Bērni pieļauj kļūdas, un viņiem ir tiesības to darīt
"Kad biju bērns, pusaudzis, mans tēvs daudz laika pavadīja komandējumos ārzemēs. Toreiz viņš rūpējās par ģimeni, cik vien spēja. Tolaik es daudz stundu pavadīju virtuālajā pasaulē, attīstot spējas spēlēs. Kad tētis atgriezās, es dusmojos, biju sarūgtināts, ka viņš ierobežo manu laiku pie datora. Bet nedaudz vēlāk, kad biju nobriedis un atcerējos to periodu, sapratu, ka nebiju dusmīgs uz viņu tāpēc, ka tēvs ierobežoja datorspēļu spēlēšanu, bet tādēļ, ka man kaut ko ļoti vajadzēja, bet es nesapratu, ko. Tagad zinu – saikni ar tēvu, kopā pavadītu laiku, darot kaut ko interesantu un patīkamu man. Ir tik būtisks laiks ar tiem, kas mums ir svarīgi, ar tiem, kas mums ir paraugs."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
