Kādēļ gadu gaitā mēs zaudējam draugus

Savukārt portāls "The Atlantic" uz tēmu paraugās jau daudz plašāk, un šajā rakstā speciālisti centīsies tikt skaidrībā, kādēļ tā notiek, ka līdz ar gadiem zaudējam draugus, un kā iespējami veiksmīgāk to pieņemt, tikt galā ar problēmām, kas no tā izriet. Kā ir ar tevi? Vai tev patlaban ir draugi, ar kuriem būt kopā?

Bērnībā mēs galvenokārt draudzējamies ar bērniem no vienas klases vai kaimiņiem. Šajā laikā mums vēl nav īpašu interešu, dvēselisku sarunu un tuvības. Bērni rotaļājas, mācās līdzpārdzīvot un vienojas kopībā kādu kopīgu mērķu sasniegšanā.

Pusaudžu, jauniešu vecumā (13-19 gadi) mēs saglabājam daļu no skolas laika draugiem un ieviešam jaunus. Šajā laikā tuvi vienaudži daļēji aizstāj pat vecākus. Parādās dvēseliska tuvība un savstarpējs atbalsts, mēs mācāmies būt atklāti pret citiem cilvēkiem, uzticēties viņiem un saprast, ko vēlas viņi. Tāpat draudzība gatavo šos jauniešus pāra attiecībām.

Jaunībā (19-30 gadi) sociālie sakari sasniedz virsotni. Tiesa, mēs zaudējam daļu draugu, taču pārtrūkušie kontakti ar uzviju piepildās ar jauniem. Kursa biedri, pirmie darba kolēģi, partneri, viņu draugi un paziņas – sociālais loks ir plašs un dažāds.

Bet, lūk, pēc 30 gadu vecuma mūsu sakari lēnītēm sāk mainīties. Pusaudži ar draugiem pavada 29 procentus no visa laika, kad paši ir nomodā, bet vidēja vecuma cilvēkiem šis rādītājs nokrītas līdz septiņiem procentiem laika.

Ap 65 gadu vecumu 12 līdz 22 procenti cilvēku vispār paliek bez draugiem. Un lai gan laika, lai socializētos pensionāriem ir daudz vairāk, daudziem vienkārši, nav ar ko komunicēt. Vecie sakari ir pazaudēti, bet ieviest jaunus ir visai sarežģīti.

Ir daži iemesli, kādēļ pieauguši cilvēki pārstāj aktīvi ieviest jaunus kontaktus un zaudē draudzīgas attiecības ar veciem draugiem.

Mainās vajadzības un socializēšanās mērķi

Pusaudžiem un jauniem cilvēkiem šķiet, ka viņi dzīvos mūžīgi. Šajā laikā prioritāšu izlasē ietilpst informācija ievākšana par pasauli, bet šī mērķa sasniegšanai vislabāk piemēroti dažādi sociālie kontakti. Jauni cilvēki komunicē ar visiem pēc kārtas, viegli iepazīstas un tiecas pēc vienaudžiem.

Ar vecumu ainiņa mainās. Cilvēki apzinās, ka dzīve nav mūžīga un to vajadzētu veltīt kaut kam patīkamam. Draugu daudzums sāk samazināties: paliek tikai tie, kuri nodrošina emocionālo tuvību un siltumu. Pārējie bez žēlastības tiek izslēgti no sava sociālā loka.

Prioritātes novirzās par labu ģimenei

Sākumā laulība paplašina sociālo loku: cilvēki satuvinās ar draugiem un laulāto radiniekiem. Tomēr ar laiku prioritātes nosliecas tieši uz ģimeni. Partneris nodrošina cilvēkam to, ko viņš agrāk guva no draugiem: partneris kļūst gan par izklaidētāju, gan apmierina emocionālās vajadzības – sniedz atbalstu un mierinājumu, palīdz morāli un fiziski.

Neatliek laika socializēties

Tāpat kā laulība, arī iekārtošanās darbā var palielināt draugu skaitu. Cilvēki bieži komunicē ar tiem, kuri kaut kādā ziņā līdzinās viņiem pašiem: ir līdzīgs skatījums uz pasauli, līdzīgas intereses un sociālais statuss. Un iespējamība darba vietā satikt šādu cilvēku ir pietiekami augsta.

Vienlaikus vecie draugi pakāpeniski pazūd – laika trūkuma un interešu un sociālās stāvokļa pieaugošās plaisas dēļ.

Traucē dzīves apstākļi

68 procentos gadījumu draudzība vidējā vecumā beidzas pavisam nejauši, būtībā – apstākļu dēļ, piemēram, dzīvesvietas maiņas gadījumā. Tikai 25 procenti cilvēku apzināti pārtrauc attiecības, piemēram, kādas nodevības dēļ.

Tāpat, runājot par apstākļu maiņu, var minēt arī nelaimes gadījumus: kāda tuva cilvēka nāve. Pēc traumatiskiem notikumiem saikne ar draugiem var arī atslābt sēru dēļ, kad nepavisam nav vēlēšanās uzturēt ciešus kontaktus.

Virkne apstākļu un laika trūkums nereti mūs atstāj bez draugiem. Tas ir likumsakarīgi, bet nekā laba tajā nav. Galu galā draudzība cilvēkam ir nepieciešama ne mazāk, kā veselīgs miegs un fiziskas aktivitātes.

Kopš pašas bērnības draudzība savā ziņā nosaka mūsu veselību un labsajūtu. Bērni un pusaudži, kuriem ir draugi, vairāk interesējas par mācībām un labāk apgūst mācību priekšmetus, nekā bērni, kuri jūtas vientuļi. Emocionālā tuvība ar vienaudžiem paaugstina pašapziņu un samazina depresijas riskus.

Vecāka gadagājuma cilvēkiem tuvas attiecības un sociālais atbalsts palīdz saglabāt kognitīvās funkcijas, bet sociālā izolācija, tieši pretēji, pasliktina veselību un dzīves kvalitāti. To apstiprinājis ilgtermiņa pētījums par vairāk nekā 700 dažādu sociālo slāņu vīriešu dzīvi, mēģinot saprast, kas patiesībā padara cilvēkus laimīgus un veselus. Par minēto pētījumu vietnē "ted.com" runā psihiatrs, psihoanalītiķis Roberts Valdingers, – izrādās, ka tie, kuriem ir spēcīga saikne ar radiniekiem, draugiem un savu kopienu, dzīvo laimīgāk un ilgāk saglabā labu pašsajūtu un atmiņu, nekā tie, kuri jūtas vientuļi vai nav apmierināti ar savām attiecībām ar līdzcilvēkiem.

Vienīgais veids, kā uzlabot savu dzīvi jebkurā sfērā – veltīt tam laiku. Un draudzība nav izņēmums!

Uzturi vecās attiecības

Draudzība nav statiska: tā tiek veidota, uzturēta un pārtraukta. Jebkurā dzīves brīdī tuvība starp cilvēkiem var pieaugt, kristies vai palikt nemainīga, un kādā līmenī būs jūsu attiecības, ir atkarīgs no ieguldījumiem.

Tiecies ar draugiem, piezvani viņiem, interesējies par viņu dzīvi. Pamēģiniet kopā darīt kādas lietas, kas būtu svarīgas jums abiem. Piemēram, kopā paskriet rīta stundā, brīvdienās aiziet uz kino, izdarīt kaut ko labu vai vienkārši tāpat vien – reizi nedēļā satikties pie kafijas krūzes, bet tad patiešām – obligāti! Bez izņēmuma gadījumiem!

Maini vidi, lai parādītos jauni sakari

Sociālā konvoja teorija nosaka: visas dzīves garumā mūs pavada grupa ļaužu, kuri mainās atkarībā no apstākļiem. Katras izmaiņas vidē perspektīvā var dāvāt jaunus draugus.

Ievies jaunas aizraušanās: pieraksties uz kādu meistarklasi, aizej uz grupu nodarbību sporta zālē, atrodi savā pilsētā sabiedrību ar vienādām interesēm. Tu vari ieviest draugus jebkurā vecumā, un jo vecāks kļūsti, jo jēgpilnākas un dziļākas būs jaunās attiecības.