Viņa turpina: "Vīrs pat nezināja, ko iesākt, jo es raudāju un tas ilga kādu mēnesi, varbūt pat trīs, es neatceros. Es sapratu, ka nemaz negribu nekur vērsties un prasīt katram speciālistam par kaut ko viedokli, jo tas mani iedzina lielākā haosā, tāpēc, ka tev katrs sniedz savu padomus un tu ne vienmēr esi spējīgs ne fiziski, ne emocionāli tos visus izmantot. Es mēģināju runāt ar savu vīru, ar draudzenēm, ar dūlu. It kā jau bija pie kā vērsties. Sajūta bija, kā ir vēl lielāks izmisums.
Man bija grūti vērsties pēc palīdzības, jo tā ir vēl viena apziņa, ka tu netiec ar kaut ko galā, jo tev taču jātiek galā, jo tev tikai viens bērns, jo patiesībā viss jau ir labi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
