sieviete gaisma lampiņa pārdomas skumjas vientulība
Kad mums vaicā, kādu atceramies bērnību, lielākoties vienmēr atbildē lielu lomu spēlē vecāki – ko viņi ļāva, neļāva, deva, nedeva, iemācīja vai neiemācīja. Realitātē dažas vecāku rakstura iezīmes un audzināšanas pieejas apzināmies tikai pieaugušo vecumā – kad sākam analizēt, kāpēc esam tieši tādi, kādi esam. Kā pārliecināties, vai vecāki tevi un tavas rīcības par daudz nekritizējuši, skaidrots portālā "Psychology Today".

Portālā klīniskais psihologs Sets Džiliāns atminējies stāstu par kādu savu kolēģi, kurš iemantojis drauga statusu. Viņš bijis lielisks cilvēks – tāds, kura raksturs bijis tik patīkams, ka viņš iekaroja simpātijas, kur vien gāja. Taču viņam bijis kāds nelāgs ieradums – šis draugs regulāri nebija apmierināts ar sevi, ļoti paškritiski izturējās pret visu, ko darīja, un tas Džiliānam šķitis mulsinoši. Lietas sastājās pa plauktiņiem un kļuva loģiskas dienā, kad psihologs iepazinās ar kolēģa tēvu. Lai gan abi pavadīja vienā kompānijā tikai dažas stundas, tās bijušas diezgan smacējošas, jo tēvs pret pilnībā visu izturējies rupji, bez cieņas un objektīvas kritikas.

Uzaugt vidē, kurā kāds no vecākiem mīlējis kritizēt vietā un nevietā, nozīmē sadzīvot ar sāpīgajām sekām arī jau pieaugušo vecumā. Turpinājumā eksperts piedāvā iepazīties ar 16 gan zinātnē, gan arī savā pieredzē pamatotām pazīmēm, kas liecina – tevi no psiholoģiskas traumas jau pieauguša vecumā nav pasargājis vecāks – kritiķis.

Tev ir grūtības sev uzticēties

Pastāvīga kritika dzīves pirmajos gados var radīt sajūtu, ka viss, ko dari, domā un saki, ir nepareizi. Šis ir iemesls, kāpēc konstanti nespēj izbēgt no šaubām par sevi un saviem spēkiem.

Tu vilcinies pieņemt jaunus izaicinājumus

Savas varēšanas apšaubīšana un pārliecības trūkums par saviem spēkiem apgrūtina spēju patiesi noticēt tam, ka tiksi galā ar jauniem izaicinājumiem. Tas var būt galvenais skaidrojums, kāpēc nereti izvēlies drošāko ceļu, nevēloties pat mēģināt, jo bailes no neizdošanās ņem virsroku.

Grūtības atgūties no kļūdām

Kļūdīties – tas ir cilvēcīgi, taču tu savas kļūdas uztver kā vēl vienu apstiprinājumu tam, cik liels neveiksminieks esi. Pat vismazākā kļūme var atgādināt par visām pagātnes neveiksmēm, jo pašvērtējums ar katru reizi pamatīgi sarūk.

Tu tiecies uz ideālu

Centieni visu paveikt perfekti, lai sasniegtu pilnību, nesakņojas lepnumā par sevi un paveikto, bet gan bailēs kaut ko salaist dēlī, tādējādi atklājot savas trūkumus.

Pienākumu izpilde prasa ilgu laiku

Mēģinot nepieļaut kādu kļūdu, pat tik vienkārši darbiņi kā e-pasta nosūtīšana, dzimšanas dienas apsveikuma kartītes, vai domraksta uzlikšana uz papīra var prasīt ļoti ilgu laiku. Ļoti iespējams, šī iemesla dēļ pat nokavē noteiktos termiņus, jo centieni visu izdarīt tieši tā, kā tam "vajadzētu būt", traucē to maz izdarīt līdz galam.

Tu nemitīgi atvainojies

Ticams, ka mamma vai tētis, kā jau kritiķiem piedienas, ļoti ātri lika tev saprast, ka esi izdarījis kaut ko nepareizi, tāpēc ir absolūti saprotams, ka šķiet – arī citi domās tieši tāpat. Un, ja draugi nepagurdami uzsver, ka tev nav par katru sīkumu jāatvainojas, bērni, kas auguši ar kritizēt mīlošiem vecākiem, ļoti iespējams, atvainojas arī par to.

Tu bieži sevi dedzīgi aizstāvi

Iespējams, jau no bērnu kājas esi iekalis galvā, ka labākā taktika, kā pasargāt sevi no iespējamiem "uzbrukumiem", ir jau laikus būt tiem gatavam. Šādas reakcijas draugiem vai dzīvesbiedram kārtējo reizi var likt bezspēcīgā noplātīt rokas un atkal uzsvērt – viņu izteiktā frāze vai rīcība jau nemaz tā nebija domāta, un tu atkal esi pārpratis!

Grūtības pieņemt, ka citiem vari patikt

Pat situācijās, kad ģimene vai draugi izdara kaut ko mīļu vai pasaka labu vārdu, dziļi sirdī tev šķiet, ka viņi patiesībā no tevis ir noguruši. Tas var būt īpaši izteikti, ja vecāku rīcības bijušas mulsinošas, piemēram, vienā brīdī viņi bijuši laipni, bet jau nākamajā – pārsteiguši nesagatavotu ar kādu skarbu frāzi.

Problēmas ar komplimentu pieņemšanu

Šī pazīme izpaužas šādi: ja kāds tev pasaka kaut ko labu un glaimojošu, vienmēr atradīsi iemeslu, kāpēc komplimenta spēku noniecināt. Proti, ja kāds pasaka: "Tev ļoti piestāv šis džemperis," visticamāk, tava atbilde būs, ka patiesībā jau šī krāsa tev galīgi nepiestāv. Lai arī neapzināti, tu centies minimizēt katru pozitīvo lietu.

Tev ir liela sociālā trauksme

Tā kā tev ir problēmas noticēt tam, ka citi par tevi var izteikties pozitīvi, diezgan loģiski, ka baidies no viņu spriedumiem vai kritikas. Šī iemesla dēļ ikdienā klātesošas var būt bailes, ka publiski apkaunosi sevi kolēģu acu priekšā, izdarīsi kaut ko pazemojošu vai izklausīsies neveikli.

Tevī dzīvo skarbs iekšējais kritiķis

Ar laiku kritizēt mīlošā vecāka balss "iesēžas" prātā, līdz ar to, uzmanīgi ieklausoties, var rasties sajūta – savos vārdos dzirdi atskaņas no bērnības.

Tu jūties depresīvi

Negatīvās domas un runas par sevi, kā arī nepietiekamības sajūta var ņemt virsroku, tādējādi ietekmējot garastāvokli. Diemžēl, vari nonākt situācijā, kurā sāc sev pārmest par to, ka esi nomākts.

Citu kritizēšana

Lai arī cik ļoti pašam nepatīk, ka tevi kritizē, tev ir grūti ar tādu pašu attieksmi nenodarīt pāri citiem. Šķiet, ka atrast kļūdu otrā – tas tev ir tīrais nieks, taču nevar izslēgt iespējamību, ka tas vienkārši ir mēģinājums novērst uzmanību no zemā pašvērtējuma.

Saspīlētas attiecības ar māsām un/vai brāļiem

Diemžēl, taču vecāku muļķības dēļ bieži vien veidojas sarežģījumi māsu un brāļu attiecībās. Lai gan iespējami satuvināšanās periodi, šīm attiecībām bieži trūkst fundamentāla izpratne par uzticību.

Tu bieži domā par daudz

Pārliecības trūkums nereti liek "iesprūst" savā galvā: pārmērīgi analizēt, izsvērt, kārtējo reizi pārdomāt. Ar laiku šis paradums var kļūt tik toksisks, ka rodas sajūta – ķermenis un prāts dzīvo katrs savu dzīvi.

Tevī ir nerimstoša vēlme sevi pierādīt

Šī pazīme ietver sajūtu, ka neesi "pietiekams" – pietiekami gudrs, izskatīgs, veiksmīgs, turīgs. Lai nepieļautu iespēju, ka to ierauga arī citi, pastāv liela varbūtība, ka centība pāraug vitālā nepieciešamībā sevi pierādīt.

Protams, svarīgi piebilst – fakts vien, ka uzaugi kritizēt mīloša vecāka uzraudzībā, automātiski nenozīmē, ka pamanīsi sevi kādā no augstāk minētājām pazīmēm. Tāpat vērts paturēt prātā, ka pazīmes atbilstība vien vēl nav simtprocentīgs indikators – tevi noteikti uzaudzinājis liels kritiķis. Taču, ja lielāko daļu no tām jūti savā ikdienas dzīvē, noteikti vērts saprast, kur tām aug kājas. Un varbūt pat konsultēties ar speciālistu, kurš palīdzēs ceļā uz harmoniskāku dzīvi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!