Domei tā nav prioritāte. Vai Rīgu var padarīt sievietēm drošāku?

Portāls "Delfi" ir sagatavojis rakstu sēriju par vardarbību ģimenē. Mēs rakstām par to, kāpēc Latvijā tik bieži ir sievas vai draudzenes slepkavības gadījumi, stāstām pat mītiem, kas apvij vardarbību mājās, un par to, kā Ukrainas sievietes slēpjas no bombardēšanas un raķetēm, bet nokļūst seksa verdzībā. Par to, kā apturēt dzimumu vardarbību, stāsta Eiropas Parlamenta deputāte Elisa Kunke. Un: vai pilsēta, šajā gadījumā Rīga, var sieviešu dzīvi padarīt drošāku?

Atšķirībā no daudzām citām pasaules pilsētām Rīgas pašvaldībai sieviešu drošības jautājums nav īpaša prioritāte. Šiem projektiem netiek piešķirts atsevišķs Eiropas finansējums, un sieviešu vajadzības mēra birojā tiek risinātas kopā ar visu citu iedzīvotāju grupu vajadzībām. Rīgas domes oficiālajā komentārā atgādināts, ka viens no Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam mērķiem ir uzlabot drošību atklātajās teritorijās, piemēram, uzlabojot policijas darba kvalitāti vai izveidojot vienotu vadības centru, lai labāk nosegtu visu pilsētu. Tāpat pilsētas vadība plāno uzlabot ielu un parku apgaismojumu. Taču šajā sezonā, kā rakstīja "Delfi", ekonomiskā režīma dēļ ielu apgaismojums Rīgā, gluži pretēji, samazināts.

Daudzi starptautiski pētījumi liecina, ka pilsētvidei ir tieša ietekme uz sieviešu drošību. Slikti apgaismotas ielas, pazemes pārejas, ilgs transportlīdzekļa gaidīšanas laiks tukšā pieturā, videonovērošanas kameru un trauksmes pogu trūkums – tas viss palielina sieviešu risku kļūt par seksuālās vardarbības upuri. Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas "Action Aid" ziņojumā teikts, ka urbanizācija rada apstākļus, kas noziedzniekiem atvieglo sieviešu izvarošanu.