, ka tu esi ļoti smagi strādājis un es lepojos ar tevi" u.t.t.). Šī stratēģija mazina tevis negatīvā teiktā negatīvo atgriezenisko saikni, kas varētu otram drīzāk teikto likt pārdomāt.

"Lielākoties konflikti beidzas uz tādas emocionālās nots, kā sākās," piebilst Karija. "Ja sāksi diskusiju karstu emociju vadīts, iespējams, beigsiet to, jūtoties dusmīgi. Bet, ja jau sākumā būsi maigs un partneris gūs arī labumu sarunā, ne tikai šaubas, tad, pat ja pa vidu ies karsti, vistacamāk, viss beigsies labi."