Madaras Pauzeres grāmatā "Izaugt mīlestībā. Mammas sajūtu dienasgrāmata" kognitīvi biheiviorālā terapeite, klīniskā un veselības psiholoģe Inese Lapsiņa stāsta par jauno vecāku un viņu kā pāra lomu. Ar grāmatas autores atļauju publicējam fragmentu.
Grāmata ir ceļvedis topošajai un jaunajai ģimenei. Tajā ir ne tikai izglītojoša informācija, bet uzdevumi un pārdomas rosinoši jautājumi, kā iepazīt un stiprināt sevi gaidību laikā, dzemdībās un pēc tām. Ir arī meditācijas, kuras var klausīties, noskenējot svītrkodu.
Jaunie apstākļi, piemēram, fiziskais nogurums, kas saistīts ar ritma izmaiņām, var pamatīgi "izsist no sliedēm". Īpaši, ja ģimenē piedzimis pirmais mazulis un pirms tam bijušas konkrētas gaidas, kas tagad ar notiekošo nesakrīt. Izaicinājumi ir katrai jaunajai mammai un tētim, tomēr, ja pāris fokusējas tikai uz savu kā vecāku lomu, ar laiku sakrājas neapmierinātās vajadzības kā partneriem – vajadzība pēc uzmanības, pieskārieniem, atbalsta un sapratnes kā sievietei no vīrieša un vīrietim no sievietes. Ir vajadzīgs laiks, lai līdzsvarotu jaunās lomas, un ir tikai saprotami, ka sākumā pati svarīgākā šķiet mammas un tēta loma. Taču, ja pāris nav radis par savām sajūtām runāt, neapmierinātība var izpausties kā aizkaitinājums ikdienā ("Kāpēc nomet savas zeķes? Kāpēc neizmazgā savu krūzīti?"), vēlme norobežoties, izvairīties no partnera un nevēlēties atgriezties mājās no darba. Ja savstarpējā spriedze aug, turklāt jaunā mamma ir pārliecināta, ka viņas vajadzības nav tik svarīgas, ka labas mammas ar visu tiek galā pašas un partnerim par savu emocionālo pasauli stāstīt nevajag, izmisums un apspiestie pārdzīvojumi var radīt trauksmi un bezpalīdzības sajūtu.
Ieteikumi, kas var noderēt
- Sākumā jāmēģina pārrunāt savas sajūtas ar partneri. Abiem jābūt iespējai pateikt, kā katrs no jums jūtas. Vislabāk runāt pirmajā personā, piemēram, "man ir sāpīgi dzirdēt, ka...", "man ir nepieciešams atbalsts, lai es varētu...", "man ir grūti, jo..." . Te svarīgi runāt par sevi, nevainot otru, bet sarunāties ar mērķi meklēt risinājumu.
- Ja pēc šādas sarunas kompromisus rast neizdodas, jāmēģina izmainīt vidi, sarunāt mazulim pieskatītāju kaut vai uz pāris stundām un aprunāties ar partneri citos apstākļos. Vai tā būtu pastaiga gar jūru vai saruna pie tējas tases. Vērtīgi atrasties vidē, kur abi jūtas brīvi.
- Ja joprojām neizdodas tikt uz priekšu pat ne soli, aprunājies ar paziņām un draugiem, kā viņi risinājuši savu attiecību izaicinājumus pēc mazuļa piedzimšanas. Ir svarīgi gūt apstiprinājumu, ka visiem pāriem bērniņa piedzimšana ienes korekcijas dienas ritmā un šo to pamaina arī partnerattiecībās. Sociālajos tīklos bieži dalāmies tikai ar savu stāstu labo un skaisto pusi, tāpēc nereti, esot grūtībās, šķiet, ka mēs jau nu tādi vienīgie. Tomēr tā nav, un saruna ar līdzcilvēkiem var sniegt kādu labu padomu.
- Ja paši netiekat galā, var būt ļoti vērtīgi uzmeklēt speciālista palīdzību, kas profesionāli un no malas pratīs parādīt attiecībās notiekošo.
Un atceries vēl ko būtisku! Partnerattiecību vajadzību apmierināšana sākas ar savu vajadzību nosaukšanu vārdos un prasmi par sevi parūpēties. Visam, kas rada lieku stresu, drīksti pateikt "nē". Arī radiniekiem, kuri vēlas braukt apskatīt mazuli. Lai gan tas ne vienmēr ir vienkārši, tomēr pārim ir visas tiesības atbildēt: "Mēs jums padosim ziņu, kad būsim gatavi viesiem, patlaban vēl paši aprodam ar jauno lomu."
Uzdevums: Vai jūs ar partneri strīdaties?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
