Ģimene ar veselīgu vai drošu disfunkcijas līmeni atzīst, ka tā nav pati pilnība, bet visi cenšas viens otru atbalstīt un atklāti apspriež problēmas, nevis vaino tuvos. Savukārt ģimenes ar neveselīgu disfunkcijas līmeni riskē kaitēt bērniem, parasti vecāki slikti izturas pret atvasēm, ignorējot viņu personīgās robežas un iesējot vainas sajūtu, portālā "Psychology Today" saka psiholoģe Keitija Gilisa.
Psiholoģe brīdina: dzīve disfunkcionālā ģimenē gandrīz pilnīgi droši atstās nospiedumus uz jau pieauguša cilvēka uzvedību un raksturu. Visbiežāk cilvēki, kuri auguši toksiskā vidē, stāsta par galvenajiem noteikumiem, kuri it kā nerakstīti mājās pastāvējuši. Lūk, Gilisa min 10 tipiskākos!
Problēmu noklusēšana
Grūtības un sarežģījumi piemeklē visus. Bet ģimenes, kur patiešām viss ir labi, ir gatavas apspriest "nepilnību" un domāt par to, kā situāciju labot. Vēl jo vairāk – ir brīži, par kuriem pat var pasmieties, jo ir taču zināms fakts, ka smiekli ir viens no veidiem, kā veiksmīgāk pārdzīvot problēmu, ko tu tieši patlaban nespēj vairs ietekmēt. Toksiskā ģimenē ir nerakstīts likums: mēs nerunājam par disfunkcijām vai trūkumiem, to nav, tie vienkārši neeksistē. Tāda noklusēšana var novest pie katastrofas, uzskata psiholoģe.
Naidīga komunikācija
Komunikācija var šķist tik biedējoša un mulsinoša, ka "izdzīvojušie" ģimenes locekļi jūtas iztukšoti un traumēti. Viņi cenšas tikt skaidrībā ar situāciju, taču to izdarīt ir loti sarežģīti, – kad realitāte tiek noliegta, bet pasīvi-agresīvās un citas aizvainojošas prakses kļūst par normu. Bieži kaut kas šāds notiek ģimenēs, kurās vecāki cieš no narcisma vai citiem personības traucējumiem.
Atriebība ar sodīšanu
Vispār jau sodīšana ir normāla reakcija par kādu rīcību, akcentē psiholoģe, taču tūliņ pat norāda, ka toksiskās ģimenēs bērnus bieži soda nevis par to, ko viņi ir izdarījuši, bet gan par to, ka viņi ir satraukuši vecākus. Tāda, lūk, ir atriebības forma! Bērns var iemācīties izlavīties no soda, piemēram, mānoties par sliktu atzīmi skolā, taču tikpat labi viņš var tikt sodīts, ja strīdēsies pretī vecākiem, ja viņam būs savs viedoklis vai viņš pārkāps kaut kādus nerakstītus ģimenes likumus.
Tuvinieku šantažēšana
Tavas jūtas var tikt izmantotas pret tevi. "Kāda mana kliente bērnībā baidījās no tēva reakcijas un pastāstīja par to mammai. Savukārt māte, kad sadusmojās uz meitu, par viņas bailēm izstāstīja meitas tēvam, lai tikai iegūtu varu, kontroli un iebiedēšanu," stāsta Gilisa.
Pieaugušā vajadzības tiek noteiktas kā prioritāras
Runa ir nevis par to, ka mamma ieslēgusi filmu pieaugušajiem multenes vietā vai paslēpusies uz 20 minūtēm vannas istabā, lai pabūtu viena. Toksiska situācija kļūst, kad vecāka emocionālās vajadzības globāli tiek noteiktas par prioritārām. Proti, ja mammai vai tētim ir slikts noskaņojums, slikti būs arī bērniem. Bērna emocionālās vajadzības vienmēr būs otrajā vietā un arīdzan nav izslēgts fakts, ka viņiem vispār tiktu veltīta uzmanība.
Liegtas tiesības dusmoties
Lai kas arī nenotiktu, vecāks ir "svētā govs". Un pat tad, kad viņam nav taisnība, bērnam nav tiesību aizvainoties uz viņu. "Dažās kultūrās bezierunu cieņa pret vecākiem cilvēkiem tiek uzskatīta par normu, bet ir ļoti kaitīgi aizliegt bērniem izteikt savas jūtas un emocijas. Tieši pretēji – bērnus ir jāmudina izteikt aizvainojumu, taču vienlaikus ir jāmāca to darīt saudzīgi un droši," skaidro psiholoģe Gilisa.
Ģimenes lomu samainīšana
Ļoti bieži emocionāli nelabvēlīgās ģimenēs bērni ir spiesti emocionāli kalpot vecākiem. Ja dažreiz jūti, ka tavs bērns ir vecāks un gudrāks par tevi pašu, aizdomājies, vai tikai neesat gluži nejauši samainījušies vietām.
Robežu dzēšana
Mentāli veselīgās ģimenēs robežas ir ne tikai fiziskas, bet arī emocionālas, tās tiek atbalstītas un cienītas. Toksiskās – nē. Vecāki var mierīgu sirdi lasīt pusaudža dienasgrāmatu, bet pēc tam personiskās atklāsmes izmantot pret viņu. Bērniem nav tiesību atteikties no apskāvieniem vai nevēlamām sarunām. Privātums tiek aizliegts, bet ja bērns tam iebilst, piemēram, aizslēdzot savas istabas durvis, par viņu var pat dzēlīgi pasmieties.
Šaubīšanās par citiem cilvēkiem
Bērni, kuri izauguši toksiskās ģimenēs, ar grūtībām spēj saprasties ar citiem cilvēkiem. Viņi atzīstas, ka sevi uzskata par "citādiem", viņi ir pārliecināti, ka viņus nesapratīs. Psihologi to saista ar faktu, ka bērnībā viņiem ir iedēstīta doma: nevienam nedrīkst uzticēties.
Dzīvošana negatīvismā
Viss dzīvē nevar būt tikai labs un mierīgs. Toksiskās ģimenēs vienmēr ir jābūt kādam, uz ko dusmoties vai aizvainoties. Negatīvisms un stress barojas no iekšpuses. Turklāt cilvēks nekad nesaprot, ko viņš tādu ir izdarījis, jo pēc būtības viņa vaina nav bijusi.
Turpinājumā lasi portāla "Cālis" arhīva rakstus par šo pašu tēmu – kā toksiskas attiecības ģimenē ietekmē visus tās locekļus, īpaši jau bērnus, kuriem pamāzām jāpieaug un vēlāk pašiem jāveido savas ģimenes.
Pagātnes rēgus neaizmirst jeb par bērnības traumām
Mēs varam aizmirst, kā sauca mūsu skolotājus vai skolas biedrus, bet to cilvēku vārdi, kuri mums bērnībā darījuši pāri, uz visiem laikiem paliks mūsu atmiņā. Kādēļ mēs atceramies pāridarītājus atkal un atkal?
Uz visu mūžu: 14 pazīmes, ka esi audzis toksiskā ģimenē
Trauksme, depresija, neprasme kontrolēt emocijas vai izteikt tās, zema pašapziņa, līdzatkarība attiecībās – tā ir vien maza daļa no sekām, kuras mēdz piemeklēt tos, kuri auguši toksiskā ģimenē.
Aizvainojums un dusmas uz māti: vai ar viņu par to ir vērts runāt
Mums pieaugot, tāpat paliekam neredzamām saitēm saistīti ar vistuvāko cilvēku – māti. Kāds pieaugušo dzīvē sev līdzi paņem pastāvīgu viņas mīlestības un siltuma plūdumu, bet kāds cits – vārdos neizteiktu aizvainojumu un sāpes, kuras traucē uzticēties cilvēkiem un veidot ar viņiem tuvas attiecības. Vai kļūs vieglāk, ja par savām jūtām pastāstīsi mātei?
Nemīlētu bērnu pārliecība: mīlestība ir darījums un bez kontroles attiecībās neiztikt
Sliktās sekas no bērnības, ko bērns guvis, augot toksiskā ģimenē, ne vienmēr ir acīmredzamas. Tam, kurš uzaudzis gaisotnē, kurā nav bijusi mīlestība, kura bērnībā emocionālās vajadzības netika apmierinātas, ir veicams svarīgs uzdevums – noteikt nodarīto kaitējumu. Taču šo darbiņu sarežģī viens apstāklis: tu nevari dziedēt brūci, kuru neredzi...
Grēkāzis, elks un 'pelnrušķīte' – cik dažādas lomas mēdz būt bērnam ģimenē
Bērns ir personība, īpaša pasaule, tomēr sociālā ziņā viņam piemīt kaut kādas noteiktas lomas: dēls vai meita, mazdēls vai mazmeita, brālis vai māsa. Nereti vecāki bērnam uzliek vēl arī citu lomu funkcijas. Aplūkosim lomas, ko var spēlēt bērni ģimenē, ja viņu audzināšana nerit īpaši pareizās sliedēs. Bērnu dažādās lomas ģimenē "Woman-rules" skaidro jomas speciālisti – bērnu psihologi.
'Ģimenes diagnoze': kā atšķirt veselīgu ģimeni no disfunkcionālas
Dažreiz mēs saprotam, ka mūsu un ģimenes dzīve veidojas kaut kā ne tā. Bet kas tieši slēpjas aiz šī "ne tā"? Jo gribas taču, lai mēs un mūsu vistuvākie cilvēki dzīvotu kā pasakā – ilgi un laimīgi.
Ģimenes 'diagnoze': veselīgas un problemātiskas saimes pazīmes
Reizēm cilvēks var saprast, ka viņa dzīvē un ģimenē kaut kas nav, kā vajag. Taču, kas tieši – nav tik skaidrs. Jo gribas taču, lai paši un tuvākiem dzīvotu kā pasakā – ilgi un laimīgi. Kādēļ vienas ģimenes kļūst problemātikas, kamēr citas paliek veselīgas? Iespējams, ir kāda harmonijas un laimes recepte?
Piecas 'toksisku' vecāku pazīmes
Par nelabvēlīgām parasti sauc ģimenes, kurās vecāki lieto alkoholu, sit bērnus vai uzvedas asociāli. Tomēr psihologi šajā izpratnē mēģina ieliktu citu domu. Psiholoģe Marina Gorceva portālā "Deti.mail.ru" izklāsta, kādas ir "toksisku" vecāku pazīmes, jo ne katru ģimeni, kura dzīvo šķietamā harmonijā, var dēvēt par labvēlīgu.
Deviņas galvenās 'toksisku' vecāku pazīmes
Ikviens vecāks savam bērnam vēlas sniegt to vislabāko, taču bieži, pašiem to nemaz neapzinoties, daudzi atvašu audzināšanā pieļauj kļūdas. Un tādēļ ir svarīgi tās saprast un labot, nevis kļūt par vecākiem-recidīvistiem, katru dienu bērna prātā cenšoties iekalt savus noteikumus.