Ej taču samīļojies un iedod buču! Kāpēc fiziskus pieskārienus nevajag uzspiest
Foto: Shutterstock
Kad satiekas divi pieauguši cilvēki, kas nav absolūti svešinieki, ierasts sasveicināšanās veids ir samīļošanās. Tieši tikpat pašsaprotama vecmammām, vectēviem un citiem pieaugušajiem šķiet bērnu samīļošana un sabučošana, teju bez jautājumiem pieņemot, ka nākamajā tikšanās reizē bērns pats kritīs viņu apskāvienos. Ja šis scenārijs neapstiprinās, jārēķinās ar kādu ne visai apmierinātu skatienu. Kā minumums...

Portāls "Huffington Post" ieskicē klasisku situāciju: tu ar savu bērniņu pie rokas iesoļo kādās dzimšanas dienas svinībās, un jūs uzreiz pamana Mirdzas tante. Viņa pieliecas, izstiepj rokas, aicinot bērnu iekrist viņas apskāvienos. "Nu, nāc pie manis, samīļosimies!" saka Mirdzas tante. Tavs mazais šajā brīdī kļūst kluss, noraidoši pakrata galvu un ieķeras atpakaļ mammas rokā. Savukārt tu turpini tomēr ievērot vispār pieņemtās pieklājības normas: "Nu, beidz, ej un samīļo tanti! Tu neesi viņu saticis veselu mūžību!"

Neapšaubāmi, tavā nodomā nekā slikta nav – nevēlies aizvainot gados vecāka cilvēka jūtas, kā arī izvairīties no situācijas, kurās bērns izturējies šķietami rupji. Taču, uzspiežot rīcību, kuru bērns nevēlas, vecāki neapzināti viņa virzienā raida pārprotamus signālus, proti, bērnam var veidoties nepareiza apziņa, kurš ir galvenais viņa ķermeņa un prāta noteicējs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!